Ināra Kaija Eglīte Kliedziens starp āboliem

Mākslas zinātnieces Ievas Kalniņas sastādītais Ināras Kaijas Eglītes dzejas krājums turpina Māras Brašmanes fotoalbuma “Manas jaunības pilsēta” (2005, Neputns) iesākto misiju – sniegt ieskatu 60.–70. gadu dumpīgās jaunatnes un tās alternatīvās kultūras izpausmēs, kuras, no laika distances skatītas, atklāj emocionāli, radoši un intelektuāli piesātinātu “paralēlo dzīvi”, kas ritējusi padomju īstenības noteiktās “oficiālās” ēnā.

Krājuma nosaukumā lasāmie vārdi “Piecdesmit gadu vēlāk. Tieši laikā” norāda uz faktu, ka Ināra Kaija Eglīte visus šo gadus bijusi dzejniece bez savas grāmatas. Iznākusī ir, autores vārdiem, “debija un mūža veikums vienā elpā”.

70. gadu sākumā Ināra Kaija Eglīte kā viena no leģendārās kafejnīcas “Kaza” loka piedalījusies arī daudzās Andra Grinberga performancēs un hepeningos. Tomēr viņas būtiskākais pienesums šī mākslinieka daiļrades kontekstā ir viņas dzeja, kas skan divās pirmajās Grinberga triloģijas filmās – “Pašportrets” (1972) un “Pašportrets. Testaments” (2003). Dzejoļu krājums tapis kā loģisks turpinājums 2017. gada vasarā notikušajai Ināras Kaijas Eglītes dzejas izstādei “Debesis bez tukšuma”, kas bija viena no fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras mājas programmas “Ārup. Andris Grinbergs” (kuratore Ieva Kalniņa) epizodēm un daudziem tās apmeklētājiem kļuva par pirmo iepazīšanos ar viņas dzeju.

Krājumu veido piecas nodaļas. Pirmā – “Svešā pilsēta” – atklāj jauna cilvēka skatījumu uz 60. un 70. gadiem kā īpašu vēstures nogriezni. Otrās nodaļas “Es tevi gaidīšu aizvienam un mīlēšu aizvienam” centrā ir mīlestības lirika. Trešajā – “Dialogi” – ietvertie dzejoļi ir dzejnieces dialogi gan pašai ar sevi, gan lasītāju, gan neredzamiem laikabiedriem. Ceturtajā nodaļā “Kliedziens starp āboliem”, kurā iekļauti arī daži divtūkstošo gadu sākumā tapuši dzejoļi, dominē autores iekšējā laika fiksācija. Piektajā nodaļā – bez nosaukuma – apkopoti dzejoļi, ko dzejniece pati nebūtu savā krājumā iekļāvusi, bet par kuru tiesībām tikt publicētiem iestājusies krājuma sastādītāja.

Grāmatu papildina Ievas Kalniņas intervija ar dzejnieci, divi apjomīgi fotogrāfiju bloki, kas dod ieskatu Ināras Kaijas Eglītes personībā, 60.–70. gadu jauno dzejnieku vidē un viņas līdzdalībā Andra Grinberga performancēs, kā arī skaidrojošs personu rādītājs.