Liezēres vērtums

Grāmata “Liezēres vērtums” pārstāv būtisku latviešu folkloristikas novirzienu – novadu folkloristiku, – kas veltīta kāda Latvijas pagasta/novada/ciema tradicionālās kultūras diahroniskai izpētei.

Gatis Ozoliņš (sastādījums, biogrāfiski aprakstu, komentāri) šajā grāmatā turpina savu iepriekšējā grāmatā “Ērgļu vērtums” (2017) izstrādāto pētniecisko pieeju un saturiskā izklāsta stilu. Šajā izdevumā sniegtas plašākas ziņas un komentāri par 33 folkloras vākumiem, par virkni no vācējiem līdz šim nekas nav bijis zināms vai arī nav bijusi aprakstītas saikne ar Latviešu folkloras krātuves vākumiem. Daudzos gadījumos šī būs pirmā plašākā apcere, kas veltīta kādam konkrētam Liezēres folkloras un etnogrāfijas materiālu krājējam. Kopumā tas ir nozīmīgs pienesums līdzšinējā latviešu folkloristikā, jo aktīvā lietojumā tiek iekļauti mazāk zināmi folkloras un etnogrāfijas materiālu krājēji, tiek piedāvāts daudz plašāks viņu dzīves un darbības pārskats par līdz šim tradicionālās kultūras pētniekiem zināmo vārda iniciāli un uzvārdu. Grāmata “Liezēres vērtums” atver jaunu lappusi novadu folkloristikas vēstures izpētē un apraksta kādas lokālās tradīcijas pastāvēšanu, pārnesi un nozīmi, sākot ar pirmo vākumu – A. Vītoliņa rokraksts Dažādas latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes (1859), kas ir arī viens no senākajiem mums zināmajiem latviešu tautasdziesmu pierakstiem, un beidzot ar mūsdienu Liezēres folkloras tradīcijas turpinātājiem (Dainu Imša, Astra Vagale u. c.), kas, stāstot par sevi un savas dzīves notikumiem, izstāsta ne tikai pagasta, bet latviešu tautas kopīgo vēsturi.

Savāktais folkloras materiāls – sākot ar tautasdziesmām, mīklām, sakāmvārdiem un parunām, teikām un pasakām, iekļaujot retāk pierakstītus folkloras žanrus vai tematiskās grupas kā mājdzīvnieku vārdi, palamas, nolādējumi, leģendas un nostāsti, buramvārdi un laika pareģojumi, sapņu tulkojumi, rotaļas ar vai bez dziedāšanas utt. vienmēr ir nozīmīgs kultūrvēsturisks apraksts, liecība par laikmetu, dzīvesveidu, vērtībām, tradīciju klātesamību un pārmantojamību.

Grāmata lasāma vairākos šķērsgriezumos: (1) to var lasīt kā Liezēres tradicionālās kultūras tekstu krājumu, baudīt folkloras estētisko burvību:, lietot kā tūrisma materiālu, izzinot novada kultūrvēsturisko informāciju (piemēram, kā cēlušies vietējie ezeru nosaukumi, kādi bijuši govju, zirgu vārdi, cilvēku palamas, kādās rotaļās gājušie bērni skolas laikā u. c.); (2) var lasīt kā novadpētniecisku un kultūrvēsturisku grāmatu, kas sniedz plašākas ziņas par Liezēres un tuvākās apkārtnes pagastiem; 3) kā liecību par laucinieka identitāti veidojošajiem kultūrtekstiem saiknē ar latviešu folkloristikas “lielajiem” laikmetiem (vācbaltu mācītāju centieni, pirmo izglītoto latviešu folkloristikas principi 19. gs. otrajā pusē, 20. gs. 20.-30. gadu, padomju gadu laikmeta noteiksmes folkloristikā, mūsdienu pieejas).

Izdevums ieinteresēs ne vien ar Liezēres novadu saistītus cilvēkus, bet arī visus tos, kas seko jauniem folkloras materiālu publicējumiem, kam interese par latviešu senatni, kā arī par latviešu folkloras izpēti. Izdevums būs noderīgs arī tradicionālās kultūras pētniekiem, pasniedzējiem un studentiem.