Uzplaukstiet PAVASARĪ: atjaunojiet, atsvaidziniet, pārveidojiet!
Žāvēšana ir vecākais konservēšanas paņēmiens. Pareizi izžāvētos augļos un dārzeņos saglabājas vērtīgās īpašības un vairumā gadījumu arī krāsas, turklāt dehidrētos produktos nevairojas mikroorganismi un baktērijas, līdz ar to tie nebojājas. Arī Jūs vēlaties izmēģināt šo produktu apstrādes paņēmienu? Lūk, ieteikumi, kā pareizi žāvēt augļus un dārzeņus, kā arī svarīgākais, kas Jums par to jāzina!
Žāvēšanas veidi
Pamatā pastāv trīs žāvēšanas veidi: saule, cepeškrāsns un elektriskais dehidrātors. Lai izvēlētos piemērotāko no tiem, jāņem vērā apstākļi - kas Jums ir pieejams, vai varat nodrošināt piemērotu temperatūru, ko Jūs vēlaties izžāvēt un citi aspekti.
Saulē
Latvijā izžāvēt augļus, dārzeņus un ogas saulē ir gandrīz vai neiespējami, jo žāvēšanai nepieciešamas aptuveni 4-5 saulainas dienas ar vidējo dienas gaisa temperatūru aptuveni 36-38 grādi. Žāvējot saulē, jāuzmana mitruma līmenis, lai produkti nesamirktu lietū un nakts mitrumā. Lai žāvēšana saulē būtu efektīva, vajadzētu uzstādīt saules kaltes, ātrākam procesam var izmantot ventilatoru.
Cepeškrāsnī
Šis iespējams, ir populārākais augļu un dārzeņu žāvēšanas veids. Žāvējot cepeškrāsnī, jābūt uzmanīgam, lai temperatūra nepārsniegtu 90-100 grādus, pretējā gadījumā tie izcepsies. Lai mitrais gaiss varētu izkļūt ārpusē, žāvēšanas procesā cepeškrāsns durtiņas ir jātur nedaudz atvērtas. Tā kā temperatūra cepeškrāsnī nav vienmērīga, augļi un dārzeņi, arī cepešpanna ik pēc pāris stundām žāvēšanas laikā ir jāapgroza.
Elektriskajā dehidrātorā
Žāvēšana ar elektriskā dehidrātora palīdzību ir ērtākais, ātrākais un vienkāršākais žāvēšanas veids. Labākie augļu žāvētāji ļauj ietaupīt enerģiju, un žāvēšanu šajā ierīcē var veikt zemākā temperatūrā, tādējādi gala rezultātā saglabājot pēc iespējas vairāk vērtīgo īpašību. Tā kā žāvētāja apakšā gaiss ir karstāks un sausāks nekā augšā, pannas ik pa laikam jāsamaina vietām.
Visbiežāk žāvētie augļi un dārzeņi
Kā žāvēt ābolus?
Ābolus vajadzētu žāvēt ar mizām, pretējā gadījumā zudīs to vērtīgās vielas. Ābolus sagriež šķēlēs, izņem serdes, tad saliek uz cepampapīra krāsnī vai dehidrātorā un iestata maksimums 60 grādu temperatūru. Kaltēt var visus ābolus, taču vislabāk izdosies pagatavot tās ābolu šķirnes, kurām ir blīvāka konsistence, līdz ar to mazāk sulas, piemēram, ''antonovka''.
Lai arī šim nolūkam vislabāk noderēs augļu žāvētāji, siltās vasarās Latvijā ābolus var žāvēt arī saulītē, uz paplātes vai speciālas kaltes, tomēr tad nepārtraukti vajadzētu sekot līdzi gaisa mitruma līmenim.
Kā žāvēt plūmes?
Sākumā plūmes pārgriež uz pusēm, tām izņem kauliņus, tad saliek uz cepampapīra krāsnī vai dehidrātorā un iestata 40-50 grādu temperatūru. Cepampapīru ieteicams izmantot abos gadījumos, pretējā gadījumā būs sarežģīti notīrīt lipīgo masu, kas radusies žāvēšanas laikā. Plūmes var nākties žāvēt vismaz trīs diennaktis, galā tās nebūs tik saldas kā veikalā pieejamās, taču garša būs diezgan intensīva.
Kā žāvēt sēnes?
Pirms žāvēšanas tās sagriež gabaliņos, tad saliek uz cepampapīra krāsnī vai dehidrātorā un iestata 50 grādu temperatūru. Sēņu žāvēšana jāveic vismaz diennakti, galā var samalt arī sēņu pulveri, ko var pievienot zupām, kartupeļu ēdieniem u.c.
Kā žāvēt aprikozes?
Pirms žāvēšanas aprikozes pārgriež uz pusēm, tām izņem kauliņus un saliek uz cepampapīra krāsnī vai dehidrātorā un iestata aptuveni 50 grādu temperatūru. Arī aprikozes tāpat kā plūmes var nākties žāvēt vismaz trīs diennaktis, galā tās izdosies teju vai identiskas kā veikalā pieejamās.
Kā žāvēt tomātus?
Sākumā tos pārgriež uz pusēm, uzkaisa tiem nelielu daudzumu sāls, tad saliek uz cepampapīra krāsnī vai dehidrātorā un iestata 40-50 grādu temperatūru. Tomātus var nākties kaltēt aptuveni 2-3 diennaktis, galā tiem var pievienot ķiploku. Karstās vasarās to var mēģināt darīt arī saulītē, tomēr tādā gadījumā jāpieskata, lai tomātus neielenc putni un kukaiņi.
Žāvēšanas process
Svarīgi ir ne tikai saprast, kādu augļu žāvētāju pirkt, bet arī ievērot pareizu žāvēšanas procesu.
Žāvēšanai svarīgākais ir piemērota temperatūra, un žāvēšanas laikā nepārtraukti jāseko līdzi, lai temperatūra nebūtu pārāk zema vai pārāk augsta - zemā temperatūrā pārtikā var savairoties baktērijas un tā ātri sabojāsies, savukārt augstā temperatūrā pārtika izcepsies, tai pazudīs smarža un visas vērtīgās vielas.
Jāpiebilst, ka žāvēšana ir piemērota teju ikvienam dārzenim un auglim. Varētu likties pārsteidzoši, taču ziemai var sagatavot arī ogas, pat žāvētas zemenes. Lai iegūtu vienu kg kaltētu produktu, nepieciešami aptuveni 5–15 kg svaigu produktu.
Efektīvs žāvēšanas process var notikt 40-60 grādos. Sākumā var žāvēt augstākā temperatūrā, pēc pāris stundām to vajadzētu samazināt līdz maksimums 60 grādiem. Beigās vajadzētu žāvēt zemākajā temperatūrā. Žāvēšanas laiks atkarīgs no vairākiem faktoriem: produkta veida, šķēļu biezuma, trauka, temperatūras. Šķēlēm nevajadzētu būt biezākām par 1 cm, un, lai gaiss cirkulētu vienmērīgi, vajadzētu izmantot sietu.
Pārtika ir gatava jeb izžuvusi tad, kad taustot tā šķiet sausa, turklāt pārlaužot to nav redzams mitrums un tā nedaudz mainījusi krāsu. Atcerieties uzglabāt izžāvētos produktus pareizi - ievietot mitrumnecaurlaidīgā iepakojumā, vislabāk pārtikas plēvē vai vakuuma maisos, lai tos neietekmētu mitrums un temperatūras izmaiņas, žāvējumi nesāktu bojāties. Glabājiet žāvējumus sausā, tumšā un vēsā vietā, aptuveni 15 grādos un zemāk, kā arī uzmanieties, lai tiem nevarētu piekļūt grauzēji un kodes.
Kaltēšanas laikā no augļiem, dārzeņiem un ogām tiek atdalīts ūdens (dehidrācija), un pēc kaltēšanas tajos koncentrētā veidā tiek saglabātas tikai uzturvielas, līdz ar to kaltēti produkti ir ļoti veselīgi.
Elektriskie dehidrātori dārzeņu, augļu un ogu žāvēšanai un citas virtuvei svarīgas ierīces plašā izvēlē pieejamas interneta veikalā 220.lv - ienāciet, izvēlieties piemērotāko un izmantojiet vasaras/rudens veltes, lai sagatavotu vitamīnu krājumus ziemai!
