Uzplaukstiet PAVASARĪ: atjaunojiet, atsvaidziniet, pārveidojiet!
- Kas ir ēkas energoefektivitāte?
- Kādēļ nepieciešams taupīt enerģiju?
- Energoefektīvo ēku iedalījums
- Mājas energoefektivitātes nodrošināšana – Kas jāņem vērā?
Katru mēnesi daudzi no mums velta iespaidīgu summu ar mājokli saistītiem izdevumiem. Tādēļ ir pašsaprotami, ka arvien vairāk cilvēku cenšas meklēt risinājumus, kā panākt, lai viņu māja būtu energoefektīva. To darot, ne tikai palīdzam sev, samazinot ikdienas izmaksas, bet arī rīkojamies videi draudzīgi. Turpinājumā noskaidrosim, kā veidojas energoefektivitāte mājoklī, un kādēļ enerģijas ekonomija ir tik svarīga.
Kas ir ēkas energoefektivitāte?
Energoefektivitāte parāda attiecību starp ietaupīto un prognozējamo enerģijas apjomu. Vienkārši runājot, energoefektīvas mājas ir tādas, kurās enerģija tiek izmantota pēc iespējas lietderīgāk.
Ēkas energoefektivitāti apzīmē gan patērētās elektrības, gan arī siltuma apjoms, kas tiek izmantots, lai tiktu nodrošināta apkure, apgaismojums, ūdens uzsildīšana vai gaisa apmaiņa telpā.
Energoefektivitāti mājās cilvēki vēlas paaugstināt, lai samazinātu iepriekš minēto procesu enerģijas patēriņu un izmaksas, vienlaikus saglabājot atbilstošu šo pakalpojumu kvalitāti un rīkojoties videi draudzīgāk.
Ēkas energoefektivitāte tiek mērīta kilovatstundās uz kvadrātmetru gada griezumā jeb kWh/m2 gadā. Esošajos mājokļos energoefektivitātes paaugstināšana visbiežāk tiek veikta, īstenojot renovāciju - konstrukcijas siltumizolācijas vai citus uzlabošanas darbus.
Dažādās ēkās izmantotie izolācijas materiāli un metodes atšķiras, vadoties pēc tā, kur rodas siltuma zudumi, kāds ir būves novietojums, konstrukcijas tips un citiem aspektiem. Savukārt jaunceltnēs energoefektivitātes risinājumus iekļauj jau būvniecības procesā, rūpējoties par augstu siltumizolācijas efektivitāti.
Lai vieglāk būtu salīdzināt energoefektivitāti dažādās ēkās, tās iedala klasēs. Proti, C, D, E, F ir pamata energoefektivitātes klases, bet A un B ir paaugstinātas energoefektivitātes klases. Ikviena mājokļa īpašnieka mērķis, protams, būtu sasniegt to, lai viņa īpašums atbilstu A vai B klasei. Attiecīgi dzīvojamā ēkā, kura atbilst A klasei, apkures energoefektivitātes rādītājs ir līdz 40 kWh/m2 gadā.
Kādēļ nepieciešams taupīt enerģiju?
Kā zināms, vairāk nekā 85% patērētās enerģijas pasaulē tiek iegūta no neatjaunojamiem avotiem. Ekspertu prognozes vēsta, ka ogļu rezerves varētu pietikt vēl 125 gadiem, naftas – 40 gadiem, bet dabasgāzes apjoms – 60 gadiem. Šie rādītāji apstiprina to, ka ikvienam pasaules iedzīvotājam vajadzētu sākt domāt par to, kā savā mājoklī nodrošināt lietderīgāku siltuma un elektroenerģijas izmantošanu.
Vislielākais enerģijas apjoms mājās tiek izmantots karstā ūdens iegūšanai, apkurei, elektrībai, ventilācijai un kondicionēšanai. Turklāt ne visi zina to, ka Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir lielāko enerģijas patērētāju vidū (65% no kopējā patērētā enerģijas daudzuma Eiropā). Jāpiebilst arī, ka šī iemesla dēļ mūsu izdevumi par enerģiju ir aptuveni divas reizes lielāki, nekā vidēji Eiropā.
Par energoefektivitāti jādomā ne tikai jaunu ēku būvniecības procesā, bet arī, plānojot esošo privātmāju un dzīvokļu ēku atjaunošanu. Ir pierādīts, ka pārdomāta renovācija spēj ievērojami samazināt enerģijas patēriņu mājoklī. Piemēram, daudzdzīvokļu mājās izdevumi par apkuri samazinās pat par trešdaļu uz kvadrātmetru. Arī privātmājās uzturēšanas maksa krītas un vienlaikus tiek uzlabots komforts mājoklī.
Ja plānojat veikt ēkas būvniecību, ņemiet vērā, ka valdība ar 2021. gadu noteikusi jaunu minimālo pieļaujamo energoefektivitātes līmeni jaunbūvēs, neatkarīgi, vai tā būtu privātmāja, daudzdzīvokļu vai publiska ēka. Celtniecības procesā būs jāievieš risinājumi, lai atbilstu gandrīz nulles enerģijas ēkas standartu prasībām.
Energoefektīvo ēku iedalījums
Pēc energoefektivitātes rādītājiem mājas mēdz iedalīt vairākos veidos. Izplatītākie no tiem ir:
1.Ēkas ar zemu enerģijas patēriņu
Salīdzinot ar standarta mājokļiem, zemas enerģijas patēriņa mājās tiek izmantots uz pusi mazāks enerģijas daudzums. Lai šādu risinājumu īstenotu, mājā uzmanība tiek pievērsta logiem, siltumizolācijas uzlabošanai un siltuma atguves sistēmai. Šādas ēkas būvniecība visbiežāk maksā aptuveni tikpat vai līdz 5% dārgāk nekā standarta ēkai. Savukārt vajadzīgais siltumenerģijas apjoms gadā būs vien 50 līdz 60 kWh/m2.
2.Pasīvās ēkas
Šāda tipa ēkas uzturēšanai būs nepieciešama aptuveni ceturtā daļa no apjoma, kādu patērē standarta ēka. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai mājoklī ģenerētā enerģija palīdzētu saglabāt siltumu.
Atšķirībā no klasiskajām mājām, šajā ēkā nav ierīkota apkures sistēma, jo klimatu telpās regulē siltuma atguves ventilācijas sistēma. Piemēram, efektīvs risinājums ir rekuperatori, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta efektīva svaiga gaisa apmaiņa un klimata kontrole.
Pasīvai ēkai ir kvalitatīvas ārdurvis un logi, tiek samazināti termiskie tilti un konstrukcijai ir teicama siltuma izolācija, ar labu hermētiskumu. Salīdzinot ar standarta mājām, pasīvās ēkas celtniecība ir vidēji par 5% līdz 10% dārgāka. Būvniecības procesu īpaši atvieglo tas, ka nav jāuzstāda apkures sistēma. Gadā šāda māja apkurei mūsu klimatā patērē vidēji 15 līdz 20 kWh/m2 enerģijas.
3.Gandrīz nulles un nulles enerģijas ēkas
Gandrīz nulles enerģijas mājas nodrošināšanai ar siltuma apgādi vajag aptuveni 30 kWh/m2 enerģijas gadā. Savukārt kopējais ēkas lietošanas vajadzībām nepieciešamās enerģijas apjoms gadā nepārsniedz 95 kWh/m2. Šādās ēkās iebūvēti īpaši efektīvi ventilācijas sistēmu risinājumi, kas nodrošina vismaz 75% siltuma atgūšanu, Tāpat daļēji tiek lietota atjaunojamā enerģija un ēkā nav iebūvētas apkures iekārtas, kas izmanto zemas lietderības fosilo kurināmo.
Savukārt nulles enerģijas ēkās, kā jau to nosaukums vēsta, enerģijas patēriņš un oglekļa emisijas gadā ir 0. Šādā gadījumā mājas apkurei izmanto alternatīvu enerģiju, kas nav atkarīga no tīkla padeves, vai arī siltumenerģija nav nepieciešama.
4.Aktīvās jeb papildu enerģiju ražojošās ēkas
Šajās ēkās ir īpaši piedomāts pie efektīvas siltumizolācijas materiālu izvēles, kā arī aktīvi tiek izmantoti zaļās enerģijas avoti, piemēram, vēja vai saules enerģija (saules paneļi). Vasaras sezonā, kad temperatūras līmenis ir augstāks un tiek saražots papildu enerģijas daudzums, kas pašiem nav nepieciešams, to var pārdot centrālā tīkla vajadzībām, gūstot peļņu.
Savukārt ziemā, ja tas nepieciešams, enerģiju piepērk klāt. Šāda elektroenerģijas tarifa ieviešana šobrīd daudzās valstīs vēl ir procesā, taču nākotnē šis var būt visai reāls scenārijs daudzās mājsaimniecībās.
Salīdzinot ar standarta māju, papildu enerģiju ražojošas ēkas celtniecībā jāiegulda vismaz par 10% vairāk līdzekļu.
Papildus iepriekš minētajiem veidiem jāpiemin arī tāds būvniecības risinājums kā koka konstrukciju eko mājas, kas ir viens no iecienītiem risinājumiem, kā izveidot energoefektīvu mājokli no ilgtspējīgiem materiāliem, un, apvienojot labākās pasīvo, aktīvo, nulles un maz enerģiju patērējošo ēku īpašības, un vienlaikus domājot par vides saudzēšanu.
Mājas energoefektivitātes nodrošināšana – Kas jāņem vērā?
Nonākot līdz idejai par mājokļa energoefektivitātes veidošanu vai uzlabošanu, mūsdienās ir pieejamas dažādas metodes, un tās iespējams iedalīt vairākās grupās, piemēram, zemo un augsto tehnoloģiju risinājumos.
Zemo tehnoloģiju risinājumi
- Atbilstošu būvmateriālu izvēle un gudri veidota ēkas konstrukcija – ēkas projekta veidotājiem un īstenotājiem jārūpējas par to, lai ēkas konstrukcijas izveidošana atbilstu energoefektivitātes prasībām. Jāizvēlas īstie sienu, griestu, grīdas un citi materiāli, īpaši piedomājot pie siltumizolācijas un ventilācijas;
- Ēkas novietošana atbilstoši debespusēm – energoefektīva māja ir novietota tā, lai istabās iespīdētu pēc iespējas vairāk saules gaismas. Tas ļauj iegūt bezmaksas enerģiju. Savukārt pareizas jumta pārkares ļauj izvairīties no telpu pārkaršanas vasarā;
- Prasmīgi meistari – nav svarīgi, cik modernas tehnoloģijas tiek izmantotas vai, kādiem materiāliem dodat priekšroku, ja meistari, kas īsteno projektu, nav pietiekoši pieredzējuši un zinoši. Mūsdienās arvien vairāk cilvēku izvēlas būvēt koka karkasa mājas, taču tās savu uzdevumu pildīs tikai tad, ja tiks pareizi uzceltas, tādēļ uzticieties tikai sertificētiem un pārbaudītiem speciālistiem.
Augsto tehnoloģiju risinājumi
- Ventilācija ar rekuperāciju – energoefektīvā ēkā pēc iespējas tiek samazināta gaisa cirkulācija ēkas konstrukcijās un savienojumos, ko nodrošina kvalitatīvas siltumizolācijas izbūve. Par gaisa apmaiņu rūpējas ventilācija, kuru šajā gadījumā ieteicams izvēlēties ar rekuperāciju, proti, ienākošais gaiss tiek uzsildīts ar izejošo, ietaupot enerģiju;
- Gudrās mājas vadība – šīs tehnoloģijas mūsdienās kļūst aktuālākas ne vien iestādēs un uzņēmumos, bet arī privātmājās, ļaujot ērti regulēt ventilācijas un apsildes sistēmu, ietaupot līdzekļus. Uzziniet vairāk rakstā - Kas ir viedā māja un vai Jums tā vajadzīga?;
- Apgaismojuma pielāgošana – mūsdienās mājokli energoefektīvāku varam padarīt arī ar pavisam vienkāršiem soļiem, piemēram, kvēlspuldžu vietā izvēloties LED spuldzes. Šis būs lielisks ieguldījums nākotnē, jo LED gaismekļi ne tikai mazāk patērē enerģiju, bet arī ilgāk kalpo. Tāpat papildus atbilstošu spuldžu izvēlei iespējams ierīkot arī kustību un krēslas sensorus, gaismas intensitātes regulatoru, apgaismojuma līmeņa sensoru un gaismas krāsas pielāgotāju;
- Ražot enerģiju lokālā mērogā – šis risinājums ļauj būs pilnībā neatkarīgiem no centrālajiem enerģiju tīkliem. Kā jau minējām, daži no variantiem ir saules un vēja enerģija.
Ja katrs no mums ikdienā spertu soli pretī tam, lai samazinātu elektroenerģijas un siltumenerģijas izmantošanu, mēs ne tikai rīkotos atbildīgi attiecībā pret vidi, bet arī samazinātu ikdienas izmaksas. Savs mājoklis ir vieta, kur vajadzētu sākties labo ieradumu piekopšanai.
