Rasa Kalniņa - Grīnberga Dzīve un darbi

Par vienu no talantīgākajām latviešu profesionālajām tēlniecēm Rasu Kalniņu-Grīnbergu (1936) grāmatā “Rasa Kalniņa-Grīnberga. Dzīve un darbi” raksta mākslas zinātnieks Māris Brancis, bet par savu dzīvi stāsta pati māksliniece. Viens no grāmatas stūrakmeņiem – tēlnieces stāstītāja talants, kas šajā albumā atklāj mākslinieces dzīves gājumu, savijušos ar latviešu tautas likteni 20. gadsimta otrajā pusē. Grāmatas otrajā daļā tēlnieces daiļrade atklājas darbu reprodukcijās un to rašanās vēsturē.



Rasa Kalniņa dzimusi Dobelē, bet lielu daļu sava mūža (kopš 1963. gada) dzīvojusi un strādājusi Jelgavā. 1956. gadā beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, pēc tam gadu mācījusies Igaunijas Mākslas institūtā. 1962. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu “Pavasaris” (vadītājs Kārlis Zemdega). No 1960. gada piedalās izstādēs, bet par personālizstādēm kļūst tikai dažas – 1987. un 2016. gadā “Atgriešanās” Dobelē, kā arī 2017. gadā “Atskatoties” Jelgavā. Viens no nozīmīgākajiem tēlnieces darbiem ir skulptūra “Māte ābele” Ančupānu kalnu memoriālā (atklāta 1973. gadā), bet tēlnieces mīļākais darbs ir “Caune” jeb “Cauņonkuls” – vecāsmātes brālis Žanis Caune – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un 1905. gada “klusais cīnītājs”. Abu darbu reprodukcijas ir iekļautas grāmatā līdzās visu ievērojamāko Rasas Kalniņas-Grīnbergas darbu attēliem.



Grāmatas autors, mākslas zinātnieks, Jelgavas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs Māris Brancis uzsver, ka tēlnieces stiprās puses ir figurālās kompozīcijas un portreti, atklājot modeļa personību un garīgo pasauli (gleznotāja Maija Tabaka, grafiķe Lolita Zikmane, keramiķe Rita Einberga u.c.). Rasas Kalniņas-Grīnbergas tuvinieki atklāj trīs mākslinieces mīlestības – tēlniecība, blēņustāsti un grāmatas.



Grāmatas dizainu un reprodukcijas veidojis Rasas Kalniņas-Grīnbergas dēls Māris Grīnbergs. Tekstu angļu valodā tulkojis Kārlis Streips. Grāmata tapusi sadarbībā ar JPPI Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju un Dobeles novadpētniecības muzeju, izdošanu atbalstījusi Jelgavas pilsētas dome, Jelgavas pašvaldības Kultūras padome, Jelgavas pilsētas pašvaldību biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas komisija.