mulča

Mulča vienmēr ir bijusi viena no katra cienījama dārznieka labākajiem draugiem. Šī draudzība ilgst visu gadu: pavasarī mulča nomāc nezāļu augšanu, saglabā mitrumu un baro augus; vasarā tā aizsargā augsni un ziemojošos augus un palīdz novērst eroziju. Tādēļ ikvienam dārzniekam būtu noderīgi zināt – mulčēšana: kādi ir tās veidi, kā mulčēt. Uzziniet visu par to šajā gidā. Kas ir mulčēšana? Ir grūti iedomāties veiksmīgu dārzkopību bez mulčēšanas, tā ir dārzkopības pamatelements. Mulča būtiski ietekmē augu skaistumu, veselību un produktivitāti. Protams, ir svarīgi pareizi mulčēt, izvēlēties pareizo mulčas veidu utt. Tātad mulčēšana – kas tas ir? Vienkāršāk sakot, tas ir jebkurš materiāls, kas pārklāj augsnes virsmu. Mulča nav obligāti cilvēka radīta, tā dabiski pastāv dabā. Tās ir nokritušas koku lapas, trūdoša zāle utt. Savukārt dārzkopībā par mulču uzskata skaidas, sapuvušus kūtsmēslus, drupinātu kartonu, kompostu vai pat jūras aļģes. Mulčēšanas ekoloģiskie un ilgtspējības ieguvumi ir atkārtoti novērtēti tikai nesen. Gadu desmitiem ilgi šī ilgtspējīgā metode ir tikusi atstāta novārtā, jo piemērotas izejvielas tika vienkārši izmestas un aizstātas ar plaši izplatītu ķīmisko mēslošanas līdzekļu lietošanu. Pēdējā laikā arvien biežāk tiek izmantota mulča. Pareizi veikta, mulčēšana palīdz barot augsnes mikroorganismus ar noderīgām barības vielām, un šo mikrobu dzīvības produkti veicina veselīgāku augsnes struktūru, kas savukārt rada ideālu vidi augu attīstībai. Mulčas veidi un kā tos sagatavot? Dārzkopībā var izmantot dažādu veidu mulču. Ir grūti pateikt, kura ir vislabākā mulča. Tās visas ir atšķirīgas. Šeit sīkāk apskatīti visbiežāk izmantotie veidi, to ieguvumi, priekšrocības un trūkumi, kā arī pagatavošanas metodes. Mazie zari, koku miza, ērkšķi. Papildus savām parastajām īpašībām šāda veida mulča neļauj augiem augt pārāk blīvi. Tas ir noderīgi, jo vēlāk nebūs nepieciešams (vai arī būs daudz mazāk problēmu) retināt dārzeņus un citus augus, kas izauguši pārāk blīvi. Smalkie zari un jo īpaši koku miza ir pienācīgi jāsasmalcina, citādi tie var aizaugt ar sēnītēm un kļūt pārāk skābi augsnei. Kā mulčēt tūjas, zarus un mizu? Ļoti vienkārši! Vienkārši izmantojiet šķeldotāju, kas visu kārtīgi sasmalcina. Koku lapas. Var izmantot dārzā sakritušās un sagrābtās lapas. Arī tās ir jāsasmalcina. Šim nolūkam ideāli piemērots ir šķeldotājs, bet, ja jums tāda nav, varat iztikt ar zāles pļāvēju vai trimmeri. Vienkārši sagrābiet lapas kaudzē un pārbrauciet ar trimmeri pāri, lai tās sasmalcinātu. Lapās ir lielākā daļa svarīgāko elementu, kas bagātina augsni. Lapas var kombinēt arī ar sasmalcinātiem zariem un mizu. Tiesa, viens no lapu mīnusiem ir tas, ka, ja tās ir pārāk izmirkušas, tās var salipt kopā. Šāda mulča sāk izvilkt no zemes mitrumu un skābekli, kas augsnei nenāk par labu. Tāpēc no tā būtu jāizvairās. Zāles pļaušana. No regulāri pļautiem zālieniem var gatavot mulču. Zāle tiek mulčēta ļoti vienkārši – no vienas dienas līdz nedēļai jāžāvē saulē. Tāpat kā lapas, arī samērcētu nopļauto zāli nav jāizmanto kā mulču. Tas arī traucē skābekļa uzņemšanu augsnē. Jāizvairās arī no zāliena, kas ir apsmidzināts vai citādi apstrādāts ar pesticīdiem un citām ķimikālijām. Tās visas var pāriet augsnē un pēc tam augos. Komposts. Ja plānojat izmantot savu kompostu, pārliecinieties, ka tas ir pietiekami nogatavināts. Pazīme, ka komposts ir piemērots lietošanai, ir tumša, zemei ​​līdzīga viela, nevis tikai sapuvuši atkritumi. Ja nav sava komposta, to var iegādāties jebkurā dārzkopības veikalā, arī e-veikalā 220.lv. Siens. Ja jums nav sava siena, meklējiet to tuvākajā zemnieku tirgū, un, iespējams, varēsiet to iemainīt pret kādu speķīti. Siens sliktākajā gadījumā ir pieejams dārzkopības veikalos. Siens ir lielisks un lēts mulčas materiāls. Tomēr tam ir viens neliels trūkums. Siena mulčā labprāt savairojas spītīgie grauzēji, un siena mulču var viegli iznīcināt arī spēcīgs vējš. Vieta radošumam. Mulčēšana var būt pat radoša darbība. Daudzas dīvainas lietas var pārvērst augsnei noderīgā mulčā: kakao čaumalas, kafijas biezumus, avīzes, kartonu, kukurūzas vālītes un daudz ko citu. Mulčēšana: kas tā ir? Mēs jau esam precizējuši šo jautājumu. Mulčas priekšrocības ir nenoliedzamas - tā padarīs Jūsu dārzu vai dārzeņu dobi skaistāku nekā jebkad! Tiesa, ar mulčēšanu vien nepietiek, lai dārzs vai mazdārziņš būtu ideāls, ir vēl daudz citu nepieciešamo vides darbu. Nākamajā gidā mēs rakstīsim par to, kā atvieglot ainavu veidošanu.

Pretēji ierastajam uzskatam mulča un dekoratīvās šķembas tiešām nav jautājums par skaistumu – tās veic ļoti svarīgas funkcijas. Mulča ir dabīgs organisks līdzeklis, kas paredzēts zemes mēslošanai un aizsardzībai pret nezāļu izplatību. Tās var būt koku lapas, saknes, kūtsmēsli, zāģu skaidas vai mizas. Var izmantot gan dabā atrodamo mulču, gan arī to, ko pārdod veikalā – lielas atšķirības nav. Mulča arī palīdz uzturēt optimālu mitruma līmeni augsnē un veicina derīgo minerālvielu uzsūkšanos katram augam vai uztur stabilu augsnes temperatūru. Šī iemesla dēļ dārzniekiem patīk mulčēt gan dažādus kokus un krūmus, gan ziedus un pat dārzeņu stādus, jo tā var stimulēt augu augšanu un uzlabot ražu. Tomēr mulčēšanai, tāpat kā dārzkopībai kopumā, ir arī savi noteikumi, kuri ir jāievēro. Ir jāatbrīvojas no nevēlamām zālēm. Pietiekams mulčas slānis bloķē saules gaismu, un zāle neaug. Šī iemesla dēļ mulču galvenokārt izmanto vietās, kur bieži sakuplo nezāles. Ja augsnē esošā zāle, kas paslēpta zem mulčas slāņa, tomēr iesakņojas, pirms zemes mulčēšanas nepieciešams izraut visu šajā vietā augošo zāli. Izmantojot veikalā iegādāto mulču, ir svarīgi pārliecināties, ka tā ir kvalitatīva, jo sliktas kvalitātes mulčā var būt nezāļu atlikumi, kas ātri sāks augt. Mulčēšana ir atbildīgs process, ir jāvelta pienācīga uzmanība ne tikai procesam, bet arī līdzekļiem. Pareiza mulčēšana palīdzēs aizsargāties pret ziemas radīto postu. Ziemā zemi bieži klāj sarma, un, aukstumam pieņemoties spēkā, arī dziļš sasalums. Augsnei ievērojami atdziestot, un to sākot kausēt pavasara saulei, zemē esošais ledus sāk kust, ceļoties uz augšu. Augsnei izplešoties, augu saknes var tikt izceltas ārā, un tās var negatīvi ietekmēt gan saule, gan lielas temperatūras svārstības. No šādiem gadījumiem palīdzēs izvairīties atbilstošs mulčas slānis, jo, mulčējot augus ar dažādiem līdzekļiem un tā slāni pietiekami sablīvējot, zeme zem tā paliks sasalusi līdz pēdējam atkusnim, un augi būs aizsargāti no ārējo faktoru ietekmes. Uz kokiem attiecas citi noteikumi. Mulčējot dārzu, parasti tiek nosegta visa augsne, kurā audzē augus, savukārt koku mulčēšana nedaudz atšķiras. Katram kokam būt jābūt savam mulčas slānim. Tikko iestādot kociņu, to vajadzētu mulčēt ar slāni vismaz 7 cm diametrā, un, kokam augot, mulčas apli pakāpeniski palielināt. Tomēr ir svarīgi, lai mulča tieši nepieskaras  koka stumbram, jo uzkrātais mitrums var kļūt par dažādu kaitēkļu vai slimību cēloni. Šāds noteikums attiecas arī uz puķu dobēm. Mulčas slāņa dziļums ir ļoti svarīgs. Mulču izmanto, lai nesavairotos nevēlamas nezāles, tām radot nelabvēlīgus apstākļus - ierobežojot saules gaismas daudzumu. Tomēr nevajadzētu uzskatīt, ka biezāks mulčas slānis būs efektīvāks. Optimālajam mulčas slānim ir jābūt no 5 līdz 5,7 cm. Ja seguma slānis būs plānāks par 5 centimetriem, mitruma uzturēšanas līmenis būs nepietiekams. Ja slānis būs biezāks par 5,7 cm, tad augam būs grūti absorbēt ūdeni, gaisu un citas vērtīgās vielas, kas ir būtiskas auga kvalitatīvai augšanai. Tādēļ, esot pārāk biezam mulčas slānim, augs var iesakņoties nevis zemē, bet mulčā, kas, protams, nebūs lietderīgi. Avīžu papīrs ir mulča, kas atrodama katrā mājā. Ir grūti noticēt, bet papīrs, ko izmanto avīzēm, ir patiešām lielisks mulčēšanas līdzeklis. Tas lieliski palīdz bloķēt saules starus, tas laika gaitā sairst un mēslo zemi. Nav jāuztraucas, avīžu papīrs nav ne toksisks, ne kaitīgs. Ir pietiekami augsni apklāt ar plānu avīzes kārtiņu, uzklāt apjomīgāku mulču (piemēram, koka mizas) un priecāties par dārzu, kurā neaug nezāles. Runājot par skaistumu... Kaut arī mulču galvenokārt izmanto noteiktiem augiem un to ražīguma veicināšanai, tomēr nevajadzētu aizmirst arī mulčas estētisko funkciju. Mulča var būt lieliska eksterjera detaļa! Izvēloties starp mulču un dekoratīvajām šķembām, ir jābūt uzmanīgiem, jo ​​šai divu veidu mulčai ir diezgan atšķirīgas īpašības. Dabiskā mulča palīdz saglabāt augsnes temperatūru, un saulē tā sasilst tikpat ātri, cik atdziest. Savukārt dekoratīvās šķembas sasilst lēni, bet tā ļoti lēni atdziest, tas var radīt nelabvēlīgu vidi augiem, kas ir jutīgi pret karstumu. Tomēr dekoratīvās šķembas var klāt pa mājas perimetru, novēršot nepieciešamību ravēt šajā vietā uzdīgušo zāli. Cena nav vienādojama ar augsnes kvalitāti. Lietot mulču ir dārgāk, nekā ļaut augsnē augt nezālēm, bet tās izmantošana palīdz ietaupīt daudz laika, kas jāvelta dārza ravēšanai. Dārzkopībai un sakņkopībai ir jāsniedz prieks, nevis jākļūst par mokām, tādēļ mulčēšana tiek uzskatīta par vienu no inovatīvākajām sakņkopības metodēm. Jo īpaši tādēļ, ka mērķtiecīga kvalitatīvas mulčas lietošana atsevišķos gadījumos aizstāj nepieciešamību pēc mēslojuma - augi ar mulčas palīdzību var sevi nodrošināt ar vajadzīgajām vielām. Tomēr dārgu izejvielu izmantošana var arī nesniegt vēlamo efektu, it īpaši, ja mulča, ko vēlaties izmantot, nav piemērota augsnei.