apkure

Kopš seniem laikiem kamīni ir kļuvuši par drošas un mājīgas mājas simbolu. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka arī mūsdienās daudzi no mums, ja mājās nav īsta kamīna, vismaz noteikti par par to mēdz sapņot. Kamīnu var izmantot ne tikai atbilstoši tā tradicionālajam mērķim – siltumam, bet uzstādīt to arī tikai dekoratīviem nolūkiem. Jebkurā gadījumā kamīna kapsulas apdare ir ļoti svarīga mājas interjera detaļa, radot siltu atmosfēru. Šajā rokasgrāmatā sīkāk izpētīsim, kāda var būt kamīna apdare, dalīsimies ar idejām un padomiem. Kādi ir kamīnu veidi? Var izdalīt vairākus galvenos kamīnu veidus. Daudzi kamīni ir būvēti tradicionālajai mājas apkurei, parasti kurināšanai ar malku. Taču tas nenozīmē, ka tie nevar kļūt par īpašu interjera detaļu: dekoratīvā kamīna dekorēšana var pārvērst klasisko kamīnu par svarīgāko, pamanāmāko viesistabas vai guļamistabas akcentu. Bieži vien īstu kamīnu mājās nav iespējams ierīkot dažādu tehnisku un inženiertehnisku šķēršļu dēļ. Šajā gadījumā Jūs varat izvēlēties dekoratīvu kamīnu. Malku tajā dedzināt nevarēs, taču ārēji tas diez vai atšķirsies no klasiskā kamīna.  Modernas krāsns ievietošana klasiskā kamīnā, saglabājot ierasto kamīna apdari, kļūst par arvien populārāku risinājumu. Šis risinājums joprojām saglabā mājīgu telpas sajūtu, bet tajā pašā laikā nodrošina efektīvākas mājas apsildīšanas iespēju. Kamīnus var novietot dažādās mājas daļās, īpaši, ja tie ir tikai dekoratīvi kamīni. Klasisko malkas kamīnu uzstādīšanas vietu zināmā mērā var diktēt noteiktas tehniskās iespējas, taču principā tie tiek izvietoti arī dažādās telpas daļās. Visbiežāk kamīnu izvēlas uzstādīt gar sienu. Dažkārt, kad īpaši svarīgi ir ietaupīt pēc iespējas vairāk vietas, kamīni tiek ierīkoti istabas stūrī. Tomēr stūra kamīnu apdare un tā iespējas nav sliktākas. Dažos gadījumos, kad vēlas spēcīgi un netradicionāli uzsvērt kamīna klātbūtni interjerā, tas tiek uzstādīts pašā telpas vidū, nevis pie sienām. Protams, tas parasti prasa sarežģītākus tehniskos risinājumus un lielākas investīcijas. Kamīna apdare no ķieģeļiem Palaimējies tiem, kas dzīvo vecās ķieģeļu mājās. Viņiem nebūs tālu jāmeklē ideja par kamīnu dekorēšanu. Visticamāk, ka tā jau slēpjas tieši zem vecā apmetuma, tapetēm vai paneļiem - tas ir autentisks ķieģeļu mūris. Teorētiski nav grūti atklāt mūri, kas slēpjas zem sienas apdares kārtas. Tiesa, mēs nekad nevaram būt droši, kādā stāvoklī to atradīsim. Varbūt tā stāvoklis ir tik slikts, ka kamīna pilnīgai aprīkošanai nepietiks ar tīra autentiskuma paliekām. Šajā gadījumā var izvēlēties īpašas flīzes, kas pilda mūra imitācijas funkciju un pēc izskata neatšķirsies no īstiem ķieģeļiem.   Akmens kamīna apdare Ja dzīvojat modernā mājā, kur nav autentisku ķieģeļu sienas fragmentu, bet vēlaties ko līdzīgu savā interjerā, akmens pārklājums būs īstais risinājums. Viena no iespējām ir kamīna apdare no dabīgiem akmeņiem. Tie radīs autentiskuma un mājīguma elpu mājas interjerā ne mazāk kā senatnīgais sarkano vai melno ķieģeļu mūris. Protams, ne vienmēr gribas senatnīgu pieskārienu. Tad jādomā par citu risinājumu – kamīna dekorēšanu ar dekoratīvajiem akmeņiem. Dekoratīvais akmens var būt praktiski jebkuras formas, krāsas, faktūras – tātad iespējas ir gandrīz neierobežotas. Tas ir lielisks veids, kā sasniegt daudzu interjera dizaineru sapni – dabiskuma un mūsdienīguma kā arī minimālisma apvienojumu. Kamīns ar dekoratīvo akmens apdari var pārvērst māju par modernu dzīvesvietu.   Ģipša kamīna apdare Varbūt šāda kamīna apdare izklausās pārāk tradicionāla un garlaicīga, taču tā ir mazliet maldīga iztēle. Ģipša dekorēšana sniedz iespēju spēlēties ar krāsām un eksperimentēt. Šādu apdari ik pa laikam var atjaunināt un pārkrāsot, izvairoties no liela, kapitālā remonta. Arī ar kamīna apdari nav ierobežojumu krāsu eksperimentiem. Piemēram, apmetumu var krāsot krāsā, kas atbilst apkārtējām sienām. Tas ir izcils risinājums, ja vēlaties, lai kamīns dabiski iekļaujas telpas kopējā dizainā, nevis izceļas. Protams, var rīkoties otrādi: izcelt kamīnu kā interjera detaļu, nokrāsojot to kādā košā krāsā.   Kamīna apdare ar flīzēm Vienmēr populāri ir kamīna apdari veidot no flīzēm. Flīzēm ir visdažādākie izmēri, formas, krāsas, virsmas faktūras – tas ļauj eksperimentēt, izpaust savu radošo dvēseli un individualitāti. Kamīna apdare ar flīzēm joprojām ir populāra ne tikai nepārspējamo dizaina iespēju dēļ, bet arī tā praktisko īpašību dēļ: izturība pret karstumu. Keramikas flīzes ir izturīgas pret ārkārtīgi augstām temperatūrām, tāpēc tā ir ideāla izvēle malkas kamīna apdarei.   Kamīna apdare no koka Koksne vienmēr piešķir mājīgu šarmu mājas interjeram. Kamīna koka apdare nav izņēmums. Tā ir taisnība, ka koks ir degošs materiāls, kas nevar izturēt lielu siltuma daudzumu. Tāpēc šis risinājums parasti nav piemērots kamīna ierīkošanai. Tomēr koks ir vislabāk piemērots dekoratīviem kamīniem.   Kamīna dekorēšana: dariet to pats Kamīna apdare sastāv ne tikai no paša kamīna dekora un materiāla izvēles, bet arī no dažādiem mazākiem akcentiem, ko var izgatavot pašu spēkiem. Piemēram, istabas augi nekad nepievils. Novietojot tos pie kamīna, Jūs vēl vairāk paplašināsiet to ietekmi mājīga mājokļa izveidē. Interesants risinājums ir liels spogulis virs kamīna ar skaistiem, elegantiem rāmjiem. Tas pārsteigs daudzus viesus, kuri varētu būt gaidījuši vienkāršu attēlu šajā vietā, kā arī radīs plašākas telpas iespaidu. Tāpat vienmēr labi darbojas dažādi dekoratīvi priekšmeti, kas karājas virs kamīna. Neaizmirstiet par svecēm, mīļoto fotogrāfijām vai dekoratīvām statujām un figūriņām, kas rada sentimentus un smaidu.   Apskatījām, kādas var būt kamīna apdares iespējas un veidi. Varbūt esat atradis dažas idejas un noderīgus padomus, kas Jums patika, un Jūs nevarat vien sagaidīt, kad varēsiet tos visus īstenot dzīvē. Tikai neaizmirstiet, ka svarīga ir ne tikai kamīna apdare, bet arī tas, kā izvēlēties kamīna kurtuvi. Vairāk par to lasiet nākamajā iepirkumu ceļvedī. 

Neraugoties uz augošām energoresursu cenām, elektriskie sildītāji ir un noteikti arī turpinās būt populāri. Kādēļ tā? Primāri efektivitātes dēļ. Šīs iekārtas palīdz ātri tikt pie komfortablas temperatūras, kas ir izteikti aktuāli pirms centrālās apkures sezonas sākuma vai arī vienkārši, ja kādā no telpām pamatapkure ir nepietiekama. Nevar nepieminēta arī sildītāju ērtumu – iespraud rozetē un lieto! Tomēr “sāpīgo” elektrības patēriņa jautājumu nesanāks ignorēt. Šajā ceļvedī mēs pastāstīsim par dažādu elektrisko sildītāju priekšrocībām, veltot uzmanību arī ekspluatācijas izmaksām. Uzreiz jāatzīmē, ka ne katrs no zemāk minētajiem modeļiem var saukties par ekonomiskāko, taču katrs no tiem ir apsvēršanas vērts, lai izvēlētos Jūsu situācijai atbilstošāko “zelta vidusceļu”! Termoventilators Pēc izskata šīs iekārtas atgādina parasto gaisa ventilatoru. Tikai konstrukcijā ir integrēts sildelements, kurš uzsilda gaisu un nodrošina tā cirkulāciju telpās. Termoventilatora priekšrocības: telpas sāk uzsilt ļoti ātri - no iekārtas pirmajām darba minūtēm. Tā kā ventilators rotē, gaiss tiek uzsildīts samērā vienmērīgi; mobilitāte – bez problēmām var pārvietot iekārtu tur, kur pašlaik visvairāk prasās pēc papildus siltuma; zema cena. Arī par pāris desmitiem eiro var atrast iekārtu, kas labi tiks galā ar nelielas istabas apsildi. Piemērotība. Termoventilatoru jauda vidēji sastāda 2-2,5 kW, kas nav maz. Tādēļ termoventilators ir racionāla izvēle, ja telpu apsilde nepieciešama vien īsāku brīdi, piem., vannasistabā pirms vannošanās vai bērnistabā pirms naktsmiera. Ko vajadzētu ņemt vērā? Cik ātri termoventilators uzsilda gaisu, tikpat ātri tas arī atvēsinās pēc iekārtas izslēgšanas. Tāpat jārēķinās, ka iekārta strādā samērā skaļi, var sausināt gaisu un sacelt putekļus. Elektriskais konvektors Vizuāli elektriskie konvektori līdzinās nelieliem plakaniem centrālapkures radiatoriem, taču darbības princips ir pavisam cits. Konvektors paņem vēso gaisu no telpu apakšas, uzsilda to ar sildelementa palīdzību iekārtas iekšpusē un izlaiž uz augšu. Elektriskā konvektora priekšrocības: augsts lietderības koeficients. Visa patērētā elektrība tiek “pārstrādāta” siltumā. Rezultātā katrs Jūsu samaksātais eiro atgriežas Jums siltas, omulīgas telpas veidā; samērā ātri sāk sildīt telpas - lēnāk par termoventilatoru, taču ievērojami ātrāk par eļļas radiatoru; salīdzinoši zema cena. Augstāka nekā termoventilatoriem vai eļļas radiatoriem, taču joprojām ļoti adekvāta; ievērojami klusāka darbība, salīdzinot ar termoventilatoru; noturība pret sprieguma svārstībām elektrotīklā (bieža problēma vasarnīcās), kādēļ nav nepieciešams uzstādīt stabilizatoru; lietošanas komforts. Mūsdienīgākajiem modeļiem ir sensorās pogas, tālvadības pults, iespēja precīzi noregulēt temperatūru un uzturēt to ilgākā periodā; dizainu daudzveidība. Var izvēlēties brīvi stāvošu kompaktu modeli vai arī sienas, atkarībā no tā, kur vēlaties likt iekārtu un cik Jums ir svarīga tās mobilitāte. Piemērotība. Elektrības patēriņš ir līdzīgs termoventilatoriem. Taču konvektoru daudzās priekšrocības padara tos par populārāku risinājumu dzīvojamo un administratīvo telpu papildus apkurei. Kā pamatapkuri iekārtas izmanto reti salīdzinoši lielā elektrības patēriņa dēļ. Lai to samazinātu, izvēlas modeļus ar termostatiem. Ierīce regulē sildelementu, liekot tam darboties cikliski – tikai tad, kad gaisa temperatūra telpās sāk kristies. Ko vajadzētu ņemt vērā? Konvektoru nevar izmantot veļas žāvēšanai un ieslēgt uz nakti guļamistabās, jo tas sadedzina skābekli. Ja vēlaties uzstādīt to vannasistabā, raugāties pēc  mitrumizturīgā modeļa.   Infrasarkanais sildītājs Darbības veids infrasarkanajam sildītājam principiāli atšķiras no augstākminētajiem modeļiem. Iekārta silda tikai cilvēkus un priekšmetus, kuri atrodas telpās. Tātad darbība ir vērsta uz leju, bet gaisa uzsilde notiek, uzsildītajiem objektiem izstarojot siltumu. Infrasarkanā sildītāja priekšrocības: taupīgs elektrības patēriņš, ko nodrošina minētais iekārtas darbības princips – sildīt objektus, nevis gaisu. Īpaši izdevīgs šāds risinājums ir lielās istabās un telpās ar augstiem griestiem (ap 3 m un vairāk); iekārta darbojas absolūti klusi – nedzirdēsiet nevienu traucējošo skaņu; milzīgs jaudas un izmēru klāsts dažāda lieluma telpām; augsts lietošanas komforts. Daudziem modeļiem ir tālvadības pults un siltuma jaudas regulēšana; ļoti mūsdienīgs dizains. Tieši šos elektriskos sildītājus var atrast vislielākajā dizaina daudzveidībā – brīvi stāvošus, sienas, griestu lampu vai lakonisku paneļu veidā. Ne tikai forma, bet arī noformējums šiem sildītājiem mēdz būt visai oriģināls un var kļūt par interjera rozīnīti. Piemērotība. Infrasarkanais sildītājs ir izdevīgs un ērts risinājums, ja apsilde nepieciešama regulāri. Daži modeļi ir mitrumizturīgie, tātad teicami darbosies arī vannasistabās, terasēs, pirts priekštelpās. Ko vajadzētu ņemt vērā? Sākotnēji infrasarkanais sildītājs prasīs lielākus ieguldījumus, kas ilgtermiņā atmaksāsies zemākās ekspluatācijas izmaksās. Paturiet prātā, ka ārējā daļa samērā stipri uzkarst. Ja Jums ir mājdzīvnieki vai bērni, vērts raudzīties uz sienas un griestu modeļiem. Keramiskais sildītājs Šis ir jaunās paaudzes elektriskais sildītājs, kas jau paspējis izpelnīties daudzu lietotāju atzinīgās atsauksmes. Keramiskais sildītājs apvieno sevī divus telpu apsildes veidus – konvekcijas un garo infrasarkano viļņu. Šāda divkāršā sistēma praksē izrādījusies ļoti efektīva.  Keramiskā sildītāja priekšrocības: ļoti ekonomisks elektroenerģijas patēriņš – 3-4 reizes mazāks, salīdzinot ar konvekcijas iekārtu. Visai iespaidīgs rādītājs! iekārta nesausina gaisu, nesadedzina skābekli, nesaceļ putekļus; ilga kalpošana; plašas temperatūras regulēšanas iespējas, ieskaitot mikroklimata uzturēšanas parametrus; estētika. Sildītājs izskatās kā eleganta, gluda plātne, kuru var stiprināt pie sienas vai griestiem. Daži modeļi pat veidoti kā gleznas. Piemērotība. Tā kā keramiskie sildītāji pašlaik ir izdevīgākie no elektroenerģijas patēriņa viedokļa, tieši tos vajadzētu apsvērt kā pirmos pamatapkurei nelielās telpās vai papildapkurei lielas platības telpās. Piemēram, lai apsildītu ap 18 m2 lielu istabu ar labu energoefektivitāti (siltinātas ārējās sienas, jauni logi), pilnvērtīgai apkurei var pietikt ar 1kW keramisko paneli. Ko vajadzētu ņemt vērā? Keramiskais sildītājs prasīs vislielākās investīcijas, taču iekārtas energoefektivitāte laika gaitā atsvērs ieguldītos līdzekļus. Atcerieties, ka plāksnes ir samērā trauslas. Lai tās nesabojātu, dodiet priekšroku augstāk uzstādāmajiem modeļiem.    Padomi sildītāju taupīgākam elektroenerģijas patēriņam Rūpēs par mazāku elektroenerģijas rēķinu, ievērojiet šos ar elektriskajiem sildītājiem saistītos momentus: izvēlieties sildītāja jaudu atbilstoši telpu platībai. 1kW iekārta spēj sasildīt 10-12 m2 lielu telpu, 2 kW – tiks galā jau ar 18-20 m2 istabu; pēc iespējas izvelieties iekārtu ar termostatu, taimeri, regulējamu jaudu. Šie ir labākie palīgrīki efektīvākam enerģijas patēriņam; atvienojiet iekārtu no rozetes, kad nelietojat to; nežāvējiet uz sildītājiem veļu. Ievērojot šos šķietamos sīkumus, Jūsu pieredze ar elektriskajiem sildītājiem neapšaubāmi būs daudz pozitīvāka! Ja gadījumā arī pēc šī ceļveža izlasīšanas netikāt pie gala lēmuma par labāko apkures iekārtu savam mājoklim, vērts izlasīt arī mūsu ceļvedi “Kādu sildītāju izvēlēties?”, kur atradīsiet papildus informāciju par tematu. Lai veiksmīgi pirkumi un vienmēr silta, omulīga māja!

Droši vien visi piekritīs, ka kamīns piešķir mājai ne tikai siltumu, bet arī mājīgumu. Tomēr, izvēloties, var rasties vairāki jautājumi, viens no galvenajiem: ko izvēlēties, krāsni, kamīnu vai kamīna kurtuvi? Šoreiz mēs vēlētos vairāk runāt par kamīna kurtuvēm. Kas tas ir un kā tās atšķiras starp čugunu, tēraudu un ūdeni saturošajām kurtuvēm - vairāk rakstā.  Kas ir kamīna kurtuve?  Tā ir taisnstūra vai kvadrātveida kamīna daļa, kuru papildus ieskauj karstumizturīgi materiāli un rotā izvēlētā apdare. Parasti tirgū ir pieejamas tērauda, ​​čuguna vai ūdens pārklātas kurtuves. Izvēle ir atkarīga no tā, kādas funkcijas vēlaties no kamīna. Vai tā būs tikai skaista interjera detaļa, kuru izmantosiet tikai, lai mājai piešķirtu papildu mājīgumu, vai arī kamīnam vajadzētu sildīt arī telpas. Apspriedīsim sīkāk katru veidu. Čuguna kurtuve. Pateicoties izcilajai izturībai, čugunu bieži izmanto kamīnos telpu apsildīšanai. Šīs kurtuves iekšpusi veido atsevišķas, brīvi pieguļošas daļas. Sildot, ir vieta, kur izplesties, tāpēc kurtuve ir pasargāta no saplīšanas. Čuguna kurtuvēm parasti ir sekundārā sadegšana, tāpēc tās ne tikai izstaro, bet arī saglabā siltumu. Tērauda kurtuve. Tā kā tai nav tādas pašas pretestības kā čuguna kurtuvēm, to visbiežāk izmanto dekoratīviem kamīniem. Iekšpuse parasti ir izklāta ar labi atstarojošām šamota plāksnēm, kas pasargā kurtuvi no pārkaršanas un plaisāšanas. Tomēr nepareiza lietošana, piemēram, mitras malkas izmantošana vai pārāk ilga apkure, var deformēt kurtuvi. Tomēr, pienācīgi rūpējoties, tērauda kurtuve var kalpot tik ilgi, cik čuguna. Kurtuve ar ūdens kontūru. Spēcīga un ilgstoša kamīnu kurtuve, kas spēj ne tikai sildīt telpas, bet arī piemērota karstā ūdens pagatavošanai. Kurtuve var vienmērīgi sadalīt siltumu visā telpā, tomēr tās uzstādīšana ir daudz sarežģītāka nekā čuguna vai tērauda. Pirms iegādes ir vērts konsultēties ar speciālistu, kurš novērtēs, cik tas maksātu un cik ilgs laiks būtu nepieciešams šādas kurtuves uzstādīšanai. Vēl viena priekšrocība ir tāda, ka šāda veida kurtuves izstaro vairāk siltuma, vienlaikus patērējot mazāk degvielas. Ko meklēt, izvēloties? Mēs esam izdalījuši 3 galvenās lietas, kas jāņem vērā, izvēloties kamīna kurtuvi: Mērķis. Izlemiet, kam tieši paredzēts kamīns. Plānojot šādi sildīt māju vai vienkārši izveidot mājīgu atmosfēru. Jauda. Galu galā Jūs nevēlaties, lai Jūsu mājas logi tiktu atvērti, iekurinot kamīnu, jo vienkārši būs pārāk karsti. Vai gluži pretēji, ja Jūs izvēlaties kamīnu mājas apsildīšanai, ar šo siltuma daudzumu nepietiktu, un māja joprojām paliktu vēsa. Lai gan ir dažādas formulas, kas ļauj aprēķināt nepieciešamo jaudu, tomēr vislabāk ir konsultēties ar kompetentu speciālistu. Dizains. Mēs saprotam, ka vēlaties estētiski izskatīgu kamīnu, taču neatkarīgi no tā, cik dizains ir skaists, ja kamīns nepildīs savu funkciju, tas būs bezvērtīgs. Izvēloties sev patīkamo apdari, vispirms vienmēr apsveriet funkcionalitāti un tikai pēc tam pieņemiet galīgo lēmumu. Ja, pagaidām, piemēroto kamīna kurtuvi nav izdevies atrast, varam ieteikt apskatīt krāsnis ar stikla durvīm. Iespējams arī varētu būt laba alternatīva. Ja, izvēloties, rodas vēl kādi jautājumi, pirms pirkuma veikšanas vienmēr konsultējieties ar speciālistu. Izvērtējis visu Jūsu sniegto informāciju, viņš varēs piedāvāt labāko variantu Jūsu mājām. 

Mājās un arī dzīvokļos, kuros netiek nodrošināta nepārtraukta centralizēta karstā ūdens piegāde, nereti tiek izmantoti ūdens boileri. Šobrīd tirgū pieejami vairāki to veidi, un katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi.  Šajā rakstā tuvāk aplūkosim, kas ir kombinētais ūdens sildītājs un kā to nepieciešamības gadījumā uzstādīt savā mājoklī. Kombinētā boilera raksturojums Boilera pamatfunkcija - atšķirībā no klasiskajiem - elektriskajiem boileriem, kuru darbināšanai parasti tiek izmantots viens enerģijas avots (piemēram, elektrība, malkas, gāze, solārā enerģija), kombinētie boileri darbojas ne tikai ar elektrību, bet arī siltuma enerģiju, jo šo iekārtu var pieslēgt pie apkures sistēmas (granulu, malkas vai gāzes) katla, ko primāri izmanto siltuma iegūšanai. Kombinētā boilera darbības princips – laikā, kad darbojas centrālā apkure, tās sasildītais ūdens plūst cauri boilerā esošajai spirālei, kas nodrošina arī boilera satura uzsildīšanu. Savukārt, kad apkure nedarbojas vai siltajam ūdenim nav pietiekami augsta temperatūra, sāk darboties elektriskais sildelements, kas nodrošina ūdens uzkarsēšanu boilera iekšienē. Lai neļautu ūdenim atgriezties cauruļvadā, boilerim tiek uzstādīts drošības vārsts jeb pretvārsts; Ūdens sildīšanas iespējas – laikā, kad siltuma iegūšanai tiek lietota centrālā apkure, boilerī esošais jaudīgais siltuma mainis ar cirkulācijas funkciju un centrālapkures sūkni nodrošina arī karstā ūdens apgādi, savukārt vasaras sezonā, kad siltuma ražošana nav nepieciešama, karsto ūdeni nodrošina boileris, kas to uzsilda, izmantojot elektroenerģiju. Vajadzības gadījumā var izvēlēties atbilstošāko enerģijas veidu, tādējādi ievērojami samazinot elektrības izmaksas. Kombinētā boilera dizains – pieejami gan horizontālie, gan vertikālie ūdens sildītāji, kurus visbiežāk stiprina pie sienas, pēc iespējas tuvāk vietai, kur ikdienā izmanto ūdeni. Kad nepieciešams uzstādīt jaunu boileru? Vidējais boilera kalpošanas ilgums ir astoņi līdz desmit gadi, un, ja arī Jūsu boilers drīz sasniegs šādu vecumu, ir laiks domāt par jauna modeļa iegādi. Lai nodrošinātu, ka iekārta kalpo kvalitatīvi un pēc iespējas ilgāk, vismaz reizi gadā ir jāveic boilera apkope – tīrīšana, kā arī sildelementa un magnija anoda nomaiņa.  Jauna kombinētā boilera iegāde ir viena lieta, taču ir jādomā arī par to, kas šo ierīci uzstādīs. Pareiza pieslēgšana ir viens no priekšnosacījumiem, lai ūdens sildītājs pareizi darbotos. Ir vairākas plaši izplatītas problēmas, kas var radīt nepieciešamību mainīt boileri: Vecums – ja ierīcei jau ir ap desmit un vairāk gadiem, būs jāiegādājas jauns ūdens sildītājs, kas darbosies efektīvāk un izdevīgāk; Dzeltenīgs, kaļķains ūdens – ja pat tad, kad esat tikko veikuši boilera apkopi un uzstādījuši filtrus, ūdens joprojām ir rūsains, pastāv iespēja, ka sildītāja iekšējais korpuss un caurules ir pārāk cietušas no korozijas ietekmes, un vienīgais risinājums ir jaunas iekārtas iegāde; Noplūdes – ja boilers ir vecs vai bojāts, var rasties noplūdes. Šajā gadījumā Jums jāizvēlas, kas būs izdevīgāk – remontēt vai mainīt; Pārāk mazs tilpums – ja mājokļa iemītnieku skaits ir palielinājies, visu vajadzībām ar mazu boileru nepietiks, tādēļ var būt nepieciešams lielāka tilpuma ūdens sildītājs. Cik ilgs laiks nepieciešams boilera uzstādīšanai vai nomaiņai? Ūdens boilera uzstādīšana aizņem vidēji no vienas līdz trim dienām, atkarībā no veicamo darbu sarežģītības. Lai arī vairumā gadījumu cilvēki izvēlas aicināt uz mājām zinošu speciālistu, kas parūpējas par šī uzdevuma veikšanu, ir arī gadījumi, ka mājokļa saimnieki izvēlas to darīt pašu spēkiem. Tāpat jāņem vērā sezona, kad veikt šo darbu - labāk to darīt vasarā, kad siltuma apgāde nav aktuāla. Lūk, daži faktori, kas var ietekmēt boilera maiņas / uzstādīšanas ilgumu: Visvienkāršāk būs nomainīt veco boileru pret tāda paša veida jaunu modeli; Grūtāks uzdevums būs sildītāja tvertnes atrašanās vietas maiņa; Vēl sarežģītāks darbs var būt nomainīt visu sildītāja sistēmu, piemēram, pāriešana no klasiskā elektriskā boilera uz kombinētu, ko pieslēdz pie apkures sistēmas ; Padomājiet arī par “gudro” jeb viedo kontroļu uzstādīšanu, proti, iespēju kontrolēt temperatūru un citus parametrus attālināti. Tāpat ir arī gudrās ierīces, kas analizē, kā patērējat ūdeni, lai pielāgotu tā sildīšanas biežumu; Dziļā tīrīšana – ja plānojat uzstādīt kombinētu sildītāju, apsveriet domu par padziļinātas siltuma avota sistēmu cauruļu tīrīšanas nepieciešamību, lai atbrīvotos no nogulsnēm un izvairītos no problēmām, kas var apdraudēt pareizu boilera darbību. Vai boileri var uzstādīt pats? Kombinēta boilera uzstādīšana noteikti var būt izaicinājums, ja nekad iepriekš neesat veikuši šādus darbus, taču pat tad ar pacietību, neatlaidību un nepieciešamās informācijas ievākšanu varat šo darbu paveikt paši. Turklāt atcerieties, ka šādā veidā varat ievērojami ietaupīt.  Protams, ir pietiekoši daudz cilvēku, kas tomēr dod priekšroku un uzticas pieredzējušiem profesionāļiem. Šeit vajadzētu izvērtēt to, cik nopietns un sarežģīts ir darbs, kā arī, vai esat gatavi šādam izaicinājumam. Ja esat no tiem cilvēkiem, kuriem patīk iemācīties ko jaunu un nepadodaties pie pirmajiem sarežģījumiem, turpiniet lasīt, jo nākamajā sadaļā mēs Jums pastāstīsim, kā īstenot kombinētā boilera uzstādīšanu soli pa solim. Ja esat nolēmuši veikt šo darbu pašu spēkiem, iesakām pirms tam tomēr konsultēties ar zinošu speciālistu, kas ieteiks labākos boileru ražotājus un sniegs padomus, kā pareizi veikt uzstādīšanu un pieslēgšanu. Kā veikt kombinētā boilera pieslēgšanu soli pa solim? Boilera uzstādīšana nav pats vienkāršākais uzdevums, un jārēķinās arī ar dažādiem drošības riskiem, tādēļ, pirms ķeraties pie darba, rūpīgi pārliecinieties, ka Jums ir visi nepieciešamie piederumi, instrumenti (tostarp elektroinstrumenti), aizsargaprīkojums un tehnika. Izlasiet boilera ražotāja instrukciju – rūpīgi izpētiet to no viena vāka līdz otram, pievēršot īpašu uzmanību attēliem un diagrammām, piemēram, kā jāsavieno boilers un siltuma ražotājs - katls; Salieciet viegli pieejamā vietā visus nepieciešamos materiālus, instrumentus un piederumus, kas Jums būs vajadzīgi, un iepazīstieties ar tiem, lai zinātu, kuru katrā solī izmantot; Pārliecinieties, ka esat sagādājuši pilnīgi visas nepieciešamās sastāvdaļas darbu veikšanai; Izplānojiet, kā savienojumi un sastāvdaļas tiks izvietotas, kādā secībā tās pieslēgsit; Izlemiet, kur atradīsies boilers (ieteicams to novietot pēc iespējas tuvāk izmantošanas avotam, piemēram, izlietnei); Pārliecinieties, ka visiem elementiem pietiks vietas; Atcerieties, ka Jums vajadzēs arī piemērotas blīves vai blīvēšanas materiālus, lai nodrošinātu, ka nerodas noplūdes; Veicot kombinētā boilera uzstādīšanu, Jums ir jāpārzina apsildes cauruļu izvietojums, jo tādā veidā varēsit pārliecināties, ka ierīce tiek uzstādīta pareizi un atbilstošā vietā. Ņemiet vērā caurules, kas aizved uz vannas istabu, virtuvi un citām telpām; Pievienojiet boileru pie sienas – šis, iespējams, ir viens no laikietilpīgākajiem uzdevumiem, jo tas jāuzdara uzmanīgi un precīzi; Noteikti neaizmirstiet atvienot elektrību un ūdeni, lai novērstu nelaimes, kā arī rūpīgi pārbaudiet visas savienojumu vietas; Ja plānojat mainīt vai uzstādīt jaunus radiatorus, pārliecinieties, ka tie sader ar izvēlēto boileru. Dažādām telpām izvēlieties platībai pielāgotu radiatora izmēru, kā arī pārliecinieties, ka tie ir atgaisoti un darbojas pareizi. Ja nepieciešams, veiciet esošās apsildes cauruļu un radiatoru dziļo tīrīšanu. Kā redzat, kombinētā boilera uzstādīšana nav sarežģīta, taču tajā ir vairāki svarīgi soļi, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība. Šajā rakstā minētie soļi ir vispārīgi, un var būt nepieciešams tos mainīt vai pielāgot, atkarībā no boilera, apsildīšanas veida, plānojuma, mājokļa vai citu faktoru specifikas.  Ūdens sildītāji jāizmanto saskaņā ar ražotāja norādījumiem, rūpējoties par atbilstošas temperatūras uzstādīšanu. Lai ierīce darbotos ilgāk, eksperti iesaka nepārsniegt 60 grādu temperatūras atzīmi, karsējot ūdeni boilerī.

Apkures veida izvēle ir mūžīgais jautājums privātmāju, vasarnīcu, lauku māju, dažādu saimniecības ēku, garāžu īpašniekiem. Arī dzīvokļiem bez pilsētas centrālapkures nākas domāt par patstāvīgu kurināšanu. Populārs risinājums mājokļu situmam patlaban ir apkures katli (granulu, gāzes, brikešu u.c.), tostarp augsti tehnoloģiski jeb automatizēti. Nevar noliegt to efektivitāti, taču tik augstas iegādes un uzstādīšanas izmaksas ne katram ir pa kabatai un vēl jo vairāk – ne vienmēr ir vajadzīgas. Īpaši, ja meklējat risinājumu mājoklim, kurā neuzturaties pastāvīgi. Cenas ziņā pieejamāks variants, kā apkurināt telpas, ir gadiem pārbaudītās metāla krāsnis un kamīni. Tā ir viena no senākajām tehnoloģijām, ko cilvēki lietoja drēgnajā laikā, lai sasildītos. Tikai tagad tā pieejama daudz progresīvākā un estētiskākā izpildījumā un no cenas-veiktspējas viedokļa ir pietiekami efektīva izvēle gan mājokļiem un sadzīves telpām, kuras apdzīvojat periodiski, gan arī pastāvīgas mitināšanās telpām. Turklāt metāla krāsnīm un kamīniem ir būtiska priekšrocība, salīdzinot ar apkures katliem vai mūrētām ķieģeļu konstrukcijām, – pēc iegādes tie uzreiz ir gatavi lietošanai, atliek vien pievienot dūmvadam. Par svarīgāko par un ap šo apkures sistēmu izvēli – ceļveža turpinājumā! Ar ko krāsnis atšķiras no kamīniem? Neraugoties uz kamīnu un krāsniņu līdzību, atšķirību starp tiem ir daudz vairāk. Un tieši šīs atšķirības nosaka, kādā situācijā lietderīgāk izvēlēties krāsni, bet kādā – uzstādīt kamīnu.   Kamīns Krāsns Darbības princips Kamīns uzsilda telpas tieši no liesmas. Tādēļ kamīna kurtuve parasti ir plata, bet nedziļa, - lai rastos augsta liesma un spēcīgāks siltuma starojums no tās. Kamīna dūmvads apsildē nepiedalās. Apsilde notiek no krāsns sieniņām. Kurināšanas laikā sieniņas akumulē siltumu un sākt izstarot to. Papildus siltums izstarojas arī no uzsilušā dūmvada. Lietderības koeficients Vidēji par 17% zemāks, nekā krāsnīm, jo siltums izstarojas tikai no pašas liesmas. Augstāks, nekā kamīnam, jo siltums izstarojas no krāsns sieniņām, dūmvada un tā kanāliem. Telpu apsildes ātrums Sāk apsildīt telpas ātrāk par krāsni. Sāk apsildīt telpas lēnāk, taču ilgāk un vienmērīgāk notur siltumu. Pirmais siltuma efekts izjūtams aptuveni pusstundu pēc iekurināšanas. Apsildes īpatnības Silda tikai tad, kad deg kurināmais, un tikai to telpu daļu, pret kuru vērsta kurtuves priekšpuse. Spēj apsildīt ne tikai maza, bet arī vidēja lieluma telpas.   Pieeja ugunij Visbiežāk kamīniem ir atvērtā tipa kurtuves, bet ir arī modeļi ar stikla durtiņām. Kādreiz krāsnīm bija tikai metāla durtiņas, lai novērstu dūmu iekļūšanu istabā. Pašlaik ražotāji sākuši veidot hibrīdus – kamīnkrāsnis ar durvīm no karstumizturīgā stikla, lai varētu vērot liesmiņu. Dizains un estētika Ideāls risinājums, kā izdaiļot interjeru, izcelt savu labklājību un statusu. Rada īpašu atmosfēru un piestāv pat kreatīvākiem interjeriem. Primārais krāsniņas uzdevums ir apsilde, nevis dekoratīvā funkcija. Taču arvien biežāk ražotāji piedomā pie metāla krāsns estētikas. Daudziem modeļiem ir dizains, kas iederēsies par modernā interjerā. Papildiespējas - Plīts krāsnis papildus var izmantot ēdiena gatavošanai, kas daudziem ir neatsverams bonuss. Pēc minētā jau var noprast, ka kamīnam vērts dot priekšroku, ja svarīgāks ir estētiskais efekts, piemēram, izrotāt viesistabu vai vasarnīcu. Dzīvās liesmas burvība savāks ap kamīnu ģimeni un draugus, uzburs īpašu atmosfēru un sagādās baudu. Papildus tā kalpos kā siltuma avots, kas uz kurināmā degšanas laiku būs spējīgs sasildīt nelielas un viduvējas telpas.   Savukārt, ja galvenais mērķis ir efektīva telpu apsilde, metāla krāsns neapšaubāmi efektīvāk tiks galā ar šo uzdevumu. Regulāri kurinot krāsni, var konstanti uzturēt komfortablu temperatūru pat viduvēji lielās telpās. Taču, lai tā tas patiešām notiktu, svarīgi izvēlēties savai situācijai piemērotāko krāsns materiālu un jaudu, par ko detalizētāk lasiet turpinājumā. Jāpiebilst, ka lielas platības māju vai vasarnīcu īpašniekiem gan būtu racionālāk aizdomāties par apkures katla uzstādīšanu - krāsns apkure šajā gadījumā var izrādīties neefektīva. Metāla krāsniņu veidi un to īpašības Primāri metāla krāsnis atšķiras pēc to izgatavošanai pielietotā metāla un pēc konstrukcijas. No tā savukārt ir atkarīgs, cik ātri krāsniņa sāk uzsildīt telpas, cik efektīvi akumulē siltumu, cik ilgstoši atdziest, tās ilgtspējība ilgtermiņā un kādas vēl funkcijas tā var pildīt papildus apkurei. Brīvi stāvošās čuguna krāsniņas. Ja vēlaties maksimāli ilgtspējīgu krāsni, dodiet priekšroku tieši čugunam. Tas iztur augstākas temperatūras un attiecīgi ilgāk kalpo. Īpaši, ja iekšpusē ir iestrādātas speciālas šamota plāksnes, kas pasargā kurtuvi no pārkaršanas. Pievērsiet uzmanību sienu biezumam - kvalitatīvākiem izstrādājumiem tas tuvojas 8 mm. Par labu čuguna krāsnij arī jāmin, ka metāls efektīvāk akumulē siltumu un tam ir austāks lietderības koeficients, salīdzinot ar tērauda izstrādājumu. Arī 3 stundas pēc kurināmā izdegšana no čuguna krāsns vēl izstarosies siltums. Brīvi stāvošās tērauda krāsniņas. Tērauds iztur temperatūru ne augstāku par 400 °C, tādēļ nespēj kalpot tik ilgi, kā čuguna. Tomēr par īsu tā ekspluatācijas laiku arī nevar nosaukt. Piemēram, 1,5-3 mm bieza tērauda krāsniņas var nokalpot ap 20 gadiem. Pēc iekurināšanas tērauda krāsniņa ātrāk sāks izstarot siltumu, salīdzinot ar čuguna. Taču attiecīgi ātrāk arī atdzisīs, kādēļ šo variantu biežāk iesaka kā siltuma avotu telpām, kuras nepieciešams apkurināt tikai periodiski un uz neilgu brīdi, piemēram, vasarnīcām, garāžām, saimniecības ēkām.   Malkas plītis ar plīts virsmu. Krāsns-plīts pilda divas funkcijas – silda un sniedz iespēju pilnvērtīgi gatavot ēdienus. Tādēļ, ja krāsns nepieciešama uzstādīšanai virtuvē, vērts apsvērt domu tieši par plīti. Daudzi šādi modeļi papildus aprīkoti ar cepeškrāsni un ūdens sildīšanas tilpni, līdz ar ko var kļūt par teicamu risinājumu mājokļiem, kuriem nav iespējas pieslēgties pilsētas komunikācijām – gāzei, centrālapkurei. Plītis ir pietiekami kompaktas, piemēram, 70 x 90 cm, lai iederētos pat nelielā virtuvē. Dažas no tām kurināmas arī ar granulām. Kamīnkrāsns. Tiem, kas nevēlas meklēt kompromisu starp estētiku un praktiskumu, vērts pievērst savu uzmanību kamīnkrāsnīm - parastās metāla krāsniņas un kamīna hibrīdam. Kamīnkrāsns ražota no siltumu akumulējošiem materiāliem, līdz ar ko efektīvi un uz ilgstošu laika periodu uzsilda telpas. Tajā pašā laikā durtiņas ir no karstumizturīgā stikla, un Jums nav liegta iespēja vērot jautri dancojošo liesmiņu. Vēl praktiskāks variants virtuvei ir kamīnkrāsns ar plīts virsmu un cepeškrāsni. Ko vēl ņemt vērā, izvēloties metāla krāsni? Tā kā krāsns galvenais uzdevums ir efektīvi apsildīt telpas, pēc tās materiāla un konstrukcijas apsekošanas noteikti būtu jānovērtē svarīgākie tehniskie parametri: Jauda un apsildāmā platība. 1kW jaudas efektīvi sasilda 10 m2 pie nosacījuma, ka telpām ir standarta 2,5-3 m augsti griesti. Tātad, viduvēja izmēra telpām ap 60 m2 vajadzīga krāsns ar jaudu 6 kW. Nav vērts pirkt krāsni ar lielāku jaudu par nepieciešamo, jo telpās būs nekomfortabli karsti un Jūs tikai lieki pārmaksāsiet. Lietderības koeficients. Ideālā kārtā tam jābūt 60-80% diapazonā. Nav vērts dzīties pēc augstāka rādītāja, jo tas būtiski samazinās dūmu novadīšanas sistēmas ekspluatācijas laiku. Papildus tehniskajiem parametriem, pievērsiet uzmanību arī sekojošiem momentiem: Kurināmais un tā garums. Pārsvarā metāla krāsnīm kurināmais ir malka un malkas briketes. Taču ņemiet vērā, ka atsevišķiem krāsns modeļiem var lietot tikai lapkoku malku. Var būt noteikts arī maksimāls malkas garums, kas pieļaujams konkrētai kurtuvei, piemēram, 50 cm vai tikai 30 cm. Pēdējā laikā parādās arī krāsnis ar granulām kā kurināmo, un daudzi atzīst granulas par ērtāku alternatīvu malkai. Papildfunkcijas un aksesuāri. Dažas papildfunkcijas var būt ļoti noderīgas. Piemēram, sekundāras sadedzināšanas funkcija un pretaizsvīšanas pūšanas sistēma stiklam uzturēs tīrāku degšanas sistēmu un atvieglos kopšanu. Dažkārt krāsns komplektācijā ietilpst krāsns tīrīšanas līdzekļi un aksesuāri, piemēram, instrumentu komplekts pelnu tīrīšanai, skursteņa tīrīšanas birste, kompakts malkas grozs vai statīvs, darvas tīrītājs utt. Tas aiztaupīs vajadzību iegādāties kopšanas līdzekļus atsevišķi. Izmēri un dizains. Prakse pierāda, ka bieži vien šim momentam ir izšķirošā nozīme, īpaši, ja krāsns tiek uzstādīta pastāvīgi apdzīvotās telpās, virtuvē, viesistabā. Ražotāji izprot estētikas nozīmi, tādēļ patlaban var atrast krāsnis dažādām gaumēm un interjeriem: lakoniskas un mūsdienīgas, klasiskas, ar dekoratīviem elementiem, vietu malkas glabāšanai, taisnu vai izliektu stiklu, dažādās krāsās utt. Tādējādi šķietami “parastās” krāsniņas vairs neizskatās tik “prasti”. Pat krāsnis ar plīts virsmu tiek veidotas ar ļoti mūsdienīgu un ergonomisku dizainu. Noslēgumā jāpiebilst, ka neatkarīgi no tā, vai izvēlēsieties apkurei metāla krāsni, vai kamīnu, lai sistēma darbotos, būs jāparūpējas arī par kvalitatīvu dūmvadu. Patlaban populārākie ir dūmvadi krāsnīm no nerūsējošā tērauda. Tie ir sendviča tipa, līdz ar ko viegli uzstādāmi un pielāgojami jebkurai apkures iekārtai gan izmēru, gan komplektācijas ziņā. Nav šaubu, ka Jums viegli izdosies atrast piemērotu variantu noskatītajai krāsniņai vai kamīnam. Lai izdodas!

Runājot par mājas apkuri, svarīgākie jautājumi ir tās efektivitāte un izmaksas. Diemžēl ar tradicionālajām mājas apkures metodēm bieži nākas vilties, jo augstās izmaksas neatmaksājas ar vēlamo efektivitāti. Tāpēc arvien vairāk tiek meklēti alternatīvi veidi, kā sildīt mājas: izmantojot zemes dzīļu siltumu, vēju, saules enerģiju. Arī gaiss-ūdens siltumsūkņi kļūst arvien populārāki. Šajā iepirkumu ceļvedī mēs apskatīsim pēdējo no minētajiem apkures veidiem – tas var palīdzēt izlemt, vai ir vērts savā mājā ierīkot šādu mājas apkures sistēmu. Kā darbojas gaiss-ūdens siltumsūkņi? Gaiss-ūdens siltumsūkņi darbojas ļoti līdzīgi kā ledusskapji. Pirmkārt, siltums tiek absorbēts no āra gaiss ar speciāla šķidruma palīdzību. Šis šķidrums nonāk kompresorā, kas saspiež šķidrumu un vēl vairāk paaugstina tā temperatūru. Visbeidzot, ģenerētais siltums nonāk ūdenī, kas pārnes siltumu pa māju: radiatori vai grīdas apsildes caurules piepilda tvertnes karstā ūdens padevei virtuvē un vannas istabās. Protams, labākie siltumsūkņi izmanto elektrību, taču saražotā siltuma daudzums pārsniedz patērētās enerģijas daudzumu. Gaiss-ūdens siltumsūkņi: to priekšrocības Kad māju apsilda un karsto ūdeni, ko nodrošina labākie gaiss-ūdens siltumsūkņi, varat aizmirst par vairākām tradicionālo apkures metožu radītajām problēmām un izbaudīt noteiktas priekšrocības: Videi draudzīgāka mājas apkures metode, kas rada mazāk oglekļa dioksīda emisiju nekā daudzas tradicionālās apkures metodes; Efektivitāte - salīdzinot ar tradicionālajām apkures metodēm, labākie gaiss-ūdens siltumsūkņi silda māju, ietaupot daudz naudas; Gaiss-ūdens siltumsūkņi: to trūkumi Tāpat kā jebkurai citai mājas apkures sistēmai, gaiss-ūdens siltumsūkņiem var būt trūkumi. Šeit ir vissvarīgākie no tiem: Viena no gaiss-ūdens apkures sistēmas daļām - kondensators - atrodas ārpus mājas un aizņem daudz vietas. Tāpēc, lai to uzstādītu, Jums būs jāziedo nedaudz vietas pagalmā vai dārzā. Viens no galvenajiem trūkumiem ir salīdzinoši augstais kondensatoru trokšņu līmenis, kas var radīt diskomfortu, atrodoties šīs ierīces tuvumā. Lai gan gaiss-ūdens apkures sistēma izdala ievērojami mazāk oglekļa dioksīda, tā nav pilnīgi videi neitrāla, jo tās darbībai nepieciešama elektrība (ja vien tā nav ražota arī no atjaunojamiem enerģijas avotiem, piemēram, saules vai vēja). Kura apkures sistēma ir labāka: gaiss-gaiss vai gaiss-ūdens? Gaiss-gaiss siltumsūkņi darbojas pēc līdzīga principa kā gaiss-ūdens, tikai tie apkures procesā neizmanto ūdeni, kā norāda nosaukums. Tā vietā gaiss-gaiss apkures sistēmas ņem siltumu no āra gaisa un iepūš to mājās ar ventilatoriem, kur siltums tiek sadalīts, lai vienmērīgi cirkulētu. Salīdzinot ar gaiss-ūdens siltumsūkņiem, gaiss-gaiss sistēmai ir viena priekšrocība un viens trūkums. Vasarā, kad ir ļoti karsts, gaiss-gaiss sistēma var darboties otrādi un nomainīt parastos gaisa kondicionierus mājas dzesēšanā. Taču šāda sistēma nevar nodrošināt karstā ūdens piegādi virtuvei, vannas istabai un tualetes telpām. Kā izvēlēties siltumsūkni? Izvēloties gaiss-ūdens siltumsūkni, ieteicams ņemt vērā vairākus ierīces aspektus: Vieta. Visa gaiss-ūdens apkures sistēma un jo īpaši gaisa kondicionieris var aizņemt daudz vietas. Izmērs galvenokārt ir atkarīgs no jaudas un konstrukcijas sarežģītības. Tāpēc, izvēloties siltumsūkni, ir svarīgi jau laikus apsvērt, kur tieši un kā šī sistēma tiks uzstādīta mājā, vai tai pietiks vietas. Skaļuma līmenis. Kā jau tika minēts, gaiss-ūdens siltumsūkņi var radīt nedaudz lielāku troksni nekā citas apkures sistēmas. Tāpēc, izvēloties, jāpievērš uzmanība ražotāja norādītajiem trokšņa līmeņa parametriem – jo zemāks trokšņu līmenis, jo labāk. Tāpat apkures sistēmas ierīkošanai jāizvēlas vieta, kur tās radītais troksnis vismazāk traucētu un būtu vislabāk izolēts. Funkcijas. Viena no svarīgākajām lietām, izvēloties siltumsūkni, ir tā funkcionalitāte. Ir svarīgi, lai regulējamais temperatūras diapazons būtu pēc iespējas lielāks. Tas ļaus Jums apsildīt māju atbilstoši Jūsu individuālajām vajadzībām. Tāpat jāapsver, vai ir nepieciešama karstā ūdens sildīšanas funkcija. Šādā gadījumā būtu jāizvēlas gaiss-ūdens tipa siltumsūknis. Ja ūdens sildīšana nav nepieciešama, bet svarīga ir iespēja atvēsināt māju karstajās dienās, tad vairāk ieteicams izvēlēties gaiss-gaiss siltumsūkņus. Cik maksā gaiss-ūdens apkure? Gaiss-ūdens siltumsūkņi, ieskaitot visu apkures sistēmu un tās uzstādīšanu, var maksāt no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem vai pat desmitiem tūkstošu eiro. Reālā cena ir ļoti atkarīga no ražotāja, sūkņa un visas sistēmas parametriem, pašas mājas platības, nepieciešamā siltuma daudzuma. Jaunbūvētā mājā gaiss-ūdens apkures sistēmu ierīkot ir vienkāršāk, līdz ar to tā izmaksās nedaudz mazāk, savukārt vecajās mājās uzstādīšanas cena būs augstāka. Pati gaiss-ūdens apkure ir daudz lētāka nekā tradicionālās apkures metodes, tāpēc tās uzstādīšana, lai arī dārga, diezgan ātri atmaksājas. Tam vajadzētu ļaut ietaupīt no vairākiem simtiem, pat līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro gadā atkarībā no mājokļa lieluma. Tomēr pat labākie gaiss-ūdens siltumsūkņi Jūs nav sajūsminājuši un Jūs labprātāk savās mājās uzstādītu vai atjauninātu tradicionālu, veco labo gāzes apkures sistēmu? Tad būtu labi, ja Jūs izlasītu citu iepirkumu ceļvedi, kurā mēs Jums ieteiksim, kā izvēlēties gāzes katlu.

Ja Jums ir dzīvoklis, nevis privātmāja, mūsdienās tas nav iemesls atteikties no kamīna! Ražotāji izprot cilvēku alkas pēc tāda omulības avota kā kamīns, un piedāvā izcilus variantus, kuri nav jāpieslēdz dūmvadam. Viens no tādiem ir biokamīns, kurš pēdējos gados kļuvis ļoti pieprasīts. Tā dzīvā jautri dancojošā liesmiņa sasildīs gan istabu, gan saimnieku sirdis. Par to, kādas ir biokamīna priekšrocības, kā to uzstādīt, lietot un tīrīt – šī raksta turpinājumā!   Biokamīna darbības princips Biokamīns sastāv no rezervuāra kurināmajam (degšanas kameras), iekšējā korpusa un ārējā dekoratīvā korpusa. Konstrukcija attiecināma pie augsti tehnoloģiskām iekārtām, bet tas nebūt nenozīmē sarežģītu lietošanu. Gluži pretēji – tā ir maksimāli vienkārša un ekoloģiska. Kā jau jebkuram kamīnam arī bio iekārtai ir vajadzīgs avots jeb kurināmais, no kā radīsies liesmiņa. Biokamīna gadījumā šis avots ir speciālie spirtu saturošie līdzekļi, piemēram, bioetanols vai želejveida sastāvi. Kurināmais tiek pildīts speciālā rezervuārā (visbiežāk no nerūsējošā tērauda) un iekurināts ar šķiltavām vai sērkociņiem. Uguns nodzēšanai izmanto speciālu vārstu vai vāciņu, ar kuru nosedz skābekļa piekļuvi liesmai un tādējādi to noslāpē. Biokamīna priekšrocības, salīdzinot ar citiem kamīnu veidiem Pašlaik ir 3 populārākie kamīnu veidi: tradicionālie jeb malkas, elektriskie un bio. Katram no tiem nepārprotami ir savas priekšrocības. Taču daudzi atzīst, ka tieši biokamīni ir zelta vidusceļš no lietošanas komforta, cenas un saņemamās atdeves viedokļa. Bio kamīnu priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem: nepieprasa dūmvadu un tādējādi var tikt uzstādīti dzīvokļos, birojos, kafejnīcās un jebkurās citās telpās; ir daudz lētāki. Uzbūvēt mājās malkas kamīnu, izmaksās vairākus simtus eiro. Kompaktu un pievilcīgu biokamīnu var iegādāties arī līdz 100 eiro; nav vajadzīga dokumentu saskaņošana – nopērciet, izvietojiet un lietojiet; biodegviela degšanas procesā neizdala kaitīgās vielas un neveido dūmus, kvēpus, pelnus – drošāk un tīrāk; maksimāli ātra un vienkārša uzstādīšana, ar pēcāku iespēju pārvietot iekārtu uz citu istabu vai pat mājokli; neprasa daudz vietas kurināmā glabāšanai; milzīga formu, izmēru un uzstādīšanas veidu izvēle. Atradīsies varianti pat vismazākajai istabai, bet dizaina risinājumu daudzveidība ļaus piemeklēt atbilstošu variantu gan klasiskajam interjeram, gan modernajam (minimālismam, hi-tech, loft u.c.). Gandrīz visas no iepriekš minētajām bio kamīnu priekšrocībām var attiecināt arī uz elektriskajiem kamīniem. Starpība vien tāda, ka elektriskās iekārtas rada uguns imitāciju, bet biokamīni – īstu, dzīvu liesmiņu. Tas garantē patiesu emocionālo baudu kamīna īpašniekiem un papildus siltuma avotu telpās. Svarīgākie biokamīna izvēles parametri Ja esat pieņēmuši lēmumu par labu biokamīna iegādei, tā izvēles laikā pievērsiet uzmanību sekojošiem 3 momentiem. Kamīna konstrukcija. Iekārta var būt galda, sienas, iebūvējamā, brīvi stāvošā (grīdas). Padomājiet, cik daudz vietas varat atvēlēt kamīnam un kādu efektu vēlaties panākt? Kompaktākie ir galda un sienas kamīni, kuri pieejami ļoti modernos dizainos un parasti izdaiļo nelielas istabiņas. Sienas modeļiem drošības nolūkos ir metāliskais korpuss. Masīvākie ir iebūvējamie un brīvi stāvošie modeļi. Tie harmoniski iederas plašās viesistabās, segtās terasēs, ēdamistabās un var veiksmīgi atrisināt telpu zonēšanas jautājumu.   Kurināmā veids: želejveida vai šķidrais. Pēdējais visbiežāk ir lielizmēra kamīniem. Želejveida – kompaktākiem un ar atvērta tipa degšanas kameru. Želejai ir viena būtiska priekšrocība - tā neiztek no kamīna, ja iekārtu nejauši apgāž. Mehāniskā vai automatizētā pārvalde. Pirmais variants paredz, ka iekurināt un nodzēst uguni vajadzēs patstāvīgi. Otrajā gadījumā iekārta visu izdarīs automātiski, varēsiet arī paregulēt liesmiņas intensitāti. Kaut gan automātika ir ērtāks variants, daudzi uzskata, ka patstāvīgai iekurināšanai piemīt savs šarms. Biokamīna uzstādīšana Konstrukcija parasti tiek tirgota saliktā veidā. Tādēļ nekas nav jāmontē, vien jāatrod labākā vieta novietošanai. Galvenais nosacījums jebkāda biokamīna uzstādīšanai - tiem jāatrodas uz līdzenas un stabilas virsmas. Atkarībā no kamīna konstrukcijas ir arī dažas specifiskas uzstādīšanas prasības.  Ja iegādājāties iebūvējamo modeli, papildus nosacījums ir ugunsdroša apdare ailē, kur tas tiks ievietots. Apdare var būt, piemēram, akmens, flīžu vai metāla. Savukārt kamīniem ar atvērtā tipa degšanas kameru (visbiežāk tie ir galda modeļi vai kompaktie grīdas) jāatrodas pa gabalu no viegli uzliesmojošiem priekšmetiem un materiāliem, piemēram, tekstila, tapetēm, mēbelēm. Biokamīna lietošana Princips, kā „iedarbināt” kamīnu jau tika īsumā minēts augstāk: pielejiet kurināmajam paredzētajā rezervuārā speciālo šķidro degšanas šķidrumu vai želeju tā, lai līdz rezervuāra malai paliktu nepiepildīti aptuveni 2 cm, aizdedziniet un baudiet draiski dancojošo liesmiņu! Lai Jums izveidotos maksimāli patīkama pieredze ar biokamīniem, ņemiet vērā arī sekojošus ieteikumus, kas pārsvarā attiecināmi uz drošību: neatstājiet degošu kamīnu bez uzraudzības, īpaši, ja mājās ir bērni un mājdzīvnieki; pildiet šķidrumu vai želeju tikai pilnībā atdzisušā kamīnā; glabājiet bio degšanas līdzekļus bērniem nepieejamā vietā; lai neapdedzinātos, iekurināšanai izmantojiet garos sērkociņus vai speciālās garās šķiltavas (kamīniem un svecēm); ņemiet vērā, ka spirtu saturošie degšanas līdzekļi mēdz izgarot no rezervuāra, ja kamīnu neizmanto vairākas dienas. Tādēļ ekonomijas nolūkos vērts noliet līdzekli hermētiskā traukā, ja neplānojat kādu laiku sildīties pie kamīna. degšanas laikā tiek patērēts skābeklis un izdalās ogļskābā gāze, gluži kā cilvēka elpošanas laikā. Tādēļ pēc kamīna lietošanas vēlams kārtīgi izvēdināt telpas. Biokamīna pareizā kopšana Var droši apgalvot, ka biokamīns ir iekārta, kas sagādās Jums vairāk prieka, nekā rūpju attiecībā uz tā kopšanu. Iekārta neveido kvēpus, tādēļ neprasa biežu un sarežģītu tīrīšanu. Vajadzēs tikai kārtējās mājas uzkopšanas laikā ar samitrinātu drāniņu pārslaucīt putekļus, kas sakrājās uz korpusa. Ja kamīnam ir stikla elementi, tīriet pirkstu nospiedumus un citus pleķus ar stiklam paredzētajiem tīrīšanas līdzekļiem. Visvairāk var noķēpāties kamīna „sirds” – degšanas kamera, kur pievienojat šķidro vai želejveida kurināmo un pēcāk notiek degšana. Periodiski varat nomazgāt to zem tekošā ūdens, lietojot universālos tīrīšanas līdzekļus vai metāla izstrādājumiem paredzētos. Neaizmirstiet, ka jebkāda veida kamīnu tīrīšanu var veikt tikai tad, kad tie nedarbojas un ir pilnībā atdzisuši. Atbildes uz populārākiem jautājumiem par biokamīniem Apskatīsim vēl dažus aspektus, kuri parasti interesē biokamīnu potenciālos pircējus. Cik ilgam laikam pietiek degšķidruma? Piemēram, bioetanols parasti pārdodas 1-5 l pudelēs. 1 stundai nepārtrauktas kurināšanas nepieciešami viduvēji 0,36 l šķidruma. Tātad1 l pudeles pietiek aptuveni 3 stundām. Taču tas lielā mērā ir atkarīgs arī no kamīna lieluma, tādēļ ražotājs parasti norāda preces instrukcijā, kāds ir vidējais kurināmā patēriņš konkrētajam modelim. Ar ko dārgāki biokamīni ir labāki? Darbības principā nekādas starpības nav. Atšķirības slēpjas pārvaldē. Dārgākiem kamīniem parasti tā ir automatizēta, ar iespēju pārvaldīt kamīnu attālināti ar pulti, caur telefonu vai planšeti un regulēt tā liesmiņu. Dārgākas ir arī izmēros lielākas iekārtas, modernāka dizaina, ar kvalitatīviem konstruktīviem elementiem (piem., nerūsējošā tērauda). Cik ilgi kalpo biokamīns? To lietošanas laiks nav ierobežots ar konkrētu termiņu. Pareizi ekspluatējot un kopjot, bio iekārta nokalpos Jums gadu desmitiem. Vai biokamīns uzsilda telpas? Jā, dzīvā liesma sniedz savu siltumu gaisam. Protams, izmantot to kā primāro apkures veidu nesanāks, bet kā papildus – gan. Piemēram, 20 m2 lielu istabu biokamīns jūtami sasilda 1,5 stundas laikā. Ja Jums ir lielāka istaba vai arī meklējat alternatīvu mājokļa pamatapkurei, iespējams, vajadzētu aizdomāties par tradicionālo malkas kamīnu. Mūsu ceļvedī „Kā izvēlēties kamīna kurtuvi?” Jūs varat uzzināt, kuri kamīnu materiāli visefektīvāk izstaro siltumu un pat uzsilda ūdeni. Lai kuru variantu Jūs izvēlētos, viens ir drošs – kamīns ienesīs vairāk omulības un siltuma Jūsu mājoklī!

Mūsdienās mums ir pietiekami plaša dažādu apkures katlu izvēle, tāpēc mēs paši varam izlemt, kāda veida apkuri iekārtot savās mājās. Tomēr, ja Jūsu māja tiek apgādāta ar dabasgāzi, daudzi ilgi nedomā un nolemj iegādāties gāzes katlu. Šādam strauji augošam risinājumam ir diezgan stabils priekšrocību kopums – viss, kas Jums ir jāizdara, ir jāizvēlas pareizo modeli. Mēs iesakām labāk izprast šo ierīču darbību un izanalizēt aspektus, kas ir ļoti svarīgi, apsverot, kuri gāzes katli ir vislabākie. Kā darbojas gāzes katli? Vispirms būtu jāpiemin, ka šoreiz koncentrēsimies uz kondensācijas gāzes apkures katliem. Vienkāršāko katlu modeļu, saskaņā ar Eiropas direktīvām, kas tika apstiprinātas 2015. gadā, ražošana bija jāpārtrauc. Taču kondensācijas katli ir vēl modernāki – tie sniedz iespēju iegūt papildu siltumu. Sadegot dabasgāzei, veidojas ūdens tvaiki un notiek kondensācija, un šī procesa laikā atbrīvotā enerģija nonāk atpakaļ apkures sistēmā. Tiesa, kondensāts veidojās tikai tad, kad temperatūra nokrīt zemāk par „rasas punktu“, kas var sasniegt pat 50 grādus. Šāds gāzes katls patērē daudz mazāk gāzes nekā parastais, taču iegūtais no tiem siltuma daudzums ir līdzīgs, tāpēc Jums sanāks ievērojami ietaupīt. Mājas apkure ar gāzi: kāda ir tās priekšrocības? Papildus iepriekšminētajām priekšrocībām, gāzes katli var piedāvāt arī šīs: Augsts efektivitātes koeficients. Kaut arī faktiskās iespējas ir atkarīgas no konkrētā modeļa, bieži saka, ka šis kondensācijas gāzes katla indikators var sasniegt pat 110 procentus. Ļoti bieži rodas jautājumi, cik maksā gāzes apkure. Lai gan salīdzinājumā ar cietā kurināmā katliem, gāzes katls noteikti nav lētākais variants, konkrētā cena ir atkarīga no Jūsu personīgajām vajadzībām, un, protams, no dabasgāzes cenas. Taču būtībā tā ir pietiekami optimāla izvēle. Vienkārša apkope. Kad šī sistēma ir ierīkota, Jums nevajadzēs to tīrīt vai bieži par to rūpēties, tāpēc Jūs ilgtermiņā vienkārši aizmirsīsiet par tās esamību. Komforts. Nav jāuztraucas par cietā kurināmā (malka, ogles utt.) uzglābāšanu – šī ierīce noteikti pārsteigs Jūs ar savu ērtību. Uzticamība. Lai arī daudziem var šķist pretēji, mūsdienās pārdotie gāzes katli ir pilnīgi droši. Šīs ierīces ir aprīkotas ar dažādiem drošinātājiem, kuri - spiediena problēmu gadījumā, elektrības vai citas darbības nianšu dēļ, vienkārši izslēdz katlu. Nelielas investīcijas ierīcēs. Gāzes katli ir pietiekami lēti, tāpēc šīs sistēmas uzstādīšana neradīs lielas izmaksas. Tiesa, kondensācijas modeļi ir nedaudz dārgāki, taču, salīdzinot to efektivitāti, šīs investīcijas atmaksājas ļoti ātri. Kurš gāzes katls ir vislabākais? Ja Jūs nolemjat iegādāties šāda veida ierīci, vajadzētu tuvāk iepazīties ar informāciju, kādas tad ir gāzes katlu atšķirības: Ūdens sagatavošanas metode. Gāzes katli var uzsildīt ūdeni momentāli, vai arī tiem medz būt īpaša, brīvi stāvoša vai integrēta uzglabāšanas tvertne. Pirmā tipa ierīces ir vieglākas un ātrāk uzstādāmas, tomēr ūdens novadīšana vairākās vietās vienlaikus var nedaudz samazināt ūdens spiedienu. Tajā paša laikā, katli ar atsevišķām tvertnēm ir daudz masīvāki (tos parasti ierīko atsevišķā katlu telpā), taču tad ar ūdens spiedienu nebūs nekādu problēmu. Šāds gāzes katls ir piemērots lielākām mājām ar augstākām ūdens patēriņa prasībām. Ir ļoti svarīgi pareizi izvēlēties apsildāmā ūdens tvertni, pretējā gadījumā tā resursi var tikt ātri iztērēti vējā. Piekarāmi vai brīvi stāvoši. Piekarāmiem gāzes katliem ir mazāks izmērs, tie ir vieglāki un bieži vien – ne tik jaudīgi. Tikmēr brīvi stāvoši modeļi parasti tiek uzstādāmi ar atsevišķu tvertni karstā ūdens uzsildīšanai, tāpēc kopējā ierīces masa kļust pārāk liela, lai to būtu iespējams piestiprināt pie sienas. Jauda. Lai precīzi aprēķinātu nepieciešamo jaudu, ir jānovērtē mājas stāvoklis, katla mērķis (vai tas ir nepieciešams tikai apkurei vai karstam ūdenim) un apsildāmo telpu platība. Tomēr ir iespējams veikt provizoriskus aprēķinus. Ja māja ir jaunbūve, reiziniet apsildāmās platības kvadrātmetrus ar 0,08 kW, bet, ja māja ir diezgan paveca - ar 0,1 kW. Siltummaiņa materiāls. Alumīnija sakausējuma (ar silīciju) siltummaiņi ir jutīgāki pret piesārņojumu, tāpēc to apkopei ir jāpievērš lielāka uzmanība. Nerūsējošā tērauda izstrādājumiem ir gludāka virsma, tādēļ kondensāts šo piesārņojumu daudz vieglāk nomazgā. Ērta vadība. Lai gan arī tas nav nepieciešams, modernāka katla vadības sistēma nodrošina vēl lielāku komfortu un ļauj izmēģināt vairāk dažādu funkciju vai lietojumprogrammu. Ņemot vērā visus šos aspektus, Jūs viegli varēsiet izvēlēties, kurš gāzes katls ir piemērots tieši Jūsu mājai. Tā ir videi draudzīga un efektīva mājas apkure, kas nodrošinās vairāk nekā vienu priekšrocību – pārliecinieties par to paši! Esam sagatavojuši arī rakstu, lai Jjs varētu apsvērt, kādu mājas apkures metodi izvēlēties, apsildāmo grīdu vai radiatoru.

Sev piemērotāka apkures katla izvēle ir atbildīgs moments, no kura atkarīga dzīves kvalitāte un izdevumi daudzu gadu garumā. Ne mazāk svarīgi ir pareizi uzstādīt izvēlēto iekārtu, jo tikai tad apkure būs maksimāli efektīva un droša. Minēto iemeslu dēļ katla uzstādīšana visbiežāk tiek uzticēta speciālistiem. Tomēr tas neizslēdz, ka lietotājam vismaz vispārīgi jāzina uzstādīšanas pamatprincipi, lai: 1) saprastu, kurš katla veids der Jūsu mājoklim un ar cik sarežģītu procesu vajadzēs saskarties; 2) kontrolētu uzstādīšanas gaitu. Cietā kurināmā katliem (malkas, granulu, kombinētajiem) ir līdzīgs uzstādīšanas princips. Gāzes iekārtām tas atšķiras. Tādēļ apskatīsim atsevišķi šo katlu montāžas galvenos aspektus. Gāzes katlu uzstādīšana Daudzās Eiropas valstīs gāzes apkure ir izplatītākais apsildes veids privātajā un komerciālajā jomā. Arī Latvijā to izvēlas arvien biežāk. Priekšrocības: augsts lietošanas komforts. T.i., nekādas kurināmā sagatavošanas, patstāvīgas kurināšanas, biežas apkopes. Pārvalde ir automatizēta, izmeši – minimāli, atsevišķa katlu telpa nav vajadzīga, bet progresīvākie katlu modeļi pat pielāgo kurināšanas jaudu temperatūrai telpās un ārā. Priekšnosacījums uzstādīšanai: gāzes maģistrāles pieejamība. Pirms plānojat gāzes katla iegādi, vērts sazināties ar dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā (pašlaik – AS “Gaso”) un uzzināt, vai Jūsu dzīvesvietā vispār ir iespējama gāzes apkures ierīkošana. Uzstādīšanas galvenie aspekti Ja dabasgāzes sadales sistēmas operators sniedzis pozitīvu atbildi un esat nostiprinājies lēmumā uzstādīt gāzes katlu (kā to pareizi izvēlēties varat izlasīt mūsu sadaļā “Kā izvēlēties gāzes katlu?”), nemiet vērā sekojošo:  gāzes katliem ar jaudu līdz 30 kW nav vajadzīga atsevišķa telpa. Tos var uzstādīt, piemēram, virtuvē, pagrabā, priekšnamā;  gāzes apkures sistēma var būt iekšējā (dūmvads caur jumtu) un ārējā (caur sienu). Pēdējā visbiežāk būs lētāka, kompaktāka, estētiskāka un drošāka (izslēdz tvana gāzes noplūdi telpās);  uzstādīšana sākas ar dokumentācijas saskaņošanu ar dabasgāzes sadales sistēmas operatoru, kurš izsniegs apkures sistēmas projektēšanas un ierīkošanas tehniskos noteikumus, saskaņā ar kuriem jāsagatavo attiecīgā dokumentācija un jāveic uzstādīšana;  tālākos darbos neiztikt bez speciālistu palīdzības tehnisko dokumentu sagatavošanā (būvprojekts, rasējumi), saskaņošanā (var ietaupīt un veikt patstāvīgi), pēcāk apkures sistēmas ierīkošanā. Profesionāļiem jābūt uzticamiem - jāpārzina gāzes apkures sistēmas, jāizprot un stingri jāievēro izsniegtie tehniskie noteikumi, jāpārzina dūmgāzu novadīšanas īpatnības. Tas ir svarīgi, lai izslēgtu degšanas produktu palikšanu telpās (var izraisīt saindēšanos) un sprādziena risku; būs vajadzīgi arī sertificēta skursteņslauķa pakalpojumi: akta sastādīšanai pirms darbu sākšanas, un noslēgumā, lai apstiprinātu dūmvada un dabīgās ventilācijas atbilstošo stāvokli;  sistēmas ierīkošanas noslēgumā tiek uzstādīts dabasgāzes skaitītājs, ielaista gāze un objekts tiek nodots lietotāja ekspluatācijai;  pilns saskaņošanas un uzstādīšanas process var ieilgt, aizņemot vairākus mēnešus. Tādēļ ieteicams sākt to stipri laicīgi pirms nākamās apkures sezonas. Neraugoties uz ilgstošo procesu, gāzes katlu sniegtās priekšrocības visbiežāk pārsver šīs neērtības. Ilgstoši viena no galvenajām priekšrocībām bija gāzes apkures ekonomija. Pašlaik gāzes cenu prognozes nav optimistiskākās, attiecīgi izdevības moments nav tik viennozīmīgs. Taču bez šaubām var minēt, ka salīdzinājumā ar parastajiem gāzes katliem lētāki ekspluatācijā ir gāzes kondensācijas katli. Tie patērē līdz pat 20% mazāk gāzes, taču ir par 20% efektīvāki. Ietaupījums īpaši izjūtams lielās platībās – virs 200 m2. Cietā kurināmā katli un to montāža Pie cietā kurināmā katliem attiecas malkas katli (var kurināt ar malku, kokoglēm, briketēm, skaidām, kūdru), granulu un kombinētie katli. Granulu katli izpelnījās atzinību, jo ir maksimāli ērtas: katls var darboties automātiski pat vairākas dienas, tas reti jātīra, progresīvākās iekārtas var pārvaldīt attālināti. Taču pašreizējos resursu cenu kāpuma apstākļos, malkas un kombinētie katli ļauj pielāgoties situācijai - kurināt ar tiem resursiem, kuri konkrētajā brīdī ir ērtāk dabūjami un/vai lētāki. Kombinētās iekārtas pat ir pārveidojamas par granulu katliem, uzstādot speciālu granulu degli. Priekšnosacījums cietā kurināmā katlu uzstādīšanai: atsevišķa kurtuves telpa, atsevišķa vieta kurināmā glabāšanai, dūmvada esamība vai iespēja to ierīkot. Uzstādīšanas svarīgākie aspekti Apsveriet, kura no telpām būs piemērotākā kurtuvei. Lai pareizi uzstādītu katlu, tai jābūt ne mazākai par 7 m2. Kurtuve var atrasties kā mājas iekšpusē (piem., pagrabā, garāžā, palīgtelpā) vai blakus esošā atsevišķā celtnē. Ja kurtuve būs iekšpusē, vēlams, lai viena no tās sienām būtu mājas ārsiena. Tas ir svarīgi drošībai un pareizai dūmvada montāžai – ar minimāliem līkumiem un taisnajiem stūriem.  Iekārtu novieto tā, lai attālums līdz sienām katla abos sānos un aiz tā būtu ap 60-70 cm (ne mazāk par 25 cm), bet no priekšpuses – ap 1 m. Neaizmirstiet paredzēt arī attālumu apkalpes lūku atvēršanai. Pamatnei zem katla jābūt cietai, stabilai, ugunsizturīgai. Vislabāk šim nolūkam piemērots betons (vismaz 5 mm biezā slānī). Ja kurtuve ir 7m2 liela, betonētiem jābūt vismaz 4m2 grīdas. Vietām, kur dūmvads saskaras ar sienu, griestiem, mājas jumtu, ugunsdrošības nolūkos jābūt speciāli izolētām. Ja attālums no apkures iekārtas līdz kādai no sienām ir mazāks par 40 cm, sienas apšuvi izolē ar ugunsizturīgiem materiāliem, piemēram, metāla loksni.  Vienā no sienām jāparedz ventilācijas atvere. Citādi degšanas process nevarēs norisināties pilnvērtīgi. Kurtuves telpā obligāti jābūt elektroapgādes līnijai. Ne tikai, lai Jūs redzētu, ko darāt. Tā vajadzīga pilnvērtīgai apkures sistēmas palaišanai, piem., cirkulācijas sūkņa pieslēgšanai vai arī automātiskās sistēmas darbības uzturēšanai, kāda ir granulu katliem. Kad iepriekš minētais sagatavots, var ķerties klāt katla montāžai, apsaistei, papildus aprīkojuma uzstādīšanai. Granulu katlu apsaistes process papildus paredz granulu degļa uzstādīšanu un automātikas iestatīšanu.   Atšķirībā no gāzes apkures ierīkošanas, cietā kurināmā katla uzstādīšana neprasa iepriekšējo saskaņošanu un neparedz stingrus ierobežojumus. Taču, kā redzams, jāņem vērā daudzas nianses, no kurām būs atkarīga sistēmas drošība, efektivitāte, ilgmūžība. Ja attiecīgās zināšanas ir tikai virspusējas, darbs jāuztic speciālistiem, kuri ierīkos visu pēc aktuālajiem drošības standartiem. Noslēgumā jāpiebilst, ka ekonomijas nolūkos vērts apsvērt domu par divkontūru apkures katlu. Tie uzsilda arī ūdeni – tādos apjomos, ka to mierīgi var lietot visa ģimene. Tāpat svarīgi izvēlēties atbilstošas jaudas iekārtu. Izdalot mājokļa platību ar 10, Jūs iegūsiet nepieciešamos kW (aptuveni). Piemēram, 200 m2 mājai ir vajadzīgs katls ar 20 kW jaudu. Nav vērts izvēlēties jaudīgāku iekārtu. Tas būs lieks naudas tēriņš gan sākotnēji, gan ekspluatācijas gaitā, jo katla potenciāls pilnībā netiks izmantots. Papildus informāciju, kam vajadzētu pievērst uzmanību izvēloties gāzes apkures katlu, varat lasīt mūsu rakstā "Kā izvēlēties gāzes katlu?".

Lai mēs savās mājās varētu izbaudīt patīkamo siltumu, pirmais, kas mums ir jāizdara, ir jānodrošina atbilstošs apkures aprīkojums. Tieši tāpēc gan daudzdzīvokļu māju, gan privātmāju iedzīvotāju uzmanības centrā ir centrālās apkures radiatori. Kā izvēlēties – jautājums, kas rodas ikvienam, kurš iesāk iepazīšanos ar šīm ierīcēm. Šoreiz apspriedīsim aspektus, lai palīdzētu pieņemt pareizo lēmumu Jūsu konkrētajam gadījumam. Radiatori vai grīdas apsilde? Gan grīdas apsildi, gan mājas radiatorus var izmantot kā galvenos siltuma avotus, tāpēc arī rodas jautājums, kura no šīm iespējām ir labāka. Ja mēs runājam par komfortu, siltās grīdas tomēr sniegs vairāk priekšrocību. Izmantojot šo iespēju, telpa izskatās "tīrāka", un Jums vairs nebūs jārūpējas par radiatoru kopšanu. Turklāt telpā nepaliks papildu karstā virsma, un siltas kājas un viegls vēsums galvas zonā nodrošinās vienu no vislabvēlīgākajiem temperatūras sadalījumiem. Tomēr, runājot par efektivitāti, radiatoriem tomēr būs priekšroka. Jaunajās celtnēs vai renovētajās mājās pilnībā pietiekami ar grīdas apsildi, bet, ja māja ir vecāka, ļoti iespējams, ka Jūs nevarēsiet iztikt bez papildu radiatora. Ka arī radiatori uzsilst daudz ātrāk – ja vēlaties telpā izbaudīt siltumu ātrāk, šāds variants būs daudz labāks. Nemaz nerunājot par cenu: radiatori ir daudz lētāki un vienkāršāki uzstādīšanā. Kāpēc radiatori tiek uzstādīti zem logiem? Šo aprīkojumu ir ieteicams izvietot vietās, kur rodas vislielākie siltuma zudumi. Šis fakts arī izskaidro, kāpēc apkures radiatori parasti tiek uzstādīti zem logiem, istabas apakšējā daļā. Auksts gaiss, kas iet caur radiatoriem, tajos tiek uzsildīts, tāpēc temperatūra telpā tiek sadalīta daudz vienmērīgāk. Tomēr jaunceltās mājas, kur siltuma zudums nav tik liels, radiatoriem var izvēlēties arī citu vietu – šī izvēle kļūst daudz elastīgāka. Labākie radiatori: kādu izvēlēties? Izvēloties centrālās apkures radiatorus, Jums vajadzētu ņemt vērā dažus galvenos kritērijus. Materiāls Izšķir trīs galvenos šo radiatoru materiālus: Alumīnijs. Šāda veida ierīces vislabāk izdala siltumu, ir ārkārtīgi vieglas, ilgmūžīgas un neprasa lielus ieguldījumus. Tās sastāv no atsevišķām sekcijām, tāpēc Jūs paši varēsiet variēt to garumu – šajā gadījumā Jūs atradīsiet ārkārtīgi plašu izvēli. Gludas virsmas dēļ, to tīrīšana arī neprasīs daudz Jūsu pūļu. Tērauds. Šie radiatori pārsteigs Jūs ar ārkārtīgi daudzveidīgo izvēli un neliks vilties savā ilgmūžībā. Siltuma līmenis, ko tie izdala ļoti minimāli atšķirās no alumīnija radiatoriem, un arī to stils ir pietiekami daudzpusīgs, tos ir viegli pielāgot jebkuras mājas telpu vajadzībām. Piemērām var apskatīt vācu kvalitatīvus KERMI radiatorus. Čuguns. Radiatori, kas ir izgatavoti no čuguna, centrālā apkurē izmanto arvien retāk, taču tiem arī ir savas priekšrocības. Tiem piemīt – ilgstoša siltuma uzturēšana un zolīda izturība. Jauda Tas ir – gandrīz vissvarīgākais izvēles aspekts, kas garantēs, ka telpās būs pietiekami daudz siltuma. Radiatorus parasti izvēlas pēc kvadratūras – uz vienu kvadrātmetru ir nepieciešama aptuveni 100 W liela jauda. Tomēr, ja māja ir jaunbūve un tai ir laba siltumizolācija, uz vienu kvadrātmetru ir pietiekami ar 60W lielu jaudu. Izvēloties radiatora jaudu, arī šiem padomiem ir vērts pievērst uzmanību: Ja Jūs nevēlaties novietot šo aprīkojumu zem loga, izvēlieties modeļus, kas ir par aptuveni 20 procentiem jaudīgāki; Jaudīgāki modeļi būs nepieciešami arī vējainajās, neapbūvētajās vietās; Ja Jūs nolemjat aizsegt radiatoru ar aizkariem, paturiet prātā, ka tas prasīs apmēram no 10 līdz 15 procentiem siltuma; Būtu ideāli, ja virs radiatora būtu palodze. Ja tādas nav, lai samazinātu siltuma zudumu, virs tā ir vērts piekarināt plauktu – tas novirzīs siltuma plūsmu uz telpas iekšpusi, nevis uz tās griestiem; Ir ļoti svarīgi, lai radiators netiktu aizsegts ar lielām mēbelēm, kas novērš pareizu siltuma sadali telpās. Radiatora jaudas izvēles secība ir nedaudz atšķirīgāka daudzdzīvokļu mājām. Ja Jūs plānojat mainīt radiatorus, vispirms Jums ir jāsazinās ar savas mājas siltumapgādes uzņēmumu, kas nodrošinās tehniskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem projekts tiks sagatavots. Šo noteikumu neievērošana var izraisīt visas daudzdzīvokļu mājas apkures sistēmas nelīdzsvarotību. Tas nozīmē, ka dažās vietās būs pārāk karsts un citās - pārāk auksts. Pieslēgšana Pievērsiet uzmanību, ka ir dažādi radiatoru pieslēgšanas veidi. Šīm ierīcēm pieslēgšanas vietas parasti ir apakšā vai sānos, retākos gadījumos – abu šo veidu kombinācija. Šajā gadījumā nav ne labāka, ne sliktāka varianta – izvēle ir atkarīga no tā, kur Jūs novietosiet radiatoru un kā mājās ir izvietotas siltumapgādes caurules. Dizains Lai gan - šī noteikti nav vissvarīgākā nianse, ir vērts zināt, ka radiatori mūsdienās var piedāvāt ārkārtīgi stilīgu izskatu. Starp alumīnija modeļiem var atrast daudz dažādu krāsu variantus. Ja Jūs rūpīgi saskaņojat katru telpas detaļu un meklējat interesantākus akcentus, neparastas krāsas radiators var kļūt arī par vienu no tiem. Ņemot vērā visus šos aspektus, Jūs noteikti viegli izlemsiet, kuri apkures radiatori ir vislabāk piemēroti tieši Jūsu mājām. Novērtējiet situāciju, jo pareizi izvēloties jaunus radiatorus, par to maiņu Jums nebūs jādomā vēl ilgus gadus, tāpēc atvēliet pietiekami daudz laika šim lēmumam.

Vēlme patstāvīgi kontrolēt siltumu un mikroklimatu mājās, atbrīvoties no radiatoriem un vienkārši staigāt pa patīkami siltu virsmu – iemesli, kāpēc siltās grīdas arvien biežāk tiek ierīkotas privātajos mājokļos. Taču tas, vai tiešām varēsiet baudīt minētās priekšrocības, ir atkarīgs no sistēmas pareizās montāžas. Un ne tikai! Vēl jāapsver, kuru no siltās grīdas veidiem iespējams un ir izdevīgi ierīkot tieši Jums, jo tādi ir divi – elektriskās apsildes un ūdens apsildes. Ūdens apsildes sistēma – izdevīga, bet ne vienmēr iespējama Darbības princips. Zem grīdas seguma tiek iemontētas caurules, pa kurām cirkulē karsts ūdens no mājokļa centrālās apkures sistēmas. Šis cirkulējošais ūdens uzsilda grīdas segumu – flīzes, laminātu, linoleju u.c. Priekšrocības:  komfortabls mikroklimats. Sistēma uzsilda grīdas tik efektīvi, ka var kalpot par pamatapkuri. Papildus siltuma avoti nebūs vajadzīgi. Iesilst gan grīdas, gan gaiss 2-2,5 m augstumā; ekonomija. Grīdas segums atdziest ļoti pakāpeniski un krietni ilgstošāk izstaro siltumu salīdzinājumā ar parastajiem radiatoriem. Lielas platības telpās tas ļauj taupīt uz apkures. Detalizētāk uzzināt par to, kurš no minētajiem apkures veidiem kurā situācijā ir izdevīgāks varat mūsu sadaļā “Apsildāmās grīdas vai radiatori: ko izvēlēties?”; ilgmūžība – līdz 50 ekspluatācijas gadiem, ja veikta kvalitatīva montāža. Ar ko jārēķinās? 1)  Temperatūras regulēšanas iespējas ir ierobežotas. Ja paliek par karstu, un gribēsiet nogriezt zemāku temperatūru, pienāksies gaidīt, kad grīda atdzisīs. Tādēļ vēlams šādas grīdas ierīkot tikai atsevišķās telpās, ne visā mājā. 2)   Sistēma uzpildās no centrālās apkures. Daudzdzīvokļu mājā tās montāža var traucēt apkures cirkulācijai visā namā, tādēļ ierīkošana jāsaskaņo ar pilsētas attiecīgajiem komunālajiem dienestiem. Elektriskā apsilde – lietošanā ērtāka, bet dārgāka Darbības princips. Elektriskajai apsildei ražotāji piedāvā apsildes kabeļus un apsildes paklājus. Tie tiek ieklāti zem grīdas, uzsildīti ar elektroenerģijas palīdzību un sniedz savu siltumu grīdas segumam. Priekšrocības: temperatūras vienkārša un precīza regulēšanas ar termostata palīdzību. Tas ļaus panākt Jums komfortablāko temperatūras režīmu telpās. Progresīvākos termostatus var pat ieprogrammēt palaist sistēmu konkrētā laikā un pārvaldīt attālināti; vienkāršāka ierīkošana salīdzinājumā ar ūdens apsildi; lai ierīkotu dzīvoklī, nav nepieciešami nekādi saskaņojumi. Ar ko jārēķinās? Ar lielākiem elektrības rēķiniem. Šis ir iemesls, kāpēc šāda veida apsildi biežāk ierīko mazās telpās: vannasistabā, tualetē, lodžijā, virtuvē. Par elektriskās apsildes sistēmas montāžu Kā jau minēts, elektriskajai apsildei var lietot apsildes kabeļus vai apsildes paklājus. To montāža nedaudz atšķiras. Apsildes kabeļu montāžas galvenie etapi Sagatavot pamatni – demontēt veco grīdas segumu, notīrīt, izlīdzināt (ja vajag), nogruntēt pamatni. Kabeļus var klāt arī uz esošās grīdas, pēcāk virsū uzklājot jaunu grīdas kārtu. Tādā gadījumā jārēķinās, ka zaudēsiet telpu augstumu. Noklāt sagatavoto pamatni ar siltumizolācijas slāni, piem., folijas plēvi, bet telpu perimetru ar hidroizolāciju. Sagatavot vietu temperatūras sensora un termoregulatora uzstādīšanai. Noklāt grīdas ar armatūras sietu un izvietot uz tā kabeli saskaņā ar iepriekš izveidoto plānu (ņemot vērā kabeļa izvietojumu, soļa attālumu). Procesu sāk ar barošanās kabeļa pievadu termoregulatora atrašanās vietai. Ja noteiktās vietās vēlaties saņemt lielākus siltumu, tur var veidot mazāku soli. Ciešākai fiksācijai izmantojiet montāžas lenti. Iebetonēt izvietoto kabeli 3-5 cm biezā slānī. Tāds biezums ļoti labi akumulēs siltumu. Apbruņoties ar pacietību. Grīdas būs gatavas lietošanai tikai aptuveni pēc 3-4 nedēļām. Kā redzams, process nav pārmērīgi sarežģīts, bet ar būtiskām niansēm. Ja Jūsu zināšanas šajā jomā ir virspusējas, racionālāk pieaicināt speciālistu. Svarīgākais par apsildes paklāja ieklāšanu Paklāja montāža ir daudz vienkāršāka, jo ražotājs jau ir izvietojis un nostiprinājis kabeļus uz speciālas virsmas. Galvenie etapi: sagatavot pamatni gluži kā tas aprakstīts augstāk apsildes kabeļu montāžai. paredzēt vietu temperatūras sensora un termoregulatora uzstādīšanai. izvietot paklāju (apgriežot sietu atbilstoši telpas izmēriem) un nofiksēt to (var ar līmi, atsevišķiem modeļiem ir pašlīmējošā plēve). apliet ar plānu 5-10 mm betona kārtu vai arī pa taisno noklāt ar grīdas segumu. Kurš no variantiem ir izdevīgāks? Kabelis izmaksā nedaudz lētāk par paklāju, bet vajadzīgi papildmateriāli. 10 m2 lielām telpām kabeļu apsildes siltās grīdas izmaksās ap 500 EUR. Ja veiksiet montāžu patstāvīgi – ap 300 EUR. Apsildes paklājs sākotnēji izmaksā dārgāk, bet var ietaupīt uz dažiem papildmateriāliem un montāžas izmaksām, jo vairumā gadījumu darbu var paveikt bez speciālistu piesaistes. 10 m2 telpām tas izmaksās ap 400 EUR. Ja veiksiet montāžu patstāvīgi – ap 280 EUR. Tātad paklāji ir nedaudz lētāki. Taču nevar aizmirst, ka apsildes kabeļi tiek ieklāti biezākā cementa kārtā un labāk akumulē siltumu. Tādēļ viduvējās un lielās telpās no efektivitātes un ekspluatācijas izmaksu viedokļa ieteicams ierīkot kabeļu sistēmu. Tualetē un vannasistabā lētāk un vienkāršāk ieklāt paklāju. Ūdens apsildes sistēmas montāža Šīs sistēmas ieklāšana līdzinās elektrisko apsildes kabeļu montāžai, ar dažām būtiskām atšķirībām: apsildes vadu vietā tiek klātas ūdens caurules, kuras pieslēdzas centrālai apkures sistēmai; nepieciešams cirkulācijas sūknis, kas regulēs temperatūru; klāt sistēmu pa virsu vecajai grīdai nesanāks. Veco segumu vajadzēs demontēt; tā kā ūdens apsildes sistēmu parasti izvēlas veidot plašās telpās, piem., viesistabā, rūpīgāk jāpārdomā ūdens cauruļu izvietojums. Specifiskākas montāžas dēļ (un ņemot vērā paredzamo ilgstošo lietošanu) ūdens apsildes sistēmas ierīkošana biežāk tiek uzticēta profesionāļiem, nekā elektriskā apsilde. Noslēgumā jāpiebilst, lai kādu apsildes sistēmas veidu Jūs izvēlētos, pārliecinieties, ka noskatīto parketu, flīzes, laminātu vai linoleju var lietot ar siltajām grīdām. Šo informāciju parasti var atrast uz grīdas seguma etiķetes vai preces aprakstā, ja pērkat to internetā.

 Sildītāji katrā mājā  Kā sasildīties, ja nav iespējams ātri atjaunot siltuma piegādi? Tas ir aktuāli rudenī, kas apkures sezona vēl nav sākusies, bet temperatūras nokrītas zemāk par 10 grādiem. Daudzi ņem ārā no noliktavas sildītājus un sildās ar tiem. Nav svarīgi, ka palielinās elektrības rēķins, svarīgi, lai aukstā laikā mēs nesaslimtu – slimības ārstēšana maksās daudz dārgāk, nekā daži eiro par izlietoto elektrību.  Kādi sildītāji ir populārāki un biežāk sastopami Latvijā? Eļļas sildītāji Tas ir elektriskais radiators, kas nedaudz atgādina seno čuguna radiatoru ar uzsildāmu ūdeni. Ūdens nav pats labākais siltuma nesējs, tāpēc tāda elektriskā sildītāja iekšpusē tiek ielieta speciāla eļļa. Šī sildītāja raksturīgā iezīme ir iespēja regulēt siltuma izplatīšanos un automātiski to izslēgt. Kad telpā temperatūra paaugstinās un sasniedz noteiktu robežu, sildītājs automātiski izslēdzas. Tas ieslēdzas tad, kad temperatūra istabā nokrītas.  Konvekcijas sildītāji  Tas ir parasts vads, caur kuru iet elektrība un no tās tas sasildās. Šie sildītāji ir ļoti vienkārši un diezgan populāri. Tiesa, tiem ir mīnuss – uz tiem nevar žāvēt apģērbu, jo šī tipa sildītāji var to sadedzināt.  Infrasarkanie sildītāji Vieni no pašiem efektīvākajiem sildītājiem, kuru lietderības koeficients ir 80-90 proc. Tas nozīmē, ka spirāle, kura sasilst, atdod siltumam lielu daļu savas enerģijas. Pārējā daļa – gaisma. Infrasarkanos sildītājus izmanto ne tikai mājas apstākļos, bet arī rūpniecībā. Kondicionieri  Neticēsiet, bet viens no apsildes veidiem ir kondicionieris. Protams, tiem piemīt apsildes funkcija. Un atkal problēma – tiek patērēts ļoti daudz enerģijas. Ja nav sienas kondicioniera, neuztraucieties, var iegādāties grīdas kondicionieri un tādā veidā sasildīt māju.  Gāzes sildītāji  Portatīvi gāzes sildītāji, ļoti līdzīgi krāsnīm, kas silda ar karstu gāzi (propāna butānu). Pie sildītāja vienkārši tiek pievienots neliels gāzes baloniņš un degšanas laikā gāzes izdala siltumu. Kāds no tiem ir vislabākais? Nav viennozīmīgas atbildes, jo visi iepriekš minētie sildītāji ir ļoti efektīvi. Latvijā populārākie ir eļļas radiatori. Kāpēc? Laikam gan tāpēc, ka tie ir pilnībā droši. Bērns var pielikt roku, bet, visticamāk, stipri neapdedzināsies. Turklāt tie ir pietiekami kompakti, uz ritenīšiem, tāpēc aizņem maz vietas un tos var ātri nolikt skapī. Uz tiem vienmēr var žāvēt veļu, kas izžūst ļoti ātri. Populāri ir arī konvekcijas ventilatori, jo tie ir kompakti un sasilda stingri noteiktu laukumu. Tādējādi to var turēt zem galda un sildīt, piemēram, kājas.  Sildītāju tirdzniecība parasti aktivizējas rudenī, jo daudzi meklē veidus, kā sasildīt savas mājas un birojus. TOP piedāvājums

Vairums ūdens sildītāju kalpo no 10 līdz 15 gadiem, taču agrāk vai vēlāk pienāk laiks tos mainīt – lai to neatliktu uz pēdējo brīdi, labāk iepriekš iepazīties ar šo ierīču sortimentu un zināt, kādiem aspektiem vajadzētu pievērst uzmanību, tos izvēloties. Turpmākie padomi palīdzēs Jums atrast ne tikai kvalitatīvu, bet arī ekonomisku ūdens sildītāju, kas ļaus lielā mērā samazināt enerģijas patēriņu.  Kā iedalās boileri? Elektriskais ūdens sildītājs  Ir pieejami trīs veidu elektriskie ūdens sildītāji - vertikālie, horizontālie un kombinētie. Vertikālie un horizontālie atšķiras tikai novietojuma ziņā, taču kombinētie ūdens sildītāji var tikt pieslēgti pie apkures sistēmas, kā rezultātā tiek ietaupīta nauda uz ūdens sildīšanas rēķina.  Apkurei strādājot, siltais ūdens cirkulēs caur boilerī esošo spirāli, tā uzsildot boilerī esošo ūdeni. Ja apkures sistēma ir izslēgta vai nespēj uzsildīt ūdeni, tad to paveic elektriskais sildelements. Maza tilpuma elektriskie ūdens sildītāji iedalās pēc to novietojuma – virs vai zem izlietnes. Caurplūdes ūdens sildītājs Tie darbojas ūdenim plūstot caur spirāli, kura tiek sasildīta ar elektrības palīdzību. Tie ir maza izmēra, tādēļ tie neaizņem daudz vietas. Caurplūdes sildītāja priekšrocība, salīdzinot ar citiem ūdens sildītājiem, ir tā, ka tas patērē elektrību tikai tad, kad tiek patērēts karstais ūdens, tā ietaupot elektroenerģiju, kad tas netiek lietots.  Jāņem vērā, ka caurplūdes sildītājam, ūdeni uzkarsējot daudz īsākā laika sprīdī, nepieciešama krietni lielāka jauda nekā boileram. Šī arī ir lielākā problēma, jo pārsvarā mājokļos nav tik jaudīgs elektrības pieslēgums. Jāpiebilst, ka caurplūdes sildītājā uzkarsētā ūdens temperatūra būs par dažiem grādiem zemāka par boilerā sasildītā ūdens temperatūru. Gāzes ūdens sildītājs Šis boilers ūdeni uzsilda līdzīgi kā caurplūdes sildītājs, tikai ūdeni uzsilda ar gāzes palīdzību. Šāds ūdens uzsildīšanas veids ir lētāks par elektrību, taču tā uzstādīšana ir sarežģīta un samērā dārga.  Lai to uzstādītu, mājā nepieciešams gāzes pievads, kā arī sadedzinātā gāze jāaizvada laukā pa īpašu šim nolūkam paredzētu ventilācijas skursteni. Turklāt, lai to uzstādītu, vajadzīga sertificētu meistaru palīdzība. Malkas / elektrības ūdens sildītājs Šis ūdens sildītājs ir kurināms ar malkas palīdzību, taču to iespējams arī apsildīt ar elektrību. Parasti šāda boilera ūdens tilpums ir no 80 - 120 litriem, apkurinot to ar malku, tas sasilst 20 minūšu laikā, kamēr ar elektrību, tam būtu nepieciešams 2 stundas. Taču lai to uzstādītu nepieciešams skurstenis, kā arī šāda tipa sildītājs novietojams uz grīdas, tādēļ aizņem vairāk vietas. Cik lielu boileri izvēlēties? Boilera izvēle noteikti būs atkarīga no konkrētās mājsaimniecības vajadzībām. Boilera izmēram ir nozīme, jo, izvēloties pārāk maza tilpuma boileri, karstais ūdens mājās var ātri beigties un būs jāgaida līdz tas atkal uzsils, taču, ja izvēlēsieties elektrisko sildītāju ar pārāk lielu tilpumu, būs pārnērīgs elektrības patēriņš. Jo lielāka tilpuma boileri izvēlēsities, jo vairāk elektroenerģijas tas patērēs. Šobrīd pieejami ūdens sildītāji sākot no 5 līdz pat 300 litriem. Tāpat boilera izvēli nosaka ģimenes locekļu skaits un tas, kādiem nolūkiem un cik bieži tiks patērēts karstais ūdens. Parasti boileri līdz 30 litru tilpumam paredzēti tikai trauku mazgāšanai vai citiem nelieliem darbiem, nedaudz lielāki, piemēram 60 litru, lieliski derēs dušai. Diviem cilvēkiem pietiks ar 150 litru boileri, četriem - ar 250 litriem, bet sešu cilvēku ģimenei jāizvēlas 300 litru ietilpīgs boileris. Ieteikumi ekonomiska ūdens sildītāja izvēlē Pats vienkāršākais veids, kā noskaidrot, vai ūdens sildītājs ir pietiekami ekonomisks – uzmanīgi iepazīties ar tā aprakstu. Reizēm pat ne paši ekonomiskākie ierīču veidi var piedāvāt speciālas programmas vai funkcijas, kas ļauj taupīt elektroenerģiju. Neraugoties uz to, ka precīzas klasifikācijas nepastāv, ražotāji, kuri specializējas tieši ekonomisku ūdens sildītāju ražošanā, vienmēr to akcentē. Lai ātrāk tādu modeli atrastu, jāpievērš uzmanība ūdens sildītāju veidiem. Ļoti ekonomisks variants ir caurplūdes ūdens sildītāji, kuri silda ūdeni tikai tad, kad tiek atvērts krāns. Aptuveni par 60 procentiem mazāk elektroenerģijas, salīdzinot ar standarta modeļiem, patērē hibrīda ūdens sildītāji – neraugoties uz to, ka tie maksā nedaudz dārgāk, tāda investīcija drīz vien atmaksāsies. Ļoti ekonomiski ir arī termodinamiskie ūdens sildītāji, kas darbojas pēc siltumsūkņa principa, līdz ar to liela daļa karstā ūdens jums nemaksās pilnīgi neko. Šos un citus ūdens sildītājus ar izdevīgiem nosacījumiem var iegādāties interneta veikalā 220.lv. Pievērsiet uzmanību ūdens sildītāja izmēriem un formai. Ja jums šai ierīcei ir pietiekami daudz vietas, tad ieteicams izvēlēties vertikālus variantus, jo tāda veida ierīcēs ūdens sasilst ātrāk. Ļoti svarīgi, lai izvēlētais ūdens sildītājs būtu pārklāts ar biezu emaljas kārtu. Neraugoties uz to, ka šis parametrs bieži vien netiek akcentēts, to var noskaidrot arī patstāvīgi – ja divu sildītāju ar vienādu tilpumu svars ir dažāds, tad loģiski, ka smagākā no tiem sieniņas būs daudz biezākas. Mitrākās telpās šīs ierīces arī patērēs vairāk elektroenerģijas. Ja jums ir iespējams, uzstādiet tos siltākās vietās. Padomi, kā ietaupīt Tie laiki, kad tika ieteikts ūdeni biolerī visu laiku turēt karstu, ir pagājuši. Efektīvākai boilera izmantošanai to var uz nakti izslēgt, tā ietaupot naudu par elektroenerģiju. Šādi rīkojoties ilgtermiņā var ievērojami ietaupīt.  Ja ir zināms, cik ilgā laikā ūdens boilerā uzsilst, to var ieslēgt tikai tad, kad rodas vajadzība, ietaupot vēl vairāk. Piemēram, ja ūdens uzsilst stundas laikā, to var ieslēgt stundu pirms tas būs nepieciešams. Ja brīvdienas tiek pavadītas ārpus mājas, ūdens sildītāju var atslēgt, lai saimnieku prombūtnē tas lieki netiktu darbināts un ietaupītu patērēto elektroenerģiju. Kāda ir kaļķakmens iedarbību uz sildelementa izvēli? Vispārzināms, ka ūdens sildītāju efektivitāti laika gaitā samazina kaļķakmens nogulsnes. Palielinās elektroenerģijas patēriņš, jo ūdens uzsildīšanai ir nepieciešams ilgāks laiks, kaļķakmens ietekmē metāls rūsē, paliek trausls un samazinās ierīces kalpošanas laiks. Visbiežāk tirgū pieejami ūdens boileri ar ūdenī iegremdētu spirālveida jeb slapjo sildelementu. Šāds sildelements ir pakļauts ūdens ietekmei, uz tā var veidoties kaļķakmens un korozija un pēc ilgāka lietošanas perioda elements jāmaina. Ūdens sildītājus ar iegremdēto spirālveida sildelementu vismaz reizi gadā būtu profilaktiski jātīra, taču tā kā process ir laikietilpīgs, tad ne visi lietotāji izšķiras par tā lietderību. Šādi boileri būs lētāki, taču netīrīti kalpos daudz īsāku laiku, turklāt drīz vien zaudēs savu efektivitāti, ūdens uzsilšana notiks arvien lēnāk.  Sausais sildelements, kas ir ievietots biezā tērauda korpusā ir daudz modernāka tehnoloģija. Šādi boilera sildelements ir pasargāts no ūdens ietekmes, neveidojas kaļķakmens un rūsa. Šādi ūdens sildītāji ir daudz labāka investīcija, jo to siltuma vadītspēja ir lielāka, nekā iegremdētiem sildelementiem, tie kalpo ilgāk un būs energoefektīvāki. Ūdens sildītāju cenas arī ievērojami atšķiras, tāpēc nepieciešams noskaidrot, cik jūs esat gatavs investēt šajā ierīcē. Un tomēr nevajadzētu aizmirst, ka ekonomiskāki varianti ātrāk atmaksāsies, kā arī jūs vienmēr varēsiet atrast pievilcīgas alternatīvas vai īpašus piedāvājumus.

Par mājas apkures metodēm droši vien var domāt visdažādākajos veidos, sākot ar gāzes katlu un beidzot ar malkas krāsni. Taču mūsdienās parasti nopietni tiek apsvērtas tikai divas iespējas – radiatori vai apsildāmās grīdas. Ilgu laiku, īpaši daudzdzīvokļu namos, radiatoru apkure bija populārākais, ja ne vienīgais iespējamais variants. Pēdējā laikā radiatori arvien vairāk piekāpjas apsildāmajām grīdām. Tomēr abām apkures tehnoloģijām ir savas priekšrocības un trūkumi. Šajā rokasgrāmatā mēs centīsimies tos salīdzināt, lai Jums būtu vieglāk izlemt, kas ir labāks veids - apsildāmās grīdas vai radiatori. Kā darbojas radiatori? Radiatori parasti ir lieti no dzelzs, alumīnija un dažreiz arī no tērauda. Tos var atrast visdažādākajās formās, taču mūsdienīgs moderns radiators parasti sastāv no diviem slāņiem, kurus no augšas un sāniem savieno režģis un starp slāņiem ir piestiprināts konvektors, lai izkliedētu siltumu visā telpā. Pēc tam siltais gaiss paceļas līdz griestiem, bet vēsais gaiss iet uz leju, un to atkal silda konvektors. Tas rada siltā gaisa plūsmu telpā. Kā darbojas siltās grīdas? Kā norāda nosaukums, šī apkures metode padara Jūsu mājas grīdu par galveno siltuma avotu. Grīdas apsildi var uzstādīt vienā no divām tehnoloģijām: ūdens vai elektriskās apkures sistēmās. Pirmajā gadījumā grīdu silda ar karstu ūdeni. Otrkārt, visu darbu veic speciāli vadi, kas iet zem grīdas. Īpaši populāra ir vannas istabas grīdas apsildes metode ar apsildes paklājiņiem. Tas ļauj sildīt tikai pašas nepieciešamākās zonas – vannas istabas vai tualetes grīdu – arī vasarā, neizmantojot centrālapkuri un neieslēdzot grīdas apsildi. Apsildāmās grīdas vai radiatori: uzstādīšana Kuru mājas apkures metodi ir vieglāk uzstādīt? Viennozīmīgi, radiatorus. Pietiek uzstādīt telpā ievestās centrālās apkures sistēmas caurules. Ja veco radiatoru vietā uzstādīsiet jaunus, atliek tikai tos uzstādīt. Ja tas ir pilnīgi jauns mājoklis, tad var palauzīt galvu, kur radiatora uzstādīšana būs visērtākā un radītais siltums būs visefektīvākais. Abos gadījumos radiatoru jāuzstāda profesionālim, taču tas nedrīkst aizņemt vairāk par pāris stundām. Apsildāmās grīdas uzstādīšana ir nedaudz sarežģītāka un prasīs vairāk laika, jo visas šīs caurules vai elektrības vadi ir rūpīgi jānovieto zem grīdas. Apsildāmās grīdas visvieglāk ierīkot jaunuzceltā mājoklī, pietiek visu iznest ārā pirms pēdējās grīdas kārtas uzklāšanas. Apsildāmā grīda vecā mājā arī ir iespējama, taču var radīt nedaudz vairāk galvassāpes. Ja ir izvēlēta elektriskā grīdas apsildes iespēja, vadus iespējams likt uz esošās grīdas, virsū uzklājot jaunu grīdas kārtu. Taču šādu risinājumu var būt grūti īstenot, vadot ūdensvadus, jo tiem ir nepieciešams vairāk vietas zem grīdas, kas nozīmē sienas augstuma zudumu. Šajā gadījumā tiek nolobīta vecā grīda, ieliktas caurules un ieklāts jauns grīdas seguma slānis. Retos gadījumos tiek nolemts nepārvietot veco grīdu, un apkures sistēma tiek uzstādīta pēc griestu noņemšanas apakšējā stāvā. Apsildāmās grīdas vai radiatori: efektivitāte Neatkarīgi no tā, vai mājā ir apsildāmā grīda vai radiatori, hermētiskums ir vissvarīgākais, lai nodrošinātu jebkādu efektivitāti. Ja, piemēram, Jūsu mājoklī pūš caur spraugām starp logiem, abos gadījumos enerģija tiks izšķiesta. Ja mājoklis ir hermētisks un siltināts, tad apsildāmās grīdas efektivitātes ziņā vienmēr būs pārākas par radiatoriem. Kāpēc? Grīdas apsildes sistēmas uzturēšanai pietiek ar zemāku temperatūru par aptuveni 35 grādiem pēc Celsija. Tikmēr radiatoriem efektivitātes uzturēšanai nepieciešams 70-90 grādu siltums. Zemāka darba temperatūra nozīmē mazāku enerģijas patēriņu un līdz ar to zemākus apkures rēķinus. Apsildāmo grīdu augstāku efektivitāti nosaka arī siltuma sadalījums pa visu telpu. Apsildāmās grīdas ļauj siltumam pacelties un vienmērīgi sildīt telpu, kas piešķir mājai papildu komfortu. Radiatora apkures pamatā ir siltāka un vēsāka gaisa cirkulācija, kas ir mazāk nemainīga un prasa ilgāku laiku, lai sasniegtu vēlamo temperatūru. Cik maksā grīdas apsilde un radiatoru apkure? Kā jau tika minēts, daudz kas ir atkarīgs no mājas hermētiskuma, siltumizolācijas un izolācijas. Patērētās enerģijas veids vienmēr būtiski ietekmē apkures izmaksas. Ūdens apsildāmās grīdas radīs lielākus apkures rēķinus nekā elektriskā grīdas sistēma, jo ūdens sildīšanai tiek izmantota gāze (vai tā pati elektrība). Arī ar radiatoriem - apkure ar elektriskajiem radiatoriem būs lētāka nekā ar ūdeni pildītajiem. Taču, ja neskaita šos faktorus, apsildāmās grīdas ir aptuveni par ceturtdaļu lētākas nekā radiatori. Apsildāmās grīdas vai radiatori: izturība Radiatoru ilgmūžības lielākais ienaidnieks ir rūsa. Taču, regulāri veicot mājas apkures sistēmas apkopi, ik pa laikam to noskalojot, radiatora efektīvais kalpošanas laiks var tikt pagarināts līdz 15-20 gadiem. Pēc tam radiatora apkures efektivitāte pakāpeniski samazinās nodiluma dēļ. Grīdas apkures sistēma ir izturīgāka. Ņemot vērā to, ka tā saņem regulāru profesionālu aprūpi, tās kalpošanas laikam vajadzētu būt 50 gadiem vai ilgāk. Tiesa, kļūmes gadījumā apsildāmās grīdas var sagādāt zināmas neērtības, jo zemgrīdas sistēmas defektus novērst ir grūtāk. Retos gadījumos apsildāmās grīdas sistēmas kļūme var beigties ar minikatastrofu – applūšanu, grīdas, priekšmetu, mēbeļu bojāšanu. Tikmēr radiatori ir vieglāk aizsniedzami, tāpēc tos nav grūti salabot vai nepieciešamības gadījumā nomainīt, parasti izvairoties no īpašuma bojājumiem. Tātad apsildāmās grīdas vai radiatori? Ja iekārtojat jaunu mājokli, plānojat to labi izolēt no caurvēja, tad apsildāmās grīdas būs lielisks ieguldījums lētākā un efektīvākā apkurē. Ja dzīvojat vecā mājā, kurā nav nepieciešams kapitālais remonts, tad tradicionālā radiatoru apkure šķitīs pievilcīgāka un vieglāk īstenojama iespēja. Piedāvājam iepazīties arī ar alternatīviem, bet noderīgiem veidiem, kā ziemā apsildīt telpas: 5 efektīvi veidi, kā ziemā apsildīt telpu. Tas ietaupīs ne tikai naudu, bet arī laiku apkures sistēmas ierīkošanai.

Iestājoties apkures sezonai, diezgan bieži tiek meklēti iemesli, kāpēc radiators nesilda. Atbilde ir vienkārša - radiatorā ieslodzītais gaiss pārtrauc siltā ūdens cirkulāciju, tāpēc radiators nesilda ar pilnu jaudu. Ja tas ir noticis arī Jūsu mājās, vienīgā izeja ir radiatora ventilācija. Izlasiet, kā un kad pareizi atgaisot radiatorus. Kāpēc atgaisot radiatorus? Ja gaiss ir iestrēdzis radiatorā, apkures sistēma nedarbojas efektīvi, tāpēc var just, ka telpas netiek sasildītas tāpat kā iepriekš. Mēģinot sasniegt vēlamo istabas temperatūru, iespējams, Jūs pagriezīsiet radiatoru stiprāk, kas palielinās Jūsu rēķinu par apkuri. Ja vēlaties, lai radiatori efektīvi sildītu, regulāra atgaisošana ir tikai obligāta prasība. Kam ir jāatgaiso radiatori? Parasti radiatorus ventilē jeb atgaiso paši iedzīvotāji, bet, ja Jūsu māju uztur kāds apsaimniekošanas uzņēmums, Jūs varat vērsties pēc palīdzības pie administratora, kurš uztur Jūsu māju. Kā atgaisot radiatorus dzīvoklī? Kaut arī radiatora ventilācija var šķist diezgan vienkāršs un saprotams darbs, Jums tomēr jāzina daži pamatnoteikumi. Izmantojot pienācīgu ventilāciju, Jūs varat izbaudīt klusus radiatorus, zemākus apkures rēķinus un siltu un mājīgu māju. 6 pamata soļi radiatoru ventilācijai:  1. Novērtējiet, kuriem radiatoriem nepieciešama atgaisošana. Kad radiators jāatgaiso? Ir vairākas pazīmes kā noteikt, vai radiatoram nepieciešama atgaisošana: No radiatora nāk neparastas skaņas, kas atgādina čīkstēšanu vai šņākšanu.  Ieslēdzot apkuri telpā, tas joprojām ir vēss. Pieskaroties radiatoram, dažās vietās tas ir auksts (šajā vietā uzkrājas gaiss. 2. Ieslēdziet apkuri.  Vispirms Jums jāieslēdz apkure. Radiators ir pilnībā jāsasilda. 3. Izslēdziet apkuri. Tas ir īpaši svarīgs solis, neizslēdzot apkuri un neatgaisojot radiatorus. 4. Sagatavojiet mitrumu uzsūcošas drānas. Atgaisojot radiatoru, no radiatora noplūdīs nedaudz ūdens, tāpēc iesakām sagatavot dvieļus ūdens absorbcijai. 5. Atveriet radiatora atgaisošanas vārstu. Radiatora pusē atradīsiet vārstu. Atkarībā no radiatora modeļa, ievietojiet radiatora atslēgu vārstā vai ievietojiet skrūvgriezi speciālajā rievā. 6. Atgaisojiet radiatoru. Pagrieziet vārstu pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Pietiek pagriezt tikai pusi pagrieziena, pilnībā neatveriet vārstu. Esiet piesardzīgs, jo no radiatora izplūstošais gaiss var būt karsts. Kad gaiss sāks parādīties, dzirdēsiet svilpjošu skaņu. Kad radiators tiek izvadīts, ūdens sāks pilēt. Pēc tam ātri pagrieziet vārstu pulksteņrādītāja virzienā. Atbildes uz 3 visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par radiatoriem: 1. Kam ir jāatgaiso radiatori?  Parasti radiatorus atgaiso paši iedzīvotāji, bet, ja Jūsu māju uztur apsaimniekošanas uzņēmums, Jūs varat vērsties pēc palīdzības pie administratora, kurš uztur Jūsu māju. 2. Kāpēc radiators šņāc? Radiatori ar iesprostotu gaisu izdod troksni, sava veida čīkstēšanu. Lai no tā izvairītos, ieteicams vismaz vienu reizi gadā atgaisot radiatorus, pat ja tie darbojas pareizi. 3. Kā tīrīt radiatorus? Putekļi, kas uzkrājas radiatora spraugās, ir ne tikai nehigiēniski, bet arī var izraisīt alerģiskas reakcijas, it īpaši apkures sezonas sākumā. Mēs iesakām vismaz reizi mēnesī vakuuma spraugu starp radiatoru un sienu iztīrīt ar plānu putekļu sūcēja sprauslu. Pēc tam noslaukiet visas viegli pieejamās vietas ar sausu drānu. Dažiem radiatoriem ir iespējams noņemt arī restes augšpusē un apakšā. Ja tās ir iespējams noņemt, tad mēģiniet radiatora spraugas tīrīt ar pudeles mazgāšanas suku un savākt pēc iespējas vairāk putekļu no radiatora spraugām. Radiatora tīrīšanā neiesakām izmantot ķīmiskas vielas, jo tās var sabojāt radiatora augšējo slāni, kā arī izraisīt rūsēšanu. Rezumējot, ir 3 lietas, kas ir svarīgas, lai atgaisotu radiatorus. Pirmkārt, apkure būs efektīvāka, un Jūs varēsiet izbaudīt siltu māju un samazināt apkures rēķinus. Otrkārt, radiatori būs klusi, bez skaņas un šņākšanas. Treškārt, nerafinēti radiatori nelīdzsvaro visu dzīvokļa apkures sistēmu, tāpēc Jūs atņemat siltumu ne tikai sev, bet arī kaimiņiem.

Gada aukstajā laikā ir svarīgi rūpēties par komfortu mājoklī un citās ēkās. Šim nolūkam nepieciešama efektīva telpas apkures sistēma. Jaunākās paaudzes infrasarkanā starojuma ierīces ir risinājums telpas sasildīšanai gan vēsās vasaras dienās, gan ziemas salā. Ierīci var izmantot arī kā papildus telpas apsildes iespēju jau esošajai apkures sistēmai.  Šobrīd sildītāji pieejami plašā izvēlē, tādēļ, piemeklējot savām vajadzībām atbilstošāko risinājumu, jāizvērtē dažādas iespējas. Būtībā pastāv tikai divas apkures sistēmas – konvekcijas un infrasarkanā. Konvekcijas sistēma sasilda gaisa plūsmas, kas cirkulē telpā, un tādējādi apsilda visu telpu. Infrasarkano staru ierīces apsilda apkārt esošos priekšmetus, tāpēc telpā jūtams siltums. Gaisa cirkulācija šeit neveidojas. Speciālisti atzīst, ka tieši infrasarkanajiem sildītājiem ir lielākas priekšrocības. Kādas tas ir? Mēģināsim to noskaidrot šajā rakstā. Infrasarkanā sildītāja darbības princips Infrasarkanā sildītāja korpuss ir no tērauda. Tā vidū ir starojuma enerģijas izstarotājs. Starp sildītāja korpusu un siltuma starojumu ir piestiprināts siltumizolators. Aizmugurē un sānos ir uzstādīti atstarotāji, kas izgatavoti no folijas. Vispirms jāsaprot šī sildītāja darbības princips. Būtiskākā dotā sildītāja daļa ir sildelements, kas elektroenerģiju pārvērš siltuma enerģijā un izstaro to uz tuvumā esošajām virsmām. Vispirms tiek sasildīti objekti, piemēram, sienas, grīda, mēbeles, cilvēki, un tikai pēc tam telpas gaiss.  Sasildītie objekti paši atdod siltumu, siltuma zudums tiek samazināts līdz minimumam un efekts ir vēl lielāks. Būtiskākās infrasarkanā sildītāja priekšrocības Pieejami divi infrasarkano sildītāju veidi - lokālai apsildīšanai un visas telpas apsildīšanai paredzētie. Izvēloties lokālai telpas apsildei paredzētu sildītāju, jāuzsver ekonomiskums. Apsildot tikai vienu konkrētu telpas daļu (piemēram, darba vietu), ietaupās resursi, kas citkārt tiktu patērēti visas telpas apsildei. Salīdzinājumā ar citām apkures metodēm, infrasarkano sildītāju elektroenerģijas ietaupījums ir 40%. Zinot, ka elektroenerģijas cena tikai pieaug, tas ir būtisks arguments par labu šāda sildītāja iegādei. Telpas sasilst uzreiz pēc sildītāja ieslēgšanas. Dotos sildītājus aprīko ar elektroniskiem termostatiem, kas palīdz uzturēt vienmerīgu telpas temperatūru. Infrasarkanos sildītājus var uzskatīt par videi draudzīgām iekārtām. Sildītāja darbības laikā netiek izdalīts nekāds piesārņojums. Sildītāja darbība nenoved pie telpas skābekļa daudzuma samazināšanās, kas nozīmē, ka gaiss nekļūst sauss un netiek piesārņots ar dažāda veida putekļiem. Sildītāja uzstādīšana ir elementāra, to jebkurš saimnieks var paveikt saviem spēkiem. Tā lietošana ir ērta, atliek vien laiku pa laikam pārvilkt ar lupatu, lai notrauktu putekļus.  Ķermeņa siltumam līdzīgs efekts Infrasarkanā starojuma sildītāji izplata viļņus, kas ir līdzīgi siltuma viļņiem, kādus izplata mūsu ķermeņi. Tāpēc mūsu ķermeņiem šis apkures veids ir pieņemamāks. Atcerieties izdzīvošanas padomus: ko darīt, ja gada aukstajā laikā esat nonācis ūdenī. Lai sasildītos, Jums jāsēž pēc iespējas blīvāk – tā tiks uzturēta ķermeņa temperatūra.  Cits ieteikums – nevilkt nost drēbes un palikt apģērbtam, pat ja drēbes ir samirkušas. Ķermenis izplata siltumu, no kura samirkušais audums žūst ātrāk, nekā gaisā (mīnus grādu temperatūrā apģērbs sasals ledū, bet neizžūs). Neizraisa gaisa cirkulāciju Gaisa cirkulācija mājās – viens no saslimšanas cēloņiem. Slimības rodas tāpēc, ka karstajam gaisam piemīt īpašība celties augšup, bet lejā paliek aukstais gaiss. Kad gaiss atdziest, tas laižas lejā, tāpēc gaisa plūsmas pastāvīgi kustas un sajaucas. Tas nozīmē, ka mēs varam nonākt gan karstā gaisa zonā, gan arī aukstā gaisa zonā. Mūsu organisms asi reaģē uz temperatūras izmaiņām, mēs varam saslimt - par daudz atdzist. Vēl viena problēma – mūsu telpas apdzīvo arī baktērijas un mikroorganismi. Gaisam cirkulējot, tie viegli pārvietojas no grīdas līdz mūsu galvu līmenim. Tad mēs arī tos ieelpojam un dabūjam infekcijas. Infrasarkanie sildītāji neizraisa gaisa cirkulāciju, tāpēc ir minimāls risks par daudz atdzist. Turklāt mikroorganismiem nav tik viegli pacelties gaisā. Uzsilst uzreiz Šāda veida sildītāji momentāni sāk izplatīt siltumu - uzreiz pēc ieslēgšanas. Jaudīgā ierīce tikai dažās minūtēs var apsildīt diezgan lielas telpas. Tostarp konvekcijas sildītājs uzreiz nesasilda – ir jāpagaida, kamēr karstā gaisa būs vairāk, nekā aukstā. Vienkāršas apkopes prasības Infrasarkanajiem sildītājiem ir vienkāršas apkopes prasības. Tajos nav ne motoriņu, ne citu kustīgu detaļu, tikai spirāle un režģis. Vienīgā rūpe - reizēm jānoslauka putekļi, jo tie ilgstošas nelietošanas rezultātā uzkrājas un, kad ierīce uzsilst, putekļi sāk degt un izplatīt nepatīkamu smaku. Būtiska nianse, kas jāņem vērā - sildītājs nesaglabā siltumu. Tiklīdz sildītāju izslēdz, telpas atdziest. Ar to tas atšķiras no eļļas radiatora, kas pat izslēgtā stāvoklī kādu laiku var saglabāt siltumu. Ērti uzstādāmi un lietošanā droši Infrasarkanais sildītājs ir drošs - savas darbības laikā sasniedz noteiktu temperatūru, kas nav bīstama un nerada apdegumu risku. Sildītāju ir vienkārši uzstādīt. Ierasti tos novieto pie sienas griestu līmenī vai zem logiem. Izmantojot speciālus statīvus, tos arī ir iespējams pārvietot, kur vien tas nepieciešams. Pēc montāžas veida ir trīs infrasarkanā sildītāja grupas: Sildītāja griestu modeļi tiek uzskatīti par visērtākajiem, jo neaizņem telpas platību. Šāda veida ierīces var piestiprināt tieši pie griestiem vai uz speciāliem kronšteiniem. Jebkurā gadījumā starp sildītāja korpusu un telpas griestiem paliek 5 cm atstarpe. Uz telpas grīdas novietotā sildītāja jauda un efektivitāte ir zemākas, jo siltums ceļā sastop daudzus šķēršļus. Sienas infrasarkanais sildītājs lieliski iederēsies telpas interjerā, bet apkures zona tiks sašaurināta. Ierīces ar infrasarkano starojumu strādā klusu. Atsevišķi modeļi aprīkoti ar sensoriem, kas ļauj uzstādīt dažādus iestatījumus un kontrolēt labākās sistēmas funkcijas. Svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā, izvēloties sildierīci Infrasarkano sildierīču izmantošana bieži vien ir izdevīgāka un racionālāka nekā eļļas radiatoru vai citu sildelementu lietošana. Veikalos šobrīd pieejams plašs šādu sildelementu klāsts, līdz ar to katrs var atrast savām vajadzībām piemērotāko risinājumu. Lai saprastu, kāds sildītāja modelis būs piemērotākais, ir svarīgi aprēķināt jaudu, kas nepieciešama telpas vai konkrētās vietas apsildei. Protams, te jāņem vērā gan telpas platība un griestu augstums, gan individuālās prasības. Svarīgs aspekts ir sildītāja kvalitāte - lai ierīce kalpotu ilgi un labi, jāizvēlas uzticams, zināms zīmols. Nozīmīgs faktors ir arī ierīces funkcionalitāte. Noteikti vērts iepazīties ar citu pieredzi, lai saprastu, kāds risinājums būs vislabākais un efektīvākais. Būtībā infrasarkanie sildītāji ir lielisks risinājums, kā apsildīt garāžu, noliktavu, pagrabu un citas neapkurinātas telpas tieši tad, kad tur strādā cilvēki. Stilīgs infrasarkanais sildītājs noderēs arī katrā mājā, jo vēsajā laikā sniegs papildu komfortu, vienlaikus nesausinot gaisu.

Lai gan mūsdienu radiatori nav tik masīvi, kā tas bija agrāk, taču dažreiz tie vienkārši neiederas kopējā telpas interjerā. Šajā gadījumā paliek tikai stilīgi, un pats galvenais droši tos paslēpt. Esam sagatavojuši pat 10 radiatora pārsega idejas un piemērus, kas derēs gan dažādām gaumēm, gan arī interjera stiliem.  Atkārtojiet radiatora līnijas Ja mājās ir maz vietas, lielisks veids, kā paslēpt neglīto radiatoru, ir uztaisīt radiatora pārsegu, kas atkārtotu tā līnijas un, kuru varētu piekarināt pie sienas. Šādam pārsegam lieliski derēs koks.  Ideāla vieta atpūta Ja apkures radiatori nav īpaši augsti, virs tiem Jūs varat uzstādīt solu. Ja tie ir piekarināti tieši zem palodzēm - pagariniet palodzes. Daži mīksti spilveni, pledi - un Jums jau ir gatava lieliska un silta vieta, kur atpūsties pie tases tējas, savukārt, radiators zem soliņa nav tik ļoti pamanāms.  Neslēpiet, bet izceliet Pats par sevi saprotams, ka vecais radiators ar labi redzamām caurulēm jau patiešām ir garlaicīgs un izskatās neglīts. Tomēr apsveriet vintage vai pilsētas stila interjeru, galu galā viss ir atkarīgs no telpas prezentācijas. Ja Jūs pārkrāsosiet radiatoru kontrastējošā krāsā, tas var izskatīties īpaši stilīgi.  Vieta grāmatām Ja radiators nav pie loga, virs tā var uzstādīt grāmatu skapi un paslēpt to zem skaistas, kopējam interjeram piestāvošu koka ažūra sienas.  Šaurs skapis sīkumiem Koka skapis, kas atbilst interjeram, ne tikai paslēps radiatoru, bet kalpos arī kā lielisks grāmatu vai citu sīkumu plaukts, kas nebaidās no karstuma. Uzstādot šādu sienu, noteikti atstājiet atstarpes, caur kurām varēs izkliedēties siltums.  Plaukts Nelielās virtuvēs piekarināts plaukts var kalpot kā lielisks galdiņš. Ziemā Jūs varēsiet arī sasildīt kājas, baudot ēdienu. Ja vēlaties, lai radiators viesistabā vai guļamistabā kļūtu mazāk redzams, piekariniet plauktu tieši virs radiatora, atstājot nelielu vietu siltuma izkliedēšanai. Labi izdekorējot šo vietu, radiators noteikti būs mazāk pamanāms.  Kumode Neliela skapīša vietā, kas precīzi atbilst radiatora izmēram, izmantojiet šo vietu un izveidojiet kumodi. Paslēpiet radiatoru aiz vienām durvīm, bet sānos un augšpusē novietojiet ērtus plauktus vai atvilktnes dažādiem priekšmetiem.  Rakstāmgalds Piebīdiet pie radiatora rakstāmgaldu vai uz sienas novietojiet lielu tāfeli, uz kura Jūs varētu novietot datoru un citus priekšmetus.  Paplašiniet palodzi Parasti palodzes izvirzās uz priekšu tikai dažus centimetrus no sienas. Pagariniet palodzi par aptuveni 15 centimetriem, un uz tās izveidojiet īstu augu oāzi. Jūs varat izvēlēties arī augus, kas nokarājas uz leju.  Interjera detaļas Pārvērtiet trūkumu par priekšrocību. Izvēlieties neuzkrītošas koka sienas vietā spilgtāku, interesantāku rakstu vai materiālu, kas atbilst sienu krāsai.  Kādā veidā paslēpt radiatorus ir atkarīgs no dažām pamata lietām. Pirmkārt, kurā vietā tas ir uzstādīts, otrkārt, kāds ir Jūsu mājas interjers, un treškārt, vai vēlaties vienkārši paslēpt tos, vai vienlaikus izveidot funkcionālu skapi, plauktu vai mājīgu atpūtas vietu. 

Radiatori ir viens no senākajiem, taču efektīvākajiem mājas apsildīšanas veidiem. Mūsdienās vēl joprojām radiatorus izmanto visā pasaulē, jo tiem ir vienkāršs uzbūves un darbības mehānisms, turklāt tas ir viens no nedaudzajiem apkures veidiem, kas ir spējīgs vienmērīgi sasildīt telpu.  Lai Jūs spētu izmantot radiatoru apkures sistēmu pēc iespējas efektīvāk, Jums ir jāsaprot un jāzina, kā noteikt Jūsu telpām piemērotāko radiatoru lielumu un jaudu. Radiatori un gaisa temperatūra dažādās telpās Pašsaprotami, ka agrāk mājokļi netika veidoti atbilstoši pašreizējiem standartiem, un apkures radiatori bija pavisam citādi. Mūsdienās radiatoru veidi ir daudz un dažādi, turklāt arī pieslēguma veidi ir kļuvuši modernāki.  Pašreiz par vienu no lielākajām prioritātēm kļuvusi pareizas temperatūras uzturēšana. Jo efektīvāk tiek izmantota siltuma jauda, jo lielāka iespēja, ka krasi samazināsies elektrības rēķins. Ja istabas temperatūra ir pārāk zema, uzkrājas ūdens, siena kļūst mitra (īpaši loga apvidū), un rodas pelējums. Tas, protams, bojā īpašumu un arī veselību. Termiskajam komfortam ir liela nozīme, un pastāv vairāki faktori, kas ietekmē to, kādai konkrētajā mirklī vajadzētu būt temperatūrai Jūsu mājokļa telpās: Vides faktori, kā gaisa mitrums un sildošie elementi, kas ietekmē telpas temperatūru; Personiskie faktori, piemēram, apģērbs; Situācijas faktori, tādi kā fiziskas aktivitātes vai atpūta. Pēdējo 20 gadu laikā ļoti aktīvi tiek pētīts tas, ko mēs uztveram kā ideālo apkārtējās vides temperatūru. Liela loma ideālās temperatūras iestatīšanā ir mitrumam, jo temperatūra mainās līdz ar mitruma līmeni gaisā - atrodoties telpā ar augstāku mitrumu, mēs jūtamies ērtāk pie zemākas temperatūras. Tātad, jo mazāks mitrums, jo augstākai vajadzētu būt telpas temperatūrai. Tiek uzskatīts, ka ideālā temperatūra dažādās telpās ir šāda: Dzīvojamā istaba jeb viesistaba - 20 līdz 22 grādi; Virtuve - 18 līdz 20 grādi; Vannas istaba - 22 līdz 24 grādi; Guļamistaba - 16 līdz 19 grādi; Gaitenis - 15 līdz 18 grādi; Noliktavas telpas - 15 līdz 18 grādi. Lai panāktu pēc iespējas piemērotāko temperatūru, arvien biežāk cilvēki mēdz izvietot mājoklī radiatorus, kas ir par lielu, un pēc tam uzstādīt pie katra radiatora termostatu, lai samazinātu radiatora veiktspēju. Tomēr sasniegt ideālo apkures temperatūru nav tik viegli, kā varētu likties, jo jārēķinās ar siltuma zudumiem. Jaunākiem mājokļiem ir labāka izolācija, savukārt vecākiem mājokļiem izolācijas slānis, visticamāk, pildīts ar ķieģeļiem, kas līdz ar to rada lielākus siltuma zudumus.  Telpas izolācija ietekmē to, cik daudz enerģijas nepieciešams, lai temperatūra sasniegtu vēlamo temperatūru. Ja sienu izolācija ir slikta, no telpas izplūdīs aptuveni 15%, savukārt, ja telpa atrodas mājokļa stūrī vai ziemeļu virzienā, no telpas izplūdīs aptuveni 10% kopējā siltuma.  Radiatoru lieluma aprēķināšana Lai noteiktu piemērotāko radiatoru izmērus, jāapdomā vairākas svarīgas lietas: Cik liela ir telpa? Jums jāzina ikvienas telpas izmēri - augstums, garums, platums. Izmērus jāizsaka kvadrātmetros vai kubikmetros. Cik logu ir telpai?  Jāapzinās, ka, lai arī nedaudz, taču visi logi rada caurvēju, ūdens uzkrāšanos un siltā gaisa zudumus, tādēļ aprēķinos tie noteikti jāņem vērā. Cik radiatorus vajag konkrētajai telpai?  Iespējams, ka lielai telpai nepietiks ar vienu lielu radiatoru. Tādā gadījumā labāk dot priekšroku 2 vai 3 mazākiem, kas nodrošinās vienmērīgāku siltā gaisa plūsmu.  Kur radiators tiks novietots? Radiatorus mūsdienās var novietot teju jebkur. Dažāda dizaina radiatoriem ir atšķirīgi pieslēgumu veidi. Atkarībā no tā, kur atradīsies radiators (zem loga, pie sienas, griestu rajonā), mainīsies radiatora pieslēguma veids (sānu vai apakšējais). Sānu savienojuma centrālapkures radiatori: Apakšējā savienojuma centrālapkures radiatori: Kādus radiatorus izvietosies konkrētajā telpā? Eļļas radiatori, čuguna radiatori, elektriskie radiatori, alumīnija radiatori - izvēle ir ļoti plaša un dažāda. Pieejami arī sienas, griestu un grīdas radiatori. Agrāk populāri bija čuguna, taču mūsdienās biežākā izvēle ir tērauda paneļu apkures sistēmas. Vienkāršākais veids, kā noteikt, kāda izmēra radiatorus vajadzētu ierīkot telpā - izmērīt konkrēto telpu, izteikt to kubikmetros un, atbilstoši tiem, definēt izmērus (Britu termālās vienības). Termālās vienības nosaka to, cik daudz enerģijas nepieciešams, lai paaugstinātu ūdens pintes (aptuveni) temperatūru par vienu grādu. Jo lielāks vienību skaitlis, jo ātrāk radiators spēs apsildīt telpu.  Viesistaba - 5x kubikmetru skaits; Guļamistaba - 4x kubikmetru skaits; Virtuve un citas koplietošanas telpas - 3x kubikmetru skaits. Radiatora jaudas aprēķināšana Radiatora jauda visbiežāk tiek izteikta vatos (W). Jauda tiek aprēķināta, ņemot vērā, ka 1 m2 telpai nepieciešams aptuveni 100 w liels radiators. Nepieciešamā radiatoru jauda pamatā ir atkarīga no 3 faktoriem: izmēra (m3), nepieciešamās temperatūras, un tā, cik lielā mērā mājoklis ir izolēts.  Siltuma jaudas aprēķins notiek trīs vienkāršos soļos: Telpas garumu reizina ar telpas platumu un augstumu (izsaka to m3); Nosaka telpai nepieciešamo vatu skaitu uz vienu m3 (vannas istaba - 93 vati, viesistaba - 85 vati, virtuve - 77 vati, guļamistaba - 70 vati); Iegūto m3 reizina ar nepieciešamo vatu skaitu. Vati ir ļoti svarīgs rādītājs, jo, ja radiatoram nepietiks jaudas, tas nespēs sasildīt telpu, panākot vēlamo temperatūru. Ja radiatoram ir vairāk jaudas, nekā nepieciešams, tad tā ir gan naudas, gan vietas izšķiešana.  Ieteikumi, kas palīdzēs, izvēloties radiatorus Vairāk ne vienmēr ir labāk Lai arī cik ļoti daudzi cenšas pierādīt pretējo, lieliem radiatoriem nevajadzētu atrasties mazās telpās! 1 m2 telpai nepieciešams aptuveni 100 w liels radiators, un to noteikti vajadzētu atcerēties un ņemt vērā. Izolācija  Mājoklis nevar ļoti efektīvi saglabāt radiatoru radīto siltumu, ja tam nav laba izolācija. Tādēļ, ja iespējams, pirms apkures sistēmas ierīkošanas vispirms vajadzētu uzlabot mājokļa izolāciju, piemēram, nosiltinot sienas.  Logu daudzums un stāvoklis Logu daudzumam un stāvoklim ir liela ietekme uz to, cik ātri (vai lēni) mājoklis sasilst. Piemēram, mājoklim, kas aprīkots ar dubultstikliem, pavisam noteikti var izvēlēties mazākus radiatorus. Ja mājoklī ir daudz vecu logu, būs lieli siltuma zudumi, tādēļ noteikti nepieciešama jaudīgāka apkure. Griestu augstums Dažiem mājokļiem vēl joprojām saglabājušies augstie griesti - tas nozīmē, ka ir vairāk vietas radiatoriem. Šādā gadījumā vajadzētu izvēlēties tādus radiatorus, kas efektīvi spēs apsildīt augsto telpu, piemēram, sienas radiatorus. Augstums ir defekts, ko ar piemērotiem radiatoriem iespējams pārvērst efektā! Atrašanās vieta Atkarībā no tā, kur atrodas Jūsu mājoklis, iespējams noteikt vatu skaitu, kas nepieciešams, lai sasildītu mājokli. Piemēram, ja Jūsu mājoklis atrodas ziemeļos, Jums būs nepieciešams vairāk radiatoru jaudas nekā cilvēkam, kas dzīvo dienvidos. Radiatoru maiņa Ja Jūsu mājokļa apkure ir novecojusi, un Jūs vēlaties mainīt pieslēguma veidu, noteikti sekojiet līdzi tam, lai netiktu pārsniegti jaudas rādītāji. Precīza pieslēguma ierīkošana ir ļoti svarīgs drošības aspekts. Ja, piemēram, izvēlētie radiatori dzīvoklim ir pārāk jaudīgi, var tikt bojātas visa mājokļa strāvas ķēdes. Ja rodas kaut mazākās šaubas par centrālās apkures radiatoru izvēli un vai tie ir piemēroti Jūsu mājai, noteikti vērsieties pie speciālista!

Tuvojoties apkures sezonai, vairāk uzmanības pievēršam siltumapgādes sistēmai mājoklī, un tiem, kuriem dzīvoklī vai mājā ir uzstādīti vecie, labie čuguna radiatori, ieteicams padomāt par to iekšienes un arī ārējās virsmas tīrīšanu.  Rūpīga un pareiza radiatoru skalošana ir ieguldījums ne tikai Jūsu labsajūtā, bet arī apkures efektivitātē, tādēļ šajā rakstā aplūkosim svarīgāko, kas jāzina par čuguna radiatoru tīrīšanu.  Kādēļ čuguna radiatori jāskalo? Ir vairāki riski, kas saistīti ar nepietiekamu vai pārāk retu radiatoru skalošanu.  Neefektīva budžeta izlietošana - ikviens piekritīs, ka apkures izmantošana gada aukstajā sezonā ievērojami ietekmē mājsaimniecības budžetu. Tādēļ ir nelietderīgi un lieki tērēt vairāk naudas, lai iegūtu augstāku siltuma līmeni gadījumā, kad pat ar divreiz mazākām izmaksām var nodrošināt to pašu siltumu, ar noteikumu, ka regulāri tiek skaloti radiatori. Zemāks siltumatdeves līmenis - radiatora materiāls ļoti labi vada siltumu, taču, ja to neskalo, iekšpusē izveidojas kārta, kas ievērojami mazina siltumatdevi. To parasti var just, pieliekot roku pie radiatoriem, jo var just, ka vietām tie ir siltāki un vietām gandrīz vispār nesilst. Tā rezultātā atkal nākas tērēt vairāk kurināmā, lai tiktu sasniegta vēlamā temperatūra. Nereti gadās pat tā, ka siltumapgādes sistēmā ieplūst līdz 90 grādiem silts ūdens, bet pie patērētāja tas nonāk tikai 50 vai pat mazāk grādus silts.  Sūce un tecēšana - jo ilgāk čuguna radiatori netiek tīrīti, jo biezāka kārta ar netīrumiem un metālu oksīdiem uzkrājas sistēmā. Dažreiz cauruļu "aizaugšana" notiek tik pamatīgi, ka apkures sistēmas spiediens var radīt sūci un radiators ar laiku sāks tecēt.  Īsāks kalpošanas laiks - tīrīti un kopti radiatori ne tikai pilnvērtīgi nodrošinās savu funkciju, bet arī ilgāk kalpos, kā rezultātā mazāk naudas būs jātērē to remontam vai pat maiņai.  Radiatoru skalošanas metodes Katrā mājoklī radiatoru sistēmas un to īpatnības var atšķirties, tādēļ to skalošanu labāk uzticēt profesionāļiem, proti, pieredzējušiem santehniķiem, kas zina, kādu instrumentus un atbilstošus līdzekļus izmantot, lai iztīrītu caurules. Ir vairāki paņēmieni, kā var skalot radiatorus: Radiatoru skalošana ar ķīmiskajiem līdzekļiem - šo metodi izmanto ne tikai speciālisti - to var pielietot arī cauruļu tīrīšanai pašu spēkiem. Vispirms no apkures sistēmas ir jāizlaiž ūdens, pēc tam čuguna radiatori jāatskrūvē un rūpīgi jāizskalo. Šim darbam vērts izmantot ortofosforskābi un sulfamīnskābi saturošus līdzekļus, piemēram, Staterm Cleaner vai Carela. Kad radiatori ir tukši, tajos ielaiž līdz aptuveni 50 grādiem uzsildītu ķīmisko tīrīšanas līdzekli un ļauj tam stundu cirkulēt pa sistēmu. Tad visu šo šķidrumu un nogulsnes izlaiž ārā, izskalo radiatorus, un tie ir gatavi lietošanai. Visērtāk ir izveidot katram radiatoram atsevišķu tīrīšanas vietu, proti, uzmontējot katra radiatora apakšā noteces krānu. Radiatoru skalošana ārpus mājas ar ūdens šļūteni - šis ir vienkāršāks veids, ko var izmantot mājās, ja ir vieta, kur iznest noskrūvētos radiatorus ārā, kā arī ir pieejama šļūtene ūdens nodrošināšanai. Noskrūvētajos radiatoros ar šļūtenes palīdzību ievada ūdeni, skalojot tos tik ilgi, kamēr ārā nāk tīrs šķidrums, bez nogulsnēm. Sistēmas skalošana ar sūkni - šajā gadījumā pirms iztīrīšanas vispirms tiek skalota visa sistēma, līdz pa to ārā plūst tīrs ūdens. Skalošanai izmanto sālsskābi, ko izšķīdina plastmasas mucā. Kad radiatoru sistēma iztukšota, aizver izplešanās trauka pārplūdi un pievieno sistēmai turpgaitā darbojošos sūkni. Kad visi radiatori aizvērti un pieslēgts tikai viens, atvērto izskalo, pēc tam to aizver un atver nākamo un tādā veidā turpina skalošanu.  Radiatoru tīrīšana ar hidraulisko impulsu - šis centrālās siltuma apgādes sistēmas tīrīšanas paņēmiens ir patentēts Latvijā. Atšķirībā no iepriekš minētajām metodēm, šajā gadījumā tiek izmantota īpaša ierīce - hidroimpulsators, kas ūdens sistēmā rada svārstības 15 līdz 50 Hz apjomā. Šāds vilnis triecas uz priekšu ūdenī ar 1500 m/s ātrumu, sašķeļot visas nogulsnes un nosēdumus. Izmantojot impulsa metodi, "tricina" tikai ūdeni, caurules netiek bojātas, un nav jāskalo ārā netīrumi.  Atgaisošana - gaisa burbuļu uzkrāšanās sistēmā arī var ietekmēt siltuma apgādi, tādēļ ik pa laikam nepieciešams veikt atgaisošanu. Parasti čuguna radiatoriem sānos vai aizmugurē ir speciāla skrūve, kura ar piemērotu atslēgu ir jāatver pamazām, jo sistēmā esošais spiediens var izraisīt plūdus istabā. Tādēļ uz grīdas ieteicams uzklāt dvieļus vai auduma gabalus, lai pasargātu segumu. Pie skrūves atveres pieliek spaini vai bļodu, ļauj no sistēmas izplūst gaisa burbuļiem. Kad ūdens sāk plūst vienmērīgi, gaisa burbuļi būs izlaisti un radiatorus var skrūvēt ciet.  Kā notīrīt čuguna radiatorus no ārpuses? Laika gaitā uz radiatora sakrājas putekļi un citi netīrumi, tāpat arī var parādīties krāsas izmaiņas - izbalējumi un citi pleķi. Pirms ziemas sākšanās radiatorus vajadzētu iztīrīt ne tikai no iekšpuses, bet arī sakopt to ārieni.  Lai to izdarītu, būs nepieciešams putekļu sūcējs ar smalkajiem uzgaļiem, lupatiņa vai švamme, silts ūdens ar trauku mazgājamo līdzekli, kā arī putekļu slota vai pudeļu birste, ar kuru piekļūt grūti sasniedzamām vietām. Tīrīšana jāveic atdzisušiem radiatoriem. Izvairieties no abrazīvu līdzekļu izmantošanas.  Ja nepieciešams, ik pa laikam radiatora krāsu var atjaunot, uzklājot jaunu kārtu speciālās krāsas.  Ir gadījumi, kad pietiek ar regulāru tīrīšanu no iekšpuses un ārpuses, taču, ja radiatori savu laiku jau nokalpojuši, atcerieties, ka kvalitatīvi alumīnija un tērauda apkures radiatori pieejami 220.lv.