Mīļās egles azotē

Vējiņš klusām žūžināja labību, un Zīle, rudens ieskauta, Saules gaismas apspīdēta, skaistuma pārņemta, klusi lūkojās šajā brīnumā. Kādu rītu zaķu meitene Mazā Zīle uz ciema ceļa satiek vecmāmiņu Martu. Martai līdzi ir īsts dārgums – no mammasmammas saglabāts simtgadīgs ieraugs, no kā viņa katru sestdienu ir cepusi rupjmaizi. Zīle sadraudzējas ar Martu un drīz vien uzzina, kā no maza var izaugt liels un cik daudz var paveikt kopā. Kad maizes smarža izplatās pasaulē, uz dzīvi ciemā pārceļas jauni iemītnieki. Un tad izrādās, ka mums visiem ir daudz kopīgi darāmā, kas sagādā prieku!

No somu valodas tulkojusi Lelde Rozīte.

Nikolaja Tītinena un Esko-Pekas Tītinena bilžu grāmata par draudzību un sadarbību ir sniegusi prieku vairākām paaudzēm daudzās pasaules valstīs.