Procesori (CPU)

(132)
Preču atspoguļojums

Pircēji mīl 220.lv!

Klienti novērtēja: 5/5
1 078 vērtējumi. Apskatīt visu

Kā izvēlēties procesoru?

Neatkarīgi no tā, vai Tu vēlies uzlabot esošo datoru, vai arī pats uzbūvēt jaunu iegādājoties daļas atsevišķi, procesoram (Central processing unit jeb CPU) jāpievērš īpaša uzmanība. Augstāka takts frekvence un lielāks kodolu skaits var ievērojami izmainīt datora kopējo darbību, nodrošinot ātrāku sistēmas funkciju izpildi, labāku spēļu pieredzi, kā arī īsāku sarežģītu uzdevumu izpildi (piemēram, video kodēšanu). Turklāt mikroshēma, kuru izvēlēsies, ietekmēs Tava datora mātesplates izvēli, jo katrs CPU piemērots savienošanai ar specifisku procesora ligzdu un mikroshēmu komplektu. Par to, kā izvēlēties procesoru, lasi turpinājumā.

Procesoru tipi

Ja līdz šim esi meklējis informāciju par to, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties procesoru, noteikti sastapies ar vairāk nekā vienu rakstu, kur tiek salīdzināti divi populārākie procesoru veidi – Intel un AMD. Tas, ko der zināt ikvienam, kas šobrīd vēlas iegādāties jaunu datoru vai to uzbūvēt, iegādājoties katru detaļu atsevišķi, – procesoru ziņā Tev nāksies izvēlēties starp šiem abiem tipiem. Katram no tiem ir savas priekšrocības un raksturīgākās īpašības, par kurām vērts zināt, lai saprastu, kurš modelis būs piemērotāks Tavām vajadzībām.

  • Intel procesoru priekšrocības

Intel joprojām ir līdere, vadoties pēc IPC jeb Instructions per cycle rādītājiem. Šis parametrs parāda, cik daudz instrukciju mikroshēma spēj izpildīt konkrētā laika posmā. Tas nozīmē, ka šīs mikroshēma spēj lieliski pildīt dažādus uzdevumus vienlaicīgi, tai skaitā, palaist vairākas spēles un nodrošināt Adobe programmatūras izmantošanu. Šie procesori īpaši izceļas, nodrošinot augsta līmeņa pieredzi 1080p spēlēs un interneta lietošanā.

Intel lielākoties piedāvā procesorus, kas nodrošina labāku kodola darbību un efektivitāti. Mūsdienās tas arī norāda uz labāko kopējo funkcionalitāti. Tajā pašā laikā jārēķinās ar to, ka labāka darbība arī nozīmē augstāku cenu.

  • AMD procesoru priekšrocības

Līdz pat 2017. gadam AMD procesori pasaules tirgū netika augstu vērtēti. Taču, pateicoties Ryzen un Ryzen/Threadripper 2000 sērijas mikroshēmām, zīmols ir pietuvojies ļoti cieši Intel radītās produkcijas līmenim un popularitātei. Protams, sabiedrībā viedokļi par to, kurš no abiem ir labāks, joprojām dalās.

Kā viena no AMD priekšrocībām ir to salīdzinoši zemā cena, par kuru iespējams iegādāties procesorus ar lielāku kodolu skaitu. Lai arī salīdzinot ar Intel kodola funkcionalitāti, AMD vēl nespēj tai tikt līdzi, AMD izceļas ar to, ka var nodrošināt lielāka kodolu skaita ietilpināšanu savās mikroshēmās. Ņemot vērā šo īpašību, AMD procesori ir piemērotāki tiem, kuriem nepieciešams rediģēt videofailus un animācijas.

Kas attiecas uz spēļu pieredzi, vairumā gadījumu Intel procesori ir soli priekšā AMD procesoriem. Tajā pašā laikā spēļu modeļu funkcionalitāte starp jaunākajiem AMD un Intel procesoru modeļiem atšķiras ļoti minimāli.

Redzams, ka starp abiem procesoru veidiem pastāv dažādas atšķirības, taču svarīgi pieminēt, ka abi no tiem spēj bez problēmām palaist jebkuru no mūsdienu jaunākajām spēlēm, tādēļ, ja Tevi interesē procesors tieši spēļu baudīšanai, ņem vērā, ka efektivitātei un funkcionalitātei šeit ir mazāka loma, un vairāk var koncentrēties uz ekstrām un cenu.

Procesoru sērija

Teju katru gadu, Intel un AMD uzlabo savu procesoru sērijas ar jaunu arhitektūru. Šobrīd aktuāla ir Intel 9. paaudze jeb 9th Gen Core Series, piemēram, Intel Core i9-9900K. savukārt AMD jaunākās mikroshēmas ir veidotas kā daļa no tā Ryzen 2000 līnijas, piemēram, AMD Ryzen 7 2700X. Ņem vērā, ka pirmais cipars četru skaitļu rindā Intel procesoriem un otrais cipars šajā rindā AMD procesoriem apzīmē paaudzes kārtas skaitli.

Lai arī ir iespējams iegādāties arī vecāku paaudžu procesorus, eksperti parasti to neiesaka darīt, ja vien Tevi neierobežo nepieciešamība pieskaņoties mātesplatei, kas neatbalsta jaunākās mikroshēmas. Ņem vērā, ka procesoru paaudzes mainās salīdzinoši strauji.

Kodolu skaits

Sākotnēji procesoriem bija tikai viens kodols. Lai uzlabotu veiktspēju, ražotāji pievienoja saviem procesoriem papildu kodolus. Jo vairāk kodolu, jo ātrāk strādā sistēma un vienlaikus spēj bez aizķeršanās izpildīt lielāku uzdevumu skaitu. Par spīti lielākam kodolu daudzumam procesora izmērs nepalielinās. Windows Task Manager kompakti parāda to, cik Tava datora procesorā ir kodolu, un kā tie strādā.

Mūsdienās sastopami procesori, kuros var būt no diviem līdz pat 32 kodoliem, taču vairumā modeļu ir vai nu četri, vai astoņi kodoli. Ja Tev nepieciešams iekļauties ierobežotā budžetā, pamata uzdevumu veiksmīgai izpildei pietiks ar vismaz četrkodolu procesoru.

Procesora ligzda

Tā ir speciāla savienojuma vieta, kurā tiek iestiprināts procesors. Drošības mehānisms notur to vietā. Dažādu paaudžu procesoriem ir atšķirīgas ligzdas. Lai nerastos situācija, kad procesors un ligzda nesader, vispirms labāk ieteicams ir izvēlēties procesoru un tad lūkoties pēc mātesplates ar saderīgu ligzdu jeb savienojumu. Atkarībā no ligzdas sastāvdaļu konfigurācijas, konkrētas ligzdas atbalsta arī vairāku paaudžu procesorus. Piemēram, šī brīža jaunākajām Ryzen un Athlon sērijām, AMD ir pielāgojis vienu ligzdu – AM4, un nodrošinās tai atbalstu līdz pat 2020. gadam. Turpretī Intel pēdējo gadu laikā ir sākuši laist klajā ligzdas, kas neatbalsta vecākas versijas, proti, starp jaunākām mikroshēmām un vecākām mātesplatēm. Piemēram, Intel LGA 1151 un 1150 ligzdas atšķirība slēpjas tikai vienā adatiņā.

Kešatmiņas apjoms

Procesora kešatmiņa tiek izmantota, lai nodrošinātu ātrāku pieeju datiem un instrukcijām staro datora RAM jeb operatīvo atmiņu un procesoru. Ir trīs populārākie kešatmiņas veidi: L1 nodrošina lielāko ātrumu, taču ir saspiesta, L2 ir ietilpīga, taču salīdzinoši lēna, savukārt L3 ir plaša, bet salīdzinoši gausa. Ja informācija, kas nepieciešama procesoram, netiek atrasta kādā no šīm trim vietām, tiek pārmeklēta RAM, kas ir krietni lēnāka, daļēji tādēļ, ka tā ir fiziski tālāk no procesora kešatmiņas.

Lai arī mēdz teikt, ka lielāka kešatmiņa norāda uz ātrāku procesora darbību, reālā dzīvē tas ne vienmēr izpildās, jo ir pietiekami daudz citu faktoru, kas ietekmē šo aspektu.