Kad ir Lieldienas un kā tos svinēt?

Lieldienas ir visā pasaulē plaši svinēti svētki. To svinēšanas tradīcijas veidojušās gan reliģisko motīvu, gan dažādu kultūru mijiedarbības rezultātā. Bet kad ir Lieldienas šogad?

Kā zināms, Lieldienas katru gadu tiek svinētas atšķirīgos datumos - laika posmā no 22. marta līdz 25. aprīlim. Lieldienas 2024.gadā atzīmēsim svētdien, 31. martā. Savukārt pareizticīgo Lieldienas tiks svinētās 5.maijā.

Kā tiek noteikts Lieldienu datums? Kādas ir labāk zināmās Lieldienu tradīcijas? Par to visu vairāk raksta turpinājumā.

Kā tiek noteikts Lieldienu datums?

Saskaņā ar tradīciju, Lieldienu datumi tiek noteikti vadoties pēc Rietumu Kristīgās baznīcas kalendāra. Būtisks faktors ir arī astronomiskā pavasara iestāšanās - Lieldienas tiek svinētas nākamajā svētdienā pēc pavasara pirmā pilnmēness.

Par datumu, kad svinamas Lieldienas, agrīnā baznīca vienojās 325. gadā, bet 16. gadsimtā, līdz ar gregoriāniskā kalendāra izveidi, laika skaitīšanas sistēma mainījās. Tomēr Austrumu baznīcas joprojām vadās pēc Jūlija Cēzara vārdā nosauktā juliāniskā kalendāra - tas arī izskaidro to, kādēļ, piemēram, pareizticīgie Lieldienas svin citos datumos.

Lieldienas kristietībā

Saskaņā ar kristīgo tradīciju Lieldienas ir svētki, kad tiek godināta Jēzus Kristus Augšāmcelšanās.

Kristīgajā baznīcā šie svētki ir ļoti svarīgi, jo tieši Jēzus Kristus Augšāmcelšanās notikums pasaulei sniedz uzvaru pār grēku un nāvi, kā arī cerību uz mūžīgu dzīvību. Šis svarīgais notikums tiek atzīmēts īpašos svētku dievkalpojumos. Atkarībā no konfesijas un draudzes tradīcijām, dievkalpojumu laikā izskan Bībeles lasījumi par Jēzus Augšāmcelšanos, tiek svētīts ūdens, atjaunoti kristību laikā dotie solījumi.

Lieldienas kā pavasara saulgrieži

Pirms kristīgo tradīciju nostiprināšanās Lieldienas tika svinētas ar pavisam citu nozīmi - tie bija pavasara saulgrieži, kad tika godināta gaisma un auglība. Saskaņā ar tautas tradīcijām, iestājoties pavasarim, tiek svinēta Lielā diena - jau pats nosaukums atklāj, ka diena kļuvusi garāka par nakti.

Lieldienu tradīcijas

Laika gaitā pagāniskās un kristīgās tradīcijas ir ļoti saplūdušas. Tā, piemēram, ola tradicionāli tiek uzskatīts par auglības un dzīvības simbolu, savukārt kristīgajā kontekstā to var uztvert kā atdzimšanu un olas čaumalas pārplīšanu - kā augšāmcelšanos un uzvaru pār nāvi.

Tas, kā veidojusies olu krāsošanas tradīcija, precīzi zināms nav, bet ir skaidrs, ka tā radusies krietni vēlāk par olas kā auglības un dzīvības simbola ieviešanu. Atraktīvas Lieldienu tradīcijas ir sišanās ar krāsotām olām un olu ripināšana. Vērts padomāt arī par Lieldienu dāvanām.

gimene kraso lieldienu olas

Otra labi zināmā Lieldienu tradīcija - šūpošanās - saistīta ar sauli. Tādā veidā saulītei tiek palīdzēts uzkāpt augstāk debesu kalnā. Senie latvieši rūpīgi izvēlējās šūpoļu kāršanas vietu - par piemērotāko tika uzskatīts augsts kalns, lai uzstādītās šūpoles būtu redzamas jau pa gabalu. Par šūpoļu kāršanu puiši saņēma cimdus, krāsotas olas, alu.

Ar šūpošanos saistās arī citi ticējumi, piemēram, jāšūpojas, lai visu vasaru nenāktu miegs un odi nekostu. Šūpošanās tradīcija saistīta arī ar auglības vairošanu.

Kristīgajā tradīcijā šūpošanās nereti tiek interpretēta kā Jēzus augšāmcelšanās.

lieldienu supoles

Pūpolsvētdiena un Klusā nedēļa

Zīmīga diena ir arī Pūpolsvētdiena. Kristīgajā tradīcijā tā tiek atzīmēta nedēļu pirms Lieldienām. Tajā dienā Jēzus ieradās Jeruzalemē, un cilvēku pūlis viņu sagaidīja, zem kājām kaisot palmu zarus. Tādēļ šī diena zināma arī kā Palmu svētdiena. Šajā gadā Pūpolsvētdiena tiks atzīmēta 28. martā.

Pūpolsvētdienā sākas Klusā nedēļa, kuras laikā tiek pieminētas Jēzus Kristus dzīves pēdējās dienas, kuru laikā notika vairāk svarīgi notikumi, piemēram, Svētais Vakarēdiens Zaļajā ceturtdienā, Kristus nāve Lielajā piektdienā un Viņa augšāmcelšanās Lieldienās.

Klusā nedēļa ir arī Lielā gavēņa pēdējā nedēļa. Lielā gavēņa laikā tiek pieminētas 40 dienas, ko Jēzus pavadīja tuksnesī lūdzot Dievu un gavējot.

Pūpolsvētdienā netiek aizmirstas arī tautas tradīcijas, kad ar ‘’Apaļš kā pūpols! Slimība ārā, veselība iekšā’’ mēs vēlam saticību, pārticību un veselību viens otram.

Ar nedēļu pirms Lieldienām, ko kristīgā baznīca dēvē par Kluso nedēļu, saistās vēl arī citas tautas tradīcijas. Piemēram, Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules jādodas pie upes mazgāt kājas. Šajā dienā arī jāmazgā māja, jo tad visu gadu tā būšot tīra un mušas nenāks istabā. Saskaņā ar tradīciju, Zaļajā ceturtdienā no meža vai lauka nedrīkst nest mājā nekādu zaļo augu, citādi čūskas nākšot uz māju.

Arī Lielās Piektdienas rītā jāiet pie upes mazgāties tekošā ūdenī - tad pazūdot visas slimības. Tāpat šajā dienā sāk gatavoties Lieldienām - šūpoļu vietas izraudzīšana, svinību tērpu un ēdienu gatavošana.

Lieldienas ir plaši svinēti svētki visā pasaulē. Un neatkarīgi no tā, kāds ir galvenais svinību motīvs, tie vienmēr ir prieka pilni svētki. Ja kādreiz Lieldienu dekorācijas tika gatavotas no dabā un mājās pieejamiem materiāliem, tad tagad daudz skaistu risinājumu svētku noskaņas radīšanai var atrast veikalos. Arī olas tiek krāsotas gan ar dabiskām krāsām (piemēram, sīpolu mizām, melleņu ievārījumu), gan speciālām šim nolūkam paredzētām krāsām.

olu krasosana ar sipolu mizam

lieldienu pirags

Domājot par svētku galdu, noderēs arī Lieldienu galdauti un Lieldienu dekori - cāļi, Lieldienu zaķi u.c., kas noteikti patiks gan maziem, gan lieliem svinību dalībniekiem. Lai iepirkties būtu vienkāršāk un ērtāk, daudz lielisku un noderīgu risinājumu var atrast pie mums - interneta veikalā 220.lv. Pieejamas gan dažādas svētku dekorācijas, gan citas noderīgas lietas. Tā ir iespēja ietaupīt gan laiku, gan līdzekļus, jo plašajā piedāvājumā noteikti atradīsiet kaut ko savai gaumei atbilstošu.