Skatot laimi savām acīm

Žanriski grūti definējama grāmata... Tā kā kriminālromāns, kā ģimenes sāga, kā pamācība dzīvei, kā drāma – lai nu kā to arī nenosauktu, ir intriga, piedzīvojumi, negaidīti pavērsieni. Grāmatas varoņi kā jau visi cilvēki – no vienas puses labi, no otras varbūt ne tik labi, tēvi, dēli, meitas un draugi, un pa kādam nelabvēlim. Tēmas, kas ikdienā nav sastopamas, par kurām kritiķi nerunā. Ar to vien darbs ir neordinārs, var būt lasītāju, sevišķi gados jaunu, piesaistošs. Nezināmas un nepazīstamas lietas tajā atklājas neierastos notikumos, un nezināmais kļūst lietojams ikdienā un piesaistošs.

Kā sanskrits var dzīvot šodienas apstākļos, kā senie vārdi un gudrības var noderēt mūsdienās, kā tās ir lietojams ikdienā? Kā vispār ir iespējams sarežģītās situācijās rīkoties pareizi – gudrāk vai kā vienmēr? Kas ir cilvēka dzīves pamats? Kas mēs galu galā esam? Kādi mūsu dzīves uzdevumi? Kas atrodas aiz neredzamās nāves sienas? Kas visu esošo radījis? Kā Viņu sauc? Un kā ar Viņu sadzīvot? Ko Viņš grib? Un ko gribam mēs?

Šie jautājumi raksturo cilvēku. Meklējošu cilvēku, zināt alkstošu personību, patiesību atrast gribošu būtni – tāda ir arī šīs grāmatas autore – Linda Bērce. Jauna, daži gadi trešajā dzīves gadu desmitā. Augstākā izglītība valodniecībā, tulkotāja un daudzu slēptu lietu zinātāja. Apskatāmās tēmas un skartie jautājumi kā viedam sirmgalvim, kas dzīvē redzējis visu. Vai tas ir iespējams? Ja grāmatu turat rokās un lasāt šos ievadvārdus, tad izrādās, ka ir. Varbūt palaimējies? Zināmā mērā. Izvēles brīvība ir pašu rokās, un Linda ir izvēlējusies meklēt atbildes uz augstāk nosauktajiem jautājumiem. Zināšanu alkas var pārņemt mūsu būtību un kaut kādā mērā pamudināt tās iegūt arī no ārpasaules. Ja abas tiecības sakrīt, tad šāds līdzsvars ļauj droši meklēt Patiesības virzienā.

Bez zināšanu avota personības vai grāmatas tapšanā nevar iztikt nevienā dzīves jomā. Linda par vienu no šādiem avotiem ir izvēlējusies senās kultūras mantojumu – Vēdas. No turienes sanskrits, no turienes mācība, no turienes tikums, no turienes valodas kultūra un varoņu uzvedība. Vēdās paustā mantojuma pētnieku un sekotāju kļūst aizvien vairāk, jo mūsdienu informācijas un notikumu piesātinātajā laikā nepieciešami orientieri ne tikai, lai kur virzītos un nonāktu, bet bieži vien vienkārši elementārai izdzīvošanai. Un viens no šīs (Vēdu) kultūras nesējiem ir Rādhanātha Svāmī, ko Linda ir izvēlējusies par savu apgaismotāju un skolotāju.

Amerikānis, kam senči cēlušies no Austrumeiropas, tagad ir pasaulē atzīts garīgais līderis, savulaik iedvesmu smēlies no Indijas jogiem, Mātes Terēzes, Dalailamas u.c. sirdsskaidriem cilvēkiem. Par saviem jaunības dienu Patiesības meklējumiem uzrakstījis aizraujošu grāmatu „Ceļš uz Mājām”, kura aizkustina ikkatru sava ceļa meklētāja sirdi. Grāmatu Linda Bērce jau ir pārtulkojusi latviski, tā kā atliek tikai sagaidīt, kad tā parādīsies veikalu plauktos. Šajā grāmatā esošās atziņas ir tik visaptverošas un dziļas, ka tās var izmantot turpmākajā dzīvē kā bākugunis vai pat kā glābšanas vesti, lai noturētos dzīvs ūdeņos. To varētu nosaukt par garīgo meklējumu rokasgrāmatu, kas ir ne tikai pamācoša, bet arī aizraujošiem piedzīvojumiem bagāta un ar savu humora dzirksti.

Rādhanātha Svāmī jeb Ričards Slavins alka saprast pasaules kārtību un likumsakarības. Viņš mēģināja ieskatīties visās pieejamajās pasaules reliģijās un garīgajos strāvojumos, un šie plašie pētījumi ar laiku viņu aizveda pie atziņas, ka Patiesības daļiņas ir it visur. Bet sirds aicinājums lika viņam apstāties pie Vēdu kultūras. Saticis vienu no lielākajiem mūslaiku filozofiem, tulkotāju un sludinātāju Šrīlu Prabhupādu, Rādhanātha Svāmī par dzīves vadmotīvu izvēlējās vaišnavisma kultūru, kā arī pieņēma Viņa Dievišķo Žēlastību A.Č. Bhaktivēdāntu Svāmī Prabhupādu par savu garīgo skolotāju.

Vēdu kultūra ir visaptveroša: traktāti par valsts vadīšanu, karamākslu, pārcilvēcisku spēju iegūšanu, veselības uzturēšanu; attiecībām ģimenē, sabiedrībā un ar Augstāko varu; Visuma uzbūvi, planetārajiem līmeņiem, lidaparātu būvi; attiecībām ar dabu, attieksmi pret darbu; lūgšanas un slavas dziesmas Dievam; pamācības kalpošanā dievībām; dzīves vietas iekārtošana, dažādu enerģiju pārvaldīšana; kā iegūt un uzturēt draudzību; kas ir mīlestība, kur to meklēt; kas ir mīlestības avots un kur meklēt mūžīgu Mīlestību u.c. tēmas ir atspoguļotas Vēdu rakstos.

Grāmatas „Skatot Laimi savām acīm” izdevējs ir grāmatu fonds „Gaura”. Fonds radīts, lai kaut nelielu daļu no visa iepriekšuzskaitītā varētu publicēt latviešu valodā. Purānas un itihāsas, un dižo vaišnavisma filozofu darbu publicēšana ir tuvākā gadu desmita plānotais darbs, ko fonds „Gaura” ir ieplānojis izdot no plašā Vēdu mantojuma. Izdodamo grāmatu skaitā arī oriģinālliteratūra, vaišnavisma sekotāju biogrāfijas un pārdomas par apgūtajām Vēdu zināšanām un to lietošanu dzīvē.