remonts

Mājokļa ārdurvis ir tā vizītkarte un kalpo aizsardzībai – no lietus, sniega, aukstuma un garnadžiem. Iekšējās durvis nepieciešamas privātās telpas radīšanai, telpu atdalīšanai. Iekšdurvis var būt izgatavotas no kokšķiedru plāksnes, MDF plāksnes un dabīga koka. Iekšdurvis no kokšķiedru plāksnes Šo durvju karkass tiek izgatavots no koka un apšūts ar kokšķiedras plāksnēm, kuras laminē. Šādas iekšdurvis ir lētas, viegli uzstādāmas. Pircēju vidū tās ir pieprasītas. Šī materiāla durvis ir uzņēmīgas pret mitrumu, tāpēc nevajag uzstādīt vannasistabā, bet sausās telpās ar labu ventilāciju. Iekšdurvis no MDF plāksnes Speciālisti šī tipa durvis atzinuši par labākajām. Cena atbilst kvalitātei, turklāt labi aiztur trokšņus. Iekšdurvis no dabīga koka Durvis no dabīga koka uzstāda reti. Iekšdurvīm nav jābūt īpaši izturīgām, tāpēc nav vērts pārmaksāt, uzstādot koka durvis. Kļūdas, ko pieļauj uzstādot iekšdurvis Lai izvēlētās iekšdurvis kalpotu labi un ilgi, tās pareizi jāuzstāda. Ir vairākas tipiskas kļūdas, kas tiek pieļautas procesa laikā, piemēram: Nepareizs durvju ailes izmērs. Ja iekšdurvis tiek pirktas veikalā, nevis speciāli pasūtītas, tad tām ir standarta izmērs: augstums – 2m, platums – 60, 70, 80 vai 90 cm. Tātad durvju ailei augstumā jābūt 2,05 cm, bet platumā par 10 cm platākai (ja durvju platums ir 80 cm, tad durvju ailei jābūt – 90 cm) Nepareizi izvēlēta durvju sliekšņa uzstādīšanas līnija Jāizmanto speciāli instrumenti, lai nebojātu iekšdurvju vizuālo izskatu Nepieciešams līmeņrādis (labāk lāzera) un speciālie stiprinājumi trijās vietās Nepareizi nogriezta durvju apmale. Klasiskā stila iekšdurvīm tai jābūt nogrieztai 45° leņķī, bet Hi-tech stila durvīm – 90° leņķī. Apmaļu uzstādīšanā netiek izmantotas montāžas putas Iekšdurvis jāuzstāda uz jau uzklāta grīdas seguma Kādi instrumenti nepieciešami ?  Meistari apgalvo, ka iekšdurvis var uzstādīt jebkurš, bet iepriekš jāsagatavo attiecīgi instrumenti:  Zāģis; Urbjmašīna (ja ir – perforators); Urbīši 3 un 4 mm – kokam un 4 un 6 mm – betonam; Skrūvgriezis; Skrūves, dībeļi;  Montāžas putas; Āmurs; Koka tapas; Neliela izmēra līmeņrādis (50 cm) Sākam iekšdurvju uzstādīšanu Sākumā apskatiet telpu, kur uzstādīsiet iekšdurvis, un izlemiet kādas durvis Jums nepieciešamas – labās vai kreisās (attiecīgi uz kuru pusi vērsies).  Izvēloties durvis veikalā vai interneta veikalā, pievērsiet uzmanību tam, kas ietilpst komplektācijā. Ražotāji var iekļaut komplektācijā rāmi, slēdzeni (vairāk aktuāli ārdurvīm), eņģes, rokturi. Ja tā visa nav, tad attiecīgi iepriekš jāiegādājas. Ja dzīvoklī veicat remontu, tad sākumā jāizlīdzina sienas, jānošpaktelē un jānokrāso tās vai jāuzlīmē tapetes, jānokrāso griesti un jāuzklāj grīdas segums. Tikai pēc visu šo darbu veikšanas var uzstādīt iekšdurvis, lai tās neaptraipītu. Un tā, vajadzīgās iekšdurvis iegādātas, viss nepieciešamais sagatavots. Varam sākt pašu uzstādīšanas procesu. Iekšdurvju izpakošana.  Tas jādara uzmanīgi, lai jau pašā sākumā nesabojātu vizuālo izskatu. Jāatstāj kartons, ko paklāt zem iekšdurvīm, jo tās nāksies likt uz malas, pieskrūvējot eņģes, pieliekot rokturi. Nākamais solis – eņģes. Ja pirmo reizi uzstādāt iekšdurvis un komplektā eņģu nav, tad labāk pērciet universālās, nevis labās vai kreisās. Šādas eņģes nevajadzēs iegriezt durvīs. Nomēriet durvju vidu un ielieciet atslēgu (ja Jums tāda iekšdurvīs šķiet nepieciešama). Nākamais solis – salikt durvju rāmi. Centrējiet durvju bloku durvju ailē. Veicot visus šos darbus, neaizmirstiet ik pa laikam visu pārmērīt ar līmeņrādi. Pielieciet līmeņrādi zem augšējās latas un apskatiet vai durvis atrodas precīzi horizontālā stāvoklī. Ja nav, tad ar lauzni piepaceliet zemāko durvju bloka daļu un ielieciet koka ķīli. Ja iekšdurvju izmērs sākotnēji bija pareizi saskaņots ar durvju ailes izmēriem, tad vertikālo līmeni var arī nepārbaudīt. Bet lai darbs būtu veikts kvalitatīvi, labāk pielikt līmeņrādi. Lai montāžas putas uzklātos kvalitatīvi, durvju ailei jābūt notīrītai no putekļiem un samitrinātai. Var nopūst ar pulverizatoru Stipriniet iekšdurvju bloku pie sienas. Aizpūtiet spraugas ar montāžas putām. Dažas stundas nogaidiet (6-10 st.), lai putas sacietē, tad nogrieziet lieko. Atliek vien pielikt iekšdurvīm rokturi, un darbs ir pabeigts. Kvalitatīvas iekšdurvis daudzveidīgā izvēlē pieejamas pie mums - 220.lv, aplūkojiet piedāvājumu un izvēlieties savam mājoklim piemērotākās!

Vannas istabas remonts ir viens no veidiem, kā uzlabot komfortu mājoklī, padarot to pievilcīgāku, omulīgāku un funkcionālāku. Taču, pirms ķeraties klāt pie iecerētās dušas kabīnes, vannas vai izlietnes nomaiņas, nepieciešama nopietna remonta plānošana. Vispirms jānovērtē esošā santehnika, vanna, caurules, flīzes, lai remonta laikā nerodas nepatīkami pārsteigumi, ja izrādīsies, ka jāmaina arī tas, kas nav plānots, kas palielinās kopējās izmaksas. Šajā rakstā esam apkopojuši svarīgāko, kas jāzina, lai vannas istabas remonts noritētu veiksmīgi. Cik izmaksā vannas istabas remonts? Izpētot forumu un domubiedru grupu diskusijas par to, ar kādām izmaksām jārēķinās, veicot remontu vannas istabā, vienu konkrētu atbildi iegūt ir grūti.  Vidējās cenas 5 - 10 m2 lielas vannas istabas remontam variē 2000 līdz 5000 un vairāk eiro robežās, taču jārēķinās ar to, ka šo summu ietekmēs tas, kādus materiālus izvēlēsieties, santehnika, dažādas ekstras un arī fakts, vai darbus darāt paši, vai arī uzticat tos profesionāļiem. Atcerieties, ka pirms remonta jāveic pamatīga plānošana, protams, izvērtējot savu budžetu un iespējas. Der atcerēties, ka darbaspēka algošana veido vidēji piekto daļu no kopējām telpas remonta izmaksām, tādēļ, izvēloties darīt visus darbus vai to daļu pašu spēkiem, Jums ir iespēja ievērojami ietaupīt.  Vai Jūs interesē, kā pašu spēkiem veikt vannas istabas remontu? Ielūkojieties turpinājumā esošajā ceļvedī, kurā soli pa solim aprakstīts, kā veikt uzdevumus, lai rezultāts izdotos tieši tāds, kādu bijāt iecerējuši.  Sagatavošanās vannas istabas remontam pašu spēkiem jeb DIY (Do It Yourself) Pirms uzsākat remontu, izlemiet kāds būs telpas dizains. Ļoti iespējams, ka Jums prātā jau ir vīzija vai ideja par to, kāda izskatīsies vannas istaba. Izvērtējiet arī savas prasmes un zināšanas, vai spēsiet paveikt nepieciešamos uzdevumus atbilstošā kvalitātē.  Lūk, daži dizaina elementi, kurus pārdomāt, pirms remonts sācies: Krāsu salikums - vai esat zilo toņu cienītāji? Iespējams, dodat priekšroku pelēkajiem toņiem? Ir vērts jau laikus atrast piemērus internetā un citviet, lai saprastu, kāds vannas istabas dizains būs Jūsu gaumei tuvākais. Jauna santehnika - pārdomājiet, vai Jums pilnībā vai daļēji jāmaina esošā duša vai vanna? Tāpat svarīgi saprast, ko plānojat darīt ar izlietni un tualetes podu. Zona uzglabāšanai - ikvienā telpā, tai skaitā, vannas istabā, nepieciešams padomāt cik un kādas mēbeles būs vajadzīgas praktiskai un funkcionālai mantu uzglabāšanai. Šeit runa varētu būt par higiēnas piederumu, dvieļu, netīrās veļas, tīrīšanas līdzekļu un citu piederumu uzglabāšanu - vai to labāk glabāt slēgtos vai atvērtos skapīšos un atvilktnēs, kā izmantot zonu zem izlietnes, kur izveidot nišas un plauktiņus, kā arī cita veida risinājumus uzglabāšanai. Padomājiet vai jānomaina arī mēbeles, jo remonta izmaksas var samazināt, ja izmaina to izskatu, uzliekot citu furnitūru, nomainot rokturus vai spoguli. Santehnikas novietojums - Jums jāzina, kā izvietota elektroinstalācija un santehnikas caurules, jo tikai tādā veidā varēsiet saprast, vai un kā iespējams mainīt esošo sanitārā mezgla izvietojumu, piemēram, tualetes poda vai dušas novietojumu. Sagatavojiet visus darbiem nepieciešamos instrumentus, tehniku un piederumus - protams, lielākajai daļai mājokļu saimnieku jau ir mazāks vai lielāks darbarīku komplekts, tomēr var gadīties, ka kādas lietas jānopērk vai jāaizņemas no draugiem.  Veicot vannas istabas remontu, Jums var noderēt sekojoši instrumenti un ierīces: sejas maska, cimdi, acu aizsargbrilles, šļirce hermētiķiem, silikona hermētiķis, āmurs, mērlente, špakteļlāpstiņa, špaktelis, metāla sienas skeneris, urbis, lauznis, spainis, kalts, uzgriežņu atslēga, skrūvgriezis, papīra nazis, metāla zāģis, pagarinātājs, naglotājs, knaibles.  Visticamāk, remontdarbu laikā nāksies atslēgt elektrības padevi, tādēļ, izvēloties tādus instrumentus kā urbjmašīna vai skrūvgriezis, labāk dot priekšroku tiem, kas darbojas ar lādējamu akumulatoru. Pirms darbu sākšanas, it īpaši, ja tie būs apjomīgi, ieteicams izīrēt konteineri būvgružiem. Kā veikt remontu vannas istabā pašu spēkiem - process soli pa solim Pirms sākam, vēlamies atgādināt, ka šis ir piemērs remonta veikšanai, bet tā plānošana, soļu secība un nepieciešamība ir ļoti individuāla, ko var ietekmēt dažādi faktori, tādēļ pielāgojiet tos savām vajadzībām. Noņemiet esošo santehniku un apdares materiālus no sienām, griestiem un grīdas Pieņemot, ka Jūs daļēji vai pilnībā remontējat vannas istabu, šis ir uzdevums, ar kuru vajadzētu sākt. Iespējams, Jūs vēlēsieties nomainīt tikai podu un vannu vai dušu - tas paliek Jūsu ziņā.  Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, ņemiet vērā, ka, pirms tualetes poda demontāžas, nepieciešams atslēgt ūdens padevi skalošanas kastei. Tāpat ūdens padevi vajadzētu atslēgt arī izlietnes un dušas vai vannas maisītājam, ja tos plānots mainīt.  Ja Jūsu mērķis ir mainīt vannu, pārklājiet to un vispirms noņemiet tai apkārt esošās flīzes. Tāpat, ja nepieciešams, noņemiet arī no sienām siltinājumu, taču dariet to, izmantojot nevis āmuru, bet lineāro zāģi, lai vieglāk izgrieztu paneļus. Papildus noņemiet arī cita veida apdares materiālus, kas tiks nomainīti pret jauniem. Šajā procesā vajadzēs izmantot sejas masku, cimdus un aizsargbrilles.  Pēc tam turpiniet noņemt skapīšus, spoguļus, plauktus, virsmas, flīzes un citus maināmos elementus. Gudrāk darbus sākt ir no augšas uz apakšu, proti, sākot no griestiem un beidzot ar grīdas apdares noņemšanu. 2.Veiciet ar elektroinstalācijas uzlabošanu saistītos darbus Ja Jūsu mājoklis atrodas vecā ēkā, ļoti iespējams, ka nāksies nomainīt esošo elektrības vadu un rozetes. Tas ir svarīgs un nepieciešams process, lai vannas istaba būtu drošāka un ērtāk izmantojama.  Uzlabojot apgaismojumu telpā, vannas istaba kļūs patīkamāka, taču šim mērķim var būt nepieciešama papildu elektrības vadu pievienošana un rozešu izveidošana, lai stāvot pie spoguļa, Jūs ērti varētu lietot matu fēnu un citus piederumus. Tā kā darbs ar elektrotīkliem saistās ar augstiem drošības riskiem, to nomaiņu un pārveidošanu vajadzētu uzticēt profesionālam elektriķim. Visi ar vadiem un elektrību saistītie darbi jāpabeidz, pirms hidroizolācijas un ģipškartona sienas slāņa uzstādīšanas.  3.Ierīkojiet kvalitatīvu ventilāciju Ja tādas vannas istabā nav, tad noteikti vajadzētu padomāt par efektīvas ventilācijas sistēmas izveidošanu. Tā nodrošinās vairākas funkcijas, proti, ātrāk likvidēs telpā esošos nepatīkamos aromātus, kā arī rūpēsies, lai mitrums ātrāk tiktu aizvadīts prom, pasargājot gan sienas, gan citus elementus un pašu telpu no mitruma negatīvās ietekmes. Ventilācija apvienojumā ar apsildāmo grīdu sniegs lielisku rezultātu, vannas istaba būs silta un sausa. Lai arī tas var sadārdzināt remonta izmaksas, ilgtermiņā šis ieguldījums atmaksāsies, nodrošinot to, ka vannas istaba un tajā esošie elementi ilgāk saglabā savu izskatu un funkcijas. 4.Veiciet kanalizācijas un cauruļvadu montāžu Brīdī, kad noņemta sienas un grīdas apdare, ir īstais laiks, lai veiktu dziļāku vannas istabas remontu, proti, nomainītu caurules, kā arī to izvietojumu, ja šāds solis ir paredzēts telpas remonta ietvaros. Padomājiet vai caurules būs redzamas, vai tās nepieciešams paslēpt, iebūvējot skapītī vai nelielā pakāpienā pie sienas, lai kopējais dizains būtu patīkams. Lielākoties tiek izmantotas plastmasas caurules, kas ir salīdzinoši lētākas, samazinot remonta izmaksas, taču vienlaikus arī iztur temperatūras maiņas un kalpo daudzus gadus. Ja vēlaties uzstādīt ūdens boileri, jāizvērtē, kur to novietot, lai izbūvētu nepieciešamo pieslēguma vietu. To vajadzēs izveidot arī tad, ja vannas istabā plānojat novietot veļas mašīnu. Jo sarežģītākus darbus plānots veikt, jo augstāks risks pieļaut kļūdas, tādēļ būtu ieteicams konsultēties ar profesionālu santehniķi, kas ieteiks labāko risinājumu konkrētajā situācijā. Pats galvenais, nomainot caurules, ir uzstādīt tās pareizi, lai ūdens ātri aizplūstu prom. 5.Ieklājiet kvalitatīvu grīdas segumu Pēc tam, kad esat veikuši cauruļu nomaiņu un montāžu, laiks ķerties klāt grīdas apdares ieklāšanai. Grīda ir viena no tām zonām, kuras ieklāšanai jāpievērš īpaša uzmanība, it īpaši, kad tiek ieklāta hidroizolācija. To jāveic rūpīgi un pareizi, jo šis slānis problēmu gadījumā pasargās kaimiņus no appludināšanas. Ja nepieciešams, izvērtējiet, vai Jums vajadzīga siltā grīda.  To, kādu grīdas segumu izvēlēties, jāizlemj pašiem, taču visbiežāk šajā telpā tiek izmantotas flīzes. Šis risinājums ne tikai izskatās pievilcīgi, bet arī ir viegli kopjams materiāls.  Lai ietaupītu, iesakām izvēlēties nelielas flīzes - tām būs mazāk pārpalikumu. 6.Izvēlieties sienas apdari, kas atvieglo telpas lietošanu Vannas istaba ir telpa, kura nemitīgi pakļauta mitruma iedarbībai, tādēļ sienai nepieciešama ne tikai laba hidroizolācija, bet arī kvalitatīva apdare, kas piemērota šādiem apstākļiem. Visu sienu vai daļu tās varat nokrāsot ar krāsu, kas aizsargā pret mitrumu un pelējumu, bet otrā pusē uzklāt flīzes, kas atvieglos sienu tīrīšanu, turklāt sienas flīzes arī lieliski noder, lai vizuāli padarītu telpu plašāku un interesantāku. 7.Uzstādiet jauno dušas kabīni vai vannu Ja esat ieplānojuši vannas un/vai dušas novietojuma maiņu, šī uzdevuma paveikšanu jau būsiet nodrošinājuši iepriekš, veicot nepieciešamo cauruļu montāžu. Izvēle starp dušas vai vannas ierīkošanu vienmēr ir bijis aktuāls jautājums, kad tiek remontēta vannas istaba.  Tiem, kuri dod priekšroku dušai, būs jāizvēlas, vai ierīkot slēgtu kabīni, dušas paliktni ar aizkariņiem vai arī dušas durvis, kas to atdala no pārējās telpas, bet visa vannas istabas grīda ir vienā līmenī.  Dušas kabīnes mūsdienās pieejamas dažādās formās un izmēros, tai skaitā, kvadrātveida, taisnstūrveida, kā arī piecstūrveida (ar vienu nogrieztu stūri). Izvēloties formu un lielumu, izvērtējiet, vai tā būs pietiekami liela, lai Jūs iekšā justos ērti un varētu brīvi kustēties. Ja telpa ir liela, to varat iekārtot, novietojot tajā gan vannu, gan dušu, kas būs parocīgi, ja mājoklī ir vairāki cilvēki ar dažādām gaumēm un vajadzībām. Apzinoties, ka mājoklī ir ciets ūdens, vēlams padomāt par filtra uzstādīšanu pie dušas vai izlietnes krāna, kā arī veļas mašīnas pieslēguma. Mūsdienās ir pieejami dažāda veida ūdens filtri - gan oglekļa, gan citi, kas mīkstina un attīra ūdeni. Tā uzstādīšana Jums var palīdzēt ne tikai uzlabot matu un ādas stāvokli, bet arī pasargāt, piemēram, veļas mašīnu no bojājumu veidošanās.  Atcerieties, ka kvalitatīva santehnika kalpo ilgāk, tādēļ pirms tās iegādes konsultējieties ar speciālistu vai meklējiet lietotāju atsauksmes internetā! 8.Uzstādiet tualetes podu Ja nepieciešams, veiciet esošā tualetes poda maiņu pret jaunu. Ja esat izlēmuši uzstādīt piekaramo tualetes podu ar sienā slēpto skalošanas kasti, to vajadzētu iebūvēt, pirms uz sienām uzklāta to apdare, piemēram, ģipškartons un flīzes. Savukārt, ja izvēlaties klasisko podu ar tam pievienotu skalojamo kasti, montāžu var veikt vēlāk. Izvēlieties tualetes podu, kas piemērots telpā esošajam kanalizācijas izvadam, proti, sienā vai grīdā. Arī paši tualetes podi mūsdienās ir atšķirīgi - ar dažādiem augstumiem, formām, skalošanas režīmiem, kluso vāka aizvēršanu un citām ekstrām, kas savukārt ietekmē kopējās remonta izmaksas. 9.Ierīkojiet jaunu apgaismojuma sistēmu Apgaismojums ir svarīgs ikvienā telpā, it īpaši, vannas istabā, kur visbiežāk nav iespējams izmantot dienas gaismu. Telpai jābūt pietiekami gaišai, tādēļ ieteicams griestu apgaismojumu kombinēt ar mazākiem elementiem, piemēram, lampu virs spoguļa, kas noderēs, lai uzklātu grimu un veiktu citas ikdienas higiēnas procedūras. Parocīgāk būs izveidot sistēmu, kas ieslēdz ventilāciju brīdī, kad nospiežat gaismas slēdzi. 10.Uzstādiet vannas istabas virsmu un citas mēbeles Lai telpu padarītu praktiskāku un pievilcīgāku, izvēlieties mēbeles, kas atbilst Jūsu vajadzībām un ir piemērotas visas ģimenes vajadzībām. Piemēram, skapītis zem izlietnes var noderēt tīrīšanas līdzekļu uzglabāšanai, savukārt atvilktne virs tā noderēs dažādu ikdienas sīkumu uzglabāšanai. Vannas istabas mēbeles ir īpaši apstrādātas un veidotas no materiāliem, kas panes mitrumu, tāpēc šajā telpā vienmēr jāizvēlas tieši konkrētam mērķim paredzēti skapīši, plaukti un citi elementi. Padomājiet arī par to, kā gudri izmantot zonu virs tualetes poda - iespējams, tur var ierīkot praktiskus plauktiņus dažādu lietu novietošanai. 11.Pievienojiet izlietni Protams, neviena vannas istaba nav iedomāja bez atbilstošas izlietnes. Tās lielums jāpielāgo ne tikai telpas izmēram, bet arī Jūsu ģimenes vajadzībām. Piemēram, ja mājoklī mitinās vairāki cilvēki, un visi dalāt vienu telpu, ieteicams uzstādīt divas blakus esošas izlietnes.  Tāpat šādā gadījumā praktiskāk būtu nodalīt tualeti no vannas istabas, ja tas iespējams. Ja tualeti nav iespējams izveidot kā atsevišķu telpu, telpā vajadzētu izveidot nišu, kas norobežo tualetes podu no pārējās vannas istabas.  Uzstādot izlietni, padomājiet par papildu elementiem, kas vajadzīgi. Piemēram, liels spogulis virs izlietnes padarīs telpu plašāku, tāpat arī pievienojiet izlietnes tuvumā āķus, kur pakarināt roku dvieļus. Virs izlietnes sienas klājumam gudrāk būs izvēlēties flīzes, kas pasargās sienu no mitruma iedarbības. Vannu un/vai dušu un izlietni papildiniet ar pieskaņotiem dušas maisītājiem, kurus ir ērti lietot un pielāgot katra ģimenes locekļa vajadzībām. Piemēram, dušā noderēs dušas galva, kuras augstumu var regulēt.  12.Noslēdziet remontu ar pēdējiem soļiem Kad remonts jau teju galā, veiciet pēdējos mazos uzlabojumus, kas padarīs telpas izskatu pilnvērtīgu. Veiciet tīrīšanu, lai likvidētu putekļus un remonta laikā radušos nosēdumus, noņemiet krāsas un citu materiālu paliekas.  Atcerieties, ka vannas istaba sniedz atpūtu pēc nogurdinošas darba dienas, tādēļ papildiniet telpu ar dekoriem, gaisa atsvaidzinātājiem un citiem elementiem, lai kopējais dizains iepriecinātu visus. Visbeidzot - izbaudiet sava darba augļus. Jūs to esat pelnījuši!

Dzīvokļa remonts vienmēr ir gana atbildīgs process - neatkarīgi no tā, cik vērienīgi ir plānotie mājokļa remontdarbi. Lai rezultāts būtu kvalitatīvs un arī visādi citādi atbilstu izvirzītajām prasībām, sākumā jārod atbildes uz dažiem svarīgiem jautājumiem un jāizstrādā plāns, pēc kā vadīties remontdarbu laikā.  Vai remontu plānot un realizēt pašam vai uzticēt to profesionāļiem?  Viens no pirmajiem jautājumiem, uz ko jāgūst atbilde - remontu plānosiet un veiksiet paša spēkiem, vai tomēr piesaistīsiet profesionāļu komandu?!  Tas, kurš no variantiem ir piemērotāks, atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, plānotajiem remontdarbiem un to specifikas, laika posma, kurā darbu iecerēts pabeigt, kā arī vairākiem citiem aspektiem. Jāatceras, ka dzīvokļa remonts ir arī komplicēts process un katram no šiem variantiem ir savas priekšrocības un trūkumi.  Dzīvokļa remonts pašu spēkiem - ko ņemt vērā?  Viens no argumentiem, kas liek domāt, ka pašu spēkiem veikts dzīvokļa remonts ir labāks variants, ir tieši ekonomiskais aspekts - visai izplatīts ir viedoklis, ka pašam izremontēt dzīvokli būs daudz lētāk, jo nebūs jāmaksā meistaram par darbu. Tāpat vispārzināms, ka labs remontdarbu speciālists ir ļoti pieprasīts un uz darbu uzsākšanu nāktos gaidīt. Tomēr te jāņem vērā, ka profesionālis, lai arī par darbu paprasīs vairāk, tomēr garantēs darbu kvalitāti, kamēr amatieris procesa laikā var pieļaut būtiskas kļūdas, un ietaupītie naudas līdzekļi pēc tam tiks iztērēti šo kļūdu novēršanai, vai vēl ļaunāk - dzīvokļa remonta izmaksas ievērojami pieaugs.  Ja Jums ir iepriekšēja pieredze, tad to varat veiksmīgi izmantot, lai remontdarba procesu uzraudzītu nevis pats to veiktu. Tātad - lēts dzīvokļa remonts ne vienmēr ir labākais risinājums, īpaši, ja remonts paredzēts kā ilgtermiņa ieguldījums. Šobrīd dzīvokļu remonta pakalpojumi ir pieprasīti, un tas nozīmē, ka vajag rūpīgi salīdzināt tāmes un meklēt izdevīgākos risinājumus, lai nepārtērētu šim projektam atvēlētos naudas līdzekļus. Remonta izmaksas ietekmē arī mājokļa apdares materiālu izvēle. Remontējot dzīvokli pašiem, var izvēlēties apdares materiālus pēc saviem ieskatiem. Tas attiecas arī uz cenu - ja visu atbildību esat uzņēmies pats, var rasties kārdinājums dzīvokļa remonta izmaksas samazināt uz lētāku materiālu rēķina, taču jāpatur prātā, ka svarīga ir arī kvalitāte. Ja remonts plānots kā ilgtermiņa risinājums, jāparēķina, vai uz kvalitātes rēķina iegūtais naudas ietaupījums ilgākā laika posmā tomēr neapstiprinās labi zināmo patiesību, ka ‘’skopais maksā divreiz’’.  Vēl viens būtisks aspekts saistās ar remontdarbu plānošanu - ja uzticot šo darbu profesionāļiem, par to parūpēsies viņi, tad darot šo darbu pašam, plānošanas darbi ir paša atbildība. Remonta laikā daudz būs jāmācās. Demontāža ir viens no remonta etapiem, kura laikā pārliecināsaties par savām spējām veikt plānveidīgas darbības, sākot ar telpas atbrīvošanu no mēbelēm, grīdas seguma un apgaismes ķermeņu apklāšanu, visa liekā nojaukšanu un būvgružu izvešanu.  Viena no stratēģijām, ko izvēlas daudzi dzīvokļa saimnieki, ir nekustamā īpašuma pakāpeniska remontēšana - vispirms viena telpa dzīvoklī, tad nākamā un tā tālāk. No vienas puses šī doma nav slikta, jo ļauj remontdarbus pielāgot gan tam laikam, ko var atvēlēt šo darbu veikšanai, gan arī pieejamiem naudas līdzekļiem - ne visiem ir gana daudz brīva laika un pietiekami liels budžets, lai uzreiz izremontētu visu dzīvokli. Tomēr šādai stratēģijai ir arī būtisks trūkums - var rasties sajūta, ka dzīvoklis atrodas mūžīgu remontdarbu epicentrā, un ka tie nekad nebeigsies.  Pat, ja apsverat domu tikt galā pašu spēkiem, ir daži darbi, ko tomēr vajadzētu uzticēt profesionāļiem. Piemēram, ja plānoti vērienīgi pārbūves darbi, kam vajadzīga atļauja, drošāk piesaistīt profesionāli. Tas attiecas arī uz sienu nojaukšanu. Tāpat profesionāļiem ieteicams uzticēt gāzes un elektrības pieslēgšanas, santehnikas, kanalizācijas un elektroinstalācijas darbus - protams, ja vien pats neesat profesionālis šajās jomās.  Neatkarīgi no tā, kādos darbos lūgsiet profesionāļa palīdzību, neaizmirstiet uzzināt par viņa pieredzi, citu klientu atsauksmēm, izmaksām. Lētākā tāme, kā rāda pieredze, nebūt nav izdevīgākā ilgtermiņā. Ja vien iespējams, veltiet laiku vairāku variantu salīdzināšanai - tādā veidā var būtiski ietaupīt, vienlaikus nezaudējot kvalitāti.  Dzīvokļa remonts soli pa solim  Ja dzīvokļa remontu uzticiet kādam citam, darbu plānošana un īstenošana neprasīs tik daudz rūpju - piesaistot profesionāli, viņš izveidos gan plānu un ieteiks labākos risinājumus mērķu efektīvai sasniegšanai, gan arī pats remonta laikā paveiks lielāko daļu darbu. Demontāža un montāža būs jau viņa ziņā. Protams, tas nenozīmē, ka Jums nemaz nevajadzētu sekot līdzi procesa gaitai - pat ja uzticaties, tomēr te runa ir gan par Jūsu naudu, gan Jūsu mājokļa nākotnes vērtību.  Plānojot realizēt projektu pašam, atbildība attiecīgi ir daudz lielāka. Lūk, daži ieteikumi, kas varētu noderēt, lai sasniegtu mērķi - kvalitatīvu dzīvokļa remontu.  Sāciet ar plānošanu  Pirms dzīvokļa remonts sācies, izveidojiet plānu. Izvērtējiet, kādi ir aktuālie darbi, kādā secībā tos vislabāk veikt. Zinot skaidru plānu, ir mazāka iespēja pieļaut kļūdas, kuru labošana prasīs daudz laika un citu resursu. Apmeklējiet specializētos veikalus un palūdziet konsultantiem sagatavot tāmes, piemēram, apdares materiāliem, uzziniet, cik maksā grīdas seguma ieklāšana, iestiepto griestu montāža, kur labākais santehnikas cauruļu vai durvju piedāvājums.  Meklējiet iedvesmu  Plānojot mājokļa remontu, svarīgi divi aspekti - kvalitāte un izskats. Domājot par otro, svarīgi saprast, kādu rezultātu vēlaties panākt - tas ietekmēs gan krāsu, gan grīdas seguma, apdares materiālu izvēli. Šobrīd, kad iespējas ir tik plašas, katrs var izvēlēties savām prasībām un gaumei piemērotāko telpu dizainu.  Iedvesmai varat aplūkot gan interjera dizaina žurnālus, gan meklēt idejas internetā. Protams, šajā gadījumā vienmēr jāņem vērā reālā situācija, jo tas, kas labi izskatās bildē, Jūsu mājoklī var arī neiederēties, piemēram, telpas specifikas vai citu iemeslu dēļ. Tā elektroinstalācijas izbūvei jānotiek pirms gaismas ķermeņu iegādes, elektrības pievadiem jāsaskan ar virtuves iekārtas projektu, tualetes podam jāatbilst kanalizācijas izvadam, bet pēc iestiepto griestu ievilkšanas var nākties nomainīt tikko iegādāto gaismekli. Piemeklējiet ilgtspējīgus risinājumus  Izvēloties materiālus un citus elementus, ir svarīgi domāt par ilgtspējību. Ir virkne elementu, kur var ietaupīt, izvēloties cenas ziņā lētākus risinājumus, piemēram, tie var būt dizaina priekšmeti, daļa mēbeļu un citas lietas, kuru kalpošanas laiks ir īsāks.  Elementi, kas paredzēti kā ilgtermiņa ieguldījums, piemēram, sadzīves tehnika (īpaši - iebūvējamā), grīdas segums, logi, durvis, jāizvēlas īpaši kvalitatīvi, lai pēc neilga laika nevajadzētu veikt to maiņu, tādā veidā radot sarežģījumus un jaunus izdevumus. Tāpat nevajadzētu taupīt uz lietām, ko remonta laikā iebūvēsiet sienās un grīdā - elektroinstalācijas, elektrības vadu, kanalizācijas cauruļu kvalitāte nodrošinās remonta ilglaicīgumu un jūsu sirdsmieru turpmākos gadus. Meklējiet informāciju un jautājiet padomus  Šobrīd tas ir vienkāršāk par vienkāršu - talkā nāk gan internets, gan specializētie žurnāli, tāpat padomus var prasīt profesionāļiem vai, piemēram, draugam, kurš pats veiksmīgi īstenojis projektu savā mājoklī.  Cik maksā dzīvokļa remonts?  Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir remonta izmaksas. Protams, uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, jo to ietekmē dažādi faktori, piemēram, veicamie darbi, izmantotie materiāli, dzīvokļa platība. Un pat tad, ja rūpīgi sastādīta dzīvokļa remonts tāme, gala izmaksas tik un tā atšķirsies no plānotā. Tas tādēļ, ka ne vienmēr iespējams precīzi aprēķināt nepieciešamo materiālu daudzumu, tāpat var gadīties, ka darba procesā nepieciešams vēl kāds instruments.  Visdrošāk, plānojot dzīvokļa remonta izmaksas, pie paredzamajiem izdevumiem pierēķināt vēl aptuveni 15 % neplānotiem tēriņiem, kas gandrīz noteikti radīsies.  Lai būtu vienkāršāk aprēķināt, cik izmaksās dzīvokļa remonts, jāatbild uz dažiem jautājumiem.  Cik vērienīgi remontdarbi plānoti? Ja plānots vien kosmētiskais dzīvokļa remonts, arī tam nepieciešamais budžets būs mazāks un arīdzan vienkāršāk aprēķināms. Jāņem vērā arī telpas specifika, piemēram, vannas istabā, kur jāmaina santehnika un paredzama arī ūdens cauruļu nomaiņa, izmaksas uzreiz pieaugs.  Ja darbu veiks meistari, budžeta plāna lielāko daļu veidos samaksa par darbu. Konsultējoties ar meistaru, mēģiniet noskaidrot iespējami precīzi, ar kādām izmaksām jārēķinās. Pieredzējis meistars diezgan precīzi spēs arī pateikt kopējās remonta izmaksas, tomēr ar neplānotiem tēriņiem tik un tā ieteicams rēķināties.  Izmaksas mainās atkarībā arī no izvēlētajiem materiāliem, piemēram, kas attiecas uz grīdas segumiem, šobrīd lamināta cena sākas no aptuveni 10 eiro par kvadrātmetru, bet, ja vēlaties augstāku kvalitāti, summas var ievērojami atšķirties. Otrs plaši zināmais grīdas segums ir parkets - šajā gadījumā izmaksas būs vēl lielākas, sākot no 20 eiro par kvadrātmetru. Papildus jārēķina grīdas seguma ieklāšana. Ja paredzēts vērienīgāks dzīvokļa remonts un remontdarbi, piemēram, santehnikas darbi, flīžu nomaiņa vannas istabā, attiecīgi arī pieaugs izmaksas. Turklāt vismaz sarežģītākajiem darbiem būs nepieciešama arī profesionāļu piesaiste. Kas attiecas, piemēram, uz flīžu iegādi, izmaksas atkarīgas gan no flīžu veida un dizaina, gan arī telpas platības - kvalitatīvas flīzes var iegādāties sākot no aptuveni 12 eiro par kvadrātmetru. Ja izvēlēsieties vannu, tad to ir iespējams iegādāties par aptuveni 80 eiro, savukārt duškabīni - sākot no 140 eiro.  Vai visus darbus veiksiet vienlaicīgi?  Nākamais, kas jāsaprot - cik telpas plānots remontēt, un vai remonts notiks vienā reizē, vai tomēr pakāpeniski. Protams, jādomā arī par to, ar kādām neērtībām nāksies saskarties. Viens no variantiem, īpaši, ja ģimenē aug bērni, ir uz remonta laiku pārcelties uz citu - pagaidu dzīvesvietu. Visticamāk, būs jārēķinās ar papildu izmaksām, ja vien nav iespējams vienoties ar radiniekiem vai draugiem, vai, piemēram, vasaru, kad parasti arī tiek plānoti lielākie remonti, pārlaist laukos.  Ja iespējams uz remonta laiku padzīvot citur, un finanses to atļauj, visus plānotos remontdarbus dzīvoklī ieteicams paveikt uzreiz - vienā piegājienā. Tā radīsies mazāk neērtību un varēsiet atgriezties pilnīgi izremontētā dzīvoklī.  Biežāk pieļautās kļūdas  Dzīvokļa remonts ir atbildīgs process, tādēļ ir būtiski, lai tas tiktu paveikts kvalitatīvi, pārdomāti, bez kļūdām.  Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas un kā no tām izvairīties? Neprecīzi aprēķinātas izmaksas  Viena no problēmām, ar ko saskaras daļa dzīvokļu īpašnieku remonta laikā, ir neadekvāti izvērtētas izmaksas. Izdevumi izrādās lielāki, nekā sākotnēji cerēts. Tas, savukārt, rada lieku stresu, kā arī vēlmi sākt ietaupīt tur, kur to noteikti nevajadzētu darīt.  Lai no tā izvairītos, remontam atvēlētajam budžetam jāpievieno vēl vismaz 15% rezerves fonds. Ja nauda tomēr paliks pāri - lieliski! Bet, ja pietrūks, tad cietīs darbu kvalitāte un droši vien arī Jūsu nervu sistēma.  Lēmumu pieņemšana bez iepriekšējas izpētes  Bieži vien plāns ātri pārlīmēt tapetes vai veikt nedārgu griestu remontu, kas aizņems vien pāris dienas, pāraug nopietnā remontā tikai tādēļ, ka iepriekš nav pilnvērtīgi novērtēta reālā situācija.  Plēšot nost tapetes, var atklāties, ka sienas tomēr ir ļoti nelīdzenas, savukārt mainot duškabīni, var nākties secināt, ka vajadzīga ūdens cauruļu nomaiņa. Grīdas demontāža var atklāt bojājumus zem grīdas. Savukārt durvju nomaiņai, var sekot vecās durvju ailas demontāža un sienas remonts. Jauna grīdas seguma ieklāšana var nozīmēt arī jauna apakšklāja izbūvi. Šādi negaidīti pavērsieni, protams, rada gan satraukumu, gan lielākas izmaksas. Tas ir arī lielāks laika patēriņš.  Lai no tā izvairītos, pirms darbu uzsākšanas kārtīgi jāizvērtē reālā situācija un tas, cik pamatīgi darbi patiesībā vajadzīgi. Ja trūkst pārliecības, jautājiet padomu profesionālim - tas ir daudz izdevīgāk, nekā rīkoties pārsteidzīgi un pēc tam sastapties ar to, ar ko nebijāt rēķinājies.  Nerēķināšanās ar neparedzētām situācijām  Šis aspekts mazāk attiecas uz nelieliem darbiem, vairāk - uz vērienīgiem remontdarbiem, kur process lielā mērā atkarīgs no citiem, piemēram, meistariem, mēbeļu piegādātājiem, grīdas seguma ieklājējiem un citām iesaistītām personām. Lai gan - arī plāns tikai izlīmēt jaunas tapetes guļamistabā var kļūt par izaicinājumu, ja procesa gaitā atklājas, ka iegādāti par maz tapešu ruļļu, un veikalā tādas tapetes vairs nav pieejamas.  Nepārliecināšanās par piesaistīto meistaru profesionalitāti  Svarīgi piesaistīt pieredzējušus meistarus, kas prot savu darbu un garantē teicamu kvalitāti. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem (tostarp - krāpniecības), pirms vienoties par sadarbību, veltiet laiku, lai iepazītos ar atsauksmēm. Ideāli, ja ir iespējams redzēt citus objektus, kur konkrētais meistars pielicis savu roku - ja ne klātienē, tad vismaz fotogrāfijās.  Slikta darbu plānošana  Lai būtu pārliecība, ka dzīvokļa remonts ritēs gludi un bez sarežģījumiem, ir svarīgi plānot procesu iepriekš - gan to, kad un kādi materiāli būs nepieciešami, gan arī kādi meistari kurā brīdī būs aktuāli. Tas nepieciešams, lai visu laicīgi varētu sagādāt un sarunāt, nebūtu dīkstāve un darbu iekavēšanās. Īpaši tas attiecas uz lietām, ko nevar tā uzreiz aizbraukt un iegādāties un meistariem, kurus jāpiesaka vismaz dažas dienas iepriekš. 

Dvieļu žāvētāji piedāvā ērtu alternatīvu vannas istabas radiatoriem. Tie palīdz dvieļiem būt vienmēr sausiem un siltiem, kā arī apsilda vannas istabu, tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka šis variants ir diezgan populārs. Kad runa ir par santehnikas uzstādīšanu, visdrošāk piesaistīt zinošu santehniķi - žāvētāja uzstādīšana nav izņēmums. Tomēr, ja Jums ir gana daudz zināšanu un prasmju, varat iztikt bez speciālistu palīdzības. Dvieļu žāvētāju tipi Dvieļu žāvētāja ierīkošana atkarīga no tā veida. Ir vairāki varianti- tie atšķiras pēc pielietojuma, dizaina, materiāla, savienojuma un sildīšanas veida. Žāvētājs, kas tiek pieslēgts pie apkures sistēmas Šāda veida žāvētāju galvenokārt izvēlas privātmājās vai dzīvokļos ar autonomo apkuri, kur to var pieslēgt kopējai sistēmai. Atšķirībā no žāvētājiem, kas darbojas ar karstā ūdens palīdzību, šī tipa dvieļu žāvētāji mazāk saskaras ar skābekli, tādēļ tie var tikt izgatavoti no zemākas kategorijas tērauda - līdz ar to tie ir pieejamāki par draudzīgāku cenu. Arī dizainu izvēle ir daudzveidīga. Svarīgi atcerēties, ka žāvētājus, kuru sildīšanai nepieciešama apkure, nedrīkst savienot ar karstā ūdens sistēmu. Tas veicinās korozijas veidošanos. Tāpat jāņem vērā, ka šāda tipa žāvētājs darbosies tikai tad, kad būs mājā būs apkure. Ja vēlaties, lai tas būtu izmantojams arī gada siltajā sezonā, nepieciešams izveidot atsevišķu pieslēgumu apkures sistēmai. Žāvētājs, ko pieslēdz pie ūdens Šis dvieļu žāvētāja veids īpaši populārs sērijveida dzīvokļos. Uzstādot šo ierīci, jāņem vērā, ka ir vajadzīgs atbilstošs ūdens spiediens. Ja ūdens spiediens ir nepietiekams vai mainīgs, nepieciešams ierīkot papildus regulatoru.  Svarīgs aspekts ir arī žāvētāja materiāls - tam jābūt izgatavotam no nerūsējošā tērauda vai misiņa, pretējā gadījumā dvieļu žāvētājs var sākt rūsēt. Elektriskais dvieļu žāvētājs Populārs risinājums mūsdienās ir elektriskais dvieļu žāvētājs, jo šāda veida ierīces uzstādīšana un pieslēgšana ir vienkārša un praktiska. Izvēloties elektrisko žāvētāju, par pārmērīgi lielu elektroenerģijas patēriņu jāuztraucas nebūs - piemēram, 100 W dvieļu žāvētājs patērē tik pat daudz elektroenerģijas kā tāda pati spuldzīte. Turklāt žāvētājam nav jābūt ieslēgtam visu laiku, pilnīgi pietiek to ieslēgt pāris reižu dienā.  Labs variants ir ierīce ar iebūvētu termostatu. Tādā gadījumā var iestatīt žāvētāja automātisku izslēgšanos tiklīdz sasniedzis noteiktu temperatūru. Vēl kāda priekšrocība - elektriskajiem dvieļu žāvētājiem ir vairāki darbības režīmi, ko var mainīt pēc nepieciešamības. Kā uzstādīt dvieļu žāvētāju? Pēc dvieļu žāvētāja izvēles un iegādes, svarīgi to uzreiz pārbaudīt, lai pārliecinātos, ka tam ir pilna komplektācija un tas atbilst Jūsu prasībām. Ja izvēlaties tādu dvieļu žāvētāja modeli, kas jāpievieno elektrotīklam, vispirms būs nepieciešams konsultēties ar speciālistu. Ir arī vienkāršāk uzstādāmas ierīces, ko atliek vien piestiprināt pie sienas un pieslēgt kontaktligzdai. Jāizvēlas arī piemērotākā žāvētāja uzstādīšanas vieta. Jāņem vērā, ka ieteicamais ierīces uzstādīšanas augstums ir vismaz 1,20 m no sienas. Dvieļu žāvētāju nevajadzētu novietot vietā, kur to aizsedz atvērtas vannas istabas durvis, jo tādā veidā tiek aizturēts siltums, kas var nodarīt kaitējumu gan dvieļiem, gan žāvētājam. Un, lai arī elektriskie dvieļu žāvētāji ir ūdensizturīgi, tomēr tos nedrīkst uzstādīt dušā, kur uz tiem visu laiku šļakstās un pil ūdens. Ierīkot ūdens dvieļu žāvētāju vai ierīci, kas pieslēgta pie apkures sistēmas, ir sarežģītāk - vairumā gadījumu tam tomēr būs nepieciešams piesaistīt santehniķi. Jāņem vērā - šajā gadījumā žāvētājs kļūst par ūdens vai apkures sistēmas daļu. Ja žāvētājs tiek uzstādīts nepareizi, tad radušās problēmas var skart ne tikai konkrēto mājokli, bet arī citus dzīvokļus, kas pieslēgti pie stāvvada. Lai vannas istabā uzstādītu ūdens dvieļu žāvētāju, svarīgi izvēlēties savienojuma detaļas no tā paša materiāla, kādā ir žāvētājs. Tas ir svarīgi, lai izvairītos no elektrolītiskas korozijas. Universāls risinājums ir plastmasas caurules - tās var savienot ar jebkāda materiāla ierīci. Žāvētāju pie sienas var pielikt dažādos veidos - ar sānu, vertikāli, pa diagonāli. Jāņem arī vērā, ka žāvētāja caurules (pa diametru) var būt lielākas nekā jau esošā cauruļu sistēma, bet tās nedrīkst būt mazākas. Vēlaties, lai vannas istabā Jūs vienmēr sagaida omulīga atmosfēra un silti dvieļi? Dvieļu žāvētājs ir pareiza izvēle! Ūdens apgādes, elektriskais vai apkurei pieslēdzamais - ikvienam ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko risinājumu!

Neatkarīgi no tā, vai Jūs plānojat krāsot māju, nomainīt griestu lampu vai vienkārši aizsniegt augstu esošus objektus, ērtākai darbu paveikšanai noderēs piemērotas trepes vai sastatnes. Pareizi izvēlētas saliekamās kāpnes un sastatnes ne tikai atvieglos plānoto uzdevumu, bet arī padarīs strādāšanu drošāku, kas, atrodoties pat vairākus metrus virs zemes, ir ļoti svarīgi.  Vai zināt, kā gudrāk izvēlēties darbam piemērotākās kāpnes un sastatnes? Par to vairāk lasiet turpinājumā. Kāpņu veidi Lai atrastu īsto trepju veidu, vispirms vajadzētu pārdomāt, kādam mērķim plānojat tās izmantot. Mūsdienās saliekamās kāpnes un sastatnes iedala pēc dažādiem kritērijiem, tostarp augstuma, materiāla un maksimālās svara slodzes, kā arī, protams, pielietojuma. Daži populārākie trepju veidi ir: Mājsaimniecības kāpnes ar platākiem pakāpieniem; Izvelkamās kāpnes; Daudzfunkcionālās kāpnes; Stalažas; Bērniņu kāpnes. Mājsaimniecības kāpnes Šis ir tradicionāls kāpņu veids, ko parasti ražo no alumīnija vai stikla šķiedras. Šīs kāpnes izmanto gan telpās, gan ārā, tās ir viegli saliekamas, uzstādāmas un transportējamas.  Klasiskās A-formas trepes ir paredzētas vienai personai, un tās veidotas formā, kas rūpējas par stabilu un drošu kāpšanu. Šiem modeļiem augstums visbiežāk nav regulējams, taču piedāvājumā ir atšķirīgs pakāpienu skaits, lai pircēji varētu izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko veidu.  Vienā trepju pusē parasti ir stabili un pietiekoši plati pakāpieni, bet otra puse paredzēta kāpņu stabilai novietošanai. A burta forma ļauj justies droši, taču, protams, jāparūpējas, lai virsma, uz kuras kāpnes novieto, ir līdzena. Abas kāpņu puses ir savienotas, lai tās varētu ērti salikt un uzglabāt, piemēram, garāžā. Ir vairāki mājsaimniecības jeb sadzīves kāpņu veidi. Piemēram, pieejami arī divpusējie modeļi, kas ļauj uz kāpnēm vienlaikus atrasties diviem cilvēkiem. Tāpat ir arī modeļi, kuriem augšdaļā ir speciāla platforma, lai uz tās varētu ērti stāvēt, piemēram, krāsojot sienas vai griestus.  Izvelkamās kāpnes Ja nepieciešams piekļūt augstākiem punktiem, piemēram, jākāpj uz jumta, vai jātīra ēkas augstāko stāvu logi, noderēs izvelkamās kāpnes. Tās parasti veidotas no divām vai trim daļām, un to augstumu var viegli regulēt līdz pat vairākiem metriem. Arī šīs trepes visbiežāk ražo no alumīnija vai stikla šķiedras.  Atšķirībā no mājsaimniecības kāpnēm, kas ir A-formā, šīm ir nepieciešama vertikāla pamatne, pret kuru atbalstīties.  Lai cilvēks būtu drošībā, noteikti jāparūpējas par to, ka kāpnes ir pareizi nostiprinātas. Tāpat jāraugās, lai savienojuma punkti būtu stingi un pareizi novietoti. Vairums šādu kāpņu ir vieglas un ērti pārvietojamas. Daudzfunkcionālās kāpnes Ja darbus augstumā veicat bieži, iespējams, Jums piemērotākās būs tieši daudzfunkcionālās kāpnes, kuras vienā modelī apvieno vairāku kāpņu priekšrocības. Tās var tikt lietotas gan kā mājsaimniecības kāpnes, gan arī kā izvelkamās un saliekamās kāpnes un sastatnes.  Šī veida kāpnēm mēdz būt funkcija, kas ļauj tās drošā veidā izmantot arī uz nelīdzenas virsmas, pielāgojot vienu kāpņu pusi pamatnes novietojumam. Šādas trepes vienlīdz labi noderēs darbiem gan ārā, gan telpās. Tās visbiežāk ražotas no alumīnija, lai samazinātu to svaru. Turklāt kāpnes var salikt līdz pat pavisam nelielam izmēram, lai atvieglotu uzglabāšanu.  Stalažas Stalažu dizains ir nedaudz atšķirīgs. Tās parasti veido metāla konstrukcijas sānos un apakšā, bet augšdaļā ir plaša platforma, pa kuru var pārvietoties.  Daudzi noteikti ir redzējuši apjomīgas stalažu sistēmas ap ēkām to renovācijas laikā, taču ir pieejami arī mazāka izmēra modeļi, kas noderēs lietošanai mājsaimniecībā. Plašā platforma ir radīta ne tikai lielāka svara izturēšanai, bet arī drošai un ērtai staigāšanai, piemēram, gan mājas sienu.  Stalažas izgatavo no izturīga materiāla, un to konstrukcija veidota, lai parūpētos par augstumā esošo cilvēku drošību. Stalažas uzstādīšanas laikā ir rūpīgi un pareizi jānostiprina, lai nodrošinātu to stabilitāti.  Bēniņu kāpnes Atšķirībā no citiem kāpņu veidiem, kurus var pārvietot uz dažādām vietām, bēniņu kāpnes ierīko mājoklī, lai viegli piekļūtu mājas bēniņiem. Pateicoties to aizveramajam dizainam, laikā, kad kāpnes nelieto, tās var ērti aiztaisīt un atkal attaisīt un izvilkt, kad nepieciešams. Šādām trepēm ir teleskopisks dizains. Kāpņu izvēle atkarīga gan no Jūsu vajadzībām, gan arī iespējām. Aplūkojiet plašo 220.lv piedāvājumu, un Jūs noteikti atradīsiet piemērotu preci!

Dažādiem celtniecības un remonta darbiem noteikti ir nepieciešami īpaši darba instrumenti – vismaz daži no šiem darbarīkiem ir pieejami pat tiem, kuri iesaistās šādās aktivitātēs kā amatieri, nevis kā profesionāļi. Tomēr, lai nodrošinātu darba kvalitāti, ir ļoti svarīgi tos pareizi izvēlēties. Piedāvājums šobrīd ir ārkārtīgi liels, tāpēc izvēle tiek veikta, pamatojoties uz vairākiem galvenajiem kritērijiem – kas tad ir noteikti jāņēm vērā? Darbarīku enerģijas avots No enerģijas avota ir atkarīgas arī noteiktās darbarīku īpašības – visbiežāk ir sastopamie sekojoši tipi: Mehāniskie darbarīki. Šādi produkti parasti ir pietiekami vienkārši un lēti – tos var pielāgot dažādiem mājas darbiem, piemēram, kaut ko atskrūvēt vai pieskrūvēt. Ļoti bieži ir pieejami dažādu mehānisko instrumentu komplekti, kuros var atrast atslēgas, skrūvgriežus, tarkšķatslēgas un citus līdzīgus instrumentus, ka arī dažādas galviņas un savienotājus, kas ļauj šo komplektu pielāgot ļoti dažādiem mājas un remonta darbiem. Elektriskie darbarīki. Šāda tipa modeļi ir vieni no populārākajiem – tiem piemīt gan funkcionalitāte, gan arī jauda, tāpēc tos var izmantot gan amatieri, gan profesionāļi. Turklāt, salīdzinot ar iepriekš apspriesto tipu, šādi darbarīki ar jebkādiem uzdevumiem ļauj tikt galā daudz efektīvāk. Tiesa, darbu var ierobežot vadi, taču, ja tuvumā atrodas elektrības kontaktligzda un pagarinātājs, šis trūkums nebūs jūtams. Akumulatora darbarīki. Tas ir strauji augošs darbarīku tips, kas palīdz izvairīties no kaitinošiem vadiem. Tas nodrošina vēl drošāku darba vidi un atvieglo dažādu uzdevumu veikšanu lielākos augstumos. Tiesa, uzdevumu ilgumu parasti ierobežo akumulatora darbības laiks, kas ne vienmēr var pārsteigt ar savām iespējām, tomēr, ņemot vērā šo parametru atlases procesā, ir iespējams atrast ļoti zolīdu darbarīku, kas darbosies samērā ilgu laiku bez papildu uzlādes. Labs piemērs noderīgam bezvadu instrumentam ir Trotec PSCS 11-20V skrūvgriezis. Šim modelim ir viena no labākajām cenas un kvalitātes attiecībām tirgū. Kāpēc? Jo tas ir kompakts, ergonomisks un, galvenais, jaudīgs instruments. To var izmantot dažādiem remonta un celtniecības darbiem: koka, mūra, akmens, metāla urbšanai; arī virpošanas skrūvēm, koka skrūvēm, pašvītņojošas skrūvēm. Ierīcei ir īpaša veida litija baterija, kas nodrošina tās darbību ar pilnu jaudu pat tad, kad akumulators ir izlādējies. Un tā jauda ir patiešām liela, ņemot vērā jaudīgo dzinēju ar divu ātrumu pārnesumkārbu. Darba raksturs Izvēloties darbarīkus, ir lietderīgi apsvērt arī to, kādiem konkrētiem uzdevumiem tos pielāgosiet – no tā būs atkarīgas arī prasības pret šiem instrumentiem. Darbarīki iesācējiem un amatieriem Ja plānojat izmantot darbarīkus tikai personīgai vai amatieru lietošanai, nav jēgas izvēlēties visdārgākos un jaudīgākos modeļus. Jums nav nepieciešama iespaidīga veiktspēja vai pielāgošana ilgākām un lielākām slodzēm. Šajā gadījumā Jums noderēs mehāniskie darbarīki, bet, ja vēlaties lielāku veiktspēju, Jūsu mājsaimniecībā būs noderīgi akumulatora skrūvgrieži, urbji, leņķa vai lentas slīpmašīnas, perforatori, figūrzāģi vai ripzāģi. Pēc būtības, Jums vajadzētu būt instrumentiem, kurus varētu izmantot pieskrūvēšanai, griešanai un urbšanai – tad pat tādi uzdevumi kā mēbeļu montāža tiks pārvarēti daudz vieglāk. Profesionāli darbarīki Lai darbu veiktu profesionāli, noteikti nepieciešami visaugstākās kvalitātes bezvada vai elektriskie darbarīki. Lai gan šādiem instrumentiem ir nepieciešamas lielākas izmaksas, šāda investīcija ļoti drīz atmaksāsies: darbarīkos ir iespējams atrast ļoti dažādas aizsardzības sistēmas un ilgmūžīgas detaļas, un tiem noteikti netrūkst ne jaudas, ne efektivitātes. Turklāt, šīs ierīces ir paredzētas ilgstošām slodzēm un sarežģītiem darba apstākļiem, piemēram, strādājot ar smiltīm, metālu vai koka putekļiem. Ja Jūs tos pareizi kopsiet, tad noteikti varēsiet veiksmīgi izmantot šādus darbarīkus daudzus gadus. Citi svarīgi parametri Izvēloties darbarīkus, Jums noteikti ir jāņem vērā arī sekojošie aspekti: Jauda. Pēc iespējas, ir ieteicams iegādāties darbarīkus, kas piedāvā lielāku jaudu. Šādi modeļi ir daudz izturīgāki pret lielākām slodzēm, savukārt, zemākas jaudas ierīcēm bieži ir jāseko līdzi to iespēju robežām – savādāk tas ietekmēs ātrāku nodilumu un bojājumus. Protams, šajā gadījumā ir svarīgi novērtēt gan vajadzības, gan iespējas, taču, ieguldot jaudīgākā darbarīkā, Jūs to noteikti nenožēlosiet. Funkcionalitāte. Šis aspekts vairāk ir jāņēm vērā amatieriem, kuriem nepieciešams daudz mazāk darbarīku. Ja Jūsu ierīce var piedāvāt vairākas dažādas funkcijas, Jūs viegli varēsiet to pielāgot plašākam darbu klāstam, tāpēc šāds instruments būs jāatjaunina daudz retāk – tieši šādiem modeļiem Jums arī vajadzētu piešķirt prioritāti. Ražotājs. Visticamāk, ka labi pazīstamu zīmolu darbarīki spēj garantēt augstāku kvalitāti un lielāku uzticamību, tāpēc jāņem vērā arī šis kritērijs. Makita instrumenti un Makita akumulatori, Hecht, Metabo, Bosch, Fieldman DeWalt u.c. zīmoli ir īpaši pieprasīti Latvijā. Protams, ja Jūsu izvēlētais produkts atbilst visām Jums nepieciešamajām specifikācijām, varat arī eksperimentēt, taču jebkurā gadījumā ir lietderīgi aplūkot ražotāja reputāciju tirgū. Paturot prātā visus šos kritērijus, Jūs viegli varēsiet atrast labākos darbarīkus. Risinājums šajā gadījumā ir atkarīgs tieši no tā, kas Jums nepieciešams, tāpēc ir ļoti svarīgi pareizi precizēt savas vajadzības.

Elektriskās spuldzes ir vieni no tiem priekšmetiem, kuru esamībai mūsu mājās mēs pat nepieveršām uzmanību. Tomēr, no tām ir atkarīgas arī apgaismojuma iespējas, ka arī finanšu aspekti – ja vēlaties ietaupīt, šie produkti ir jāizvēlas ļoti atbildīgi. Apsverot dažādus būtiskus aspektus, Jūs viegli varēsiet izlemt, kuras spuldzes būs vispiemērotākās tieši Jūsu mājām. Spuldzes veidi No šī aspekta ir atkarīgas galvenās spuldžu īpašības – visas šīs īpašības ir parādītas zemāk esošā tabulā, kur atrodams spuldžu salīdzinājums : Spuldžu tips Priekšrocības Trūkumi Kvēlspuldzes Laba cena Lielākā enerģijas daļa tiek izmantota siltumam, nevis apgaismojumam; Īss darbības laiks. Halogēnspuldzes Patērē mazāk enerģijas, darbības ilgums ir lielāks nekā kvēlspuldzēm; Ļoti ātri iedegās. Spēcīgi uzkarst; Salīdzinājumā ar LED spuldzēm, atpaliek gan darbības laika, gan elektroenerģijas taupīšanas ziņā Luminiscences spuldzes Ir nepieciešams par 80 % mazāk enerģijas nekā kvēlspuldzēm, un daudz vairāk no tās aiziet apgaismojumam, nevis siltumam; Darbības ilgums, salīdzinot ar kvēlspuldzēm, gandrīz 20 reizes lielāks; Maksā mazāk nekā LED spuldzes. Ilgāks aizdegšanās laiks (līdz 3 minūtēm); Laika gaitā spilgtums sāk samazināties; Satur dzīvsudrabu, tāpēc ir jāuzmanās no saplīšanās. LED spuldzes Ekonomiskās spuldzes (patērē par 90 % mazāk enerģijas nekā kvēlspuldzes); Uzreiz spīd ar pilnu jaudu; Neuzkarst; Gaisma tiek vienmērīgi izplatīta, neatkarīgi no virziena; Īpaši ilgs kalpošanas laiks (no 35 000 stundām). Augstāka cena. Cokols Cokolu parasti dēvē par spuldzes savienojuma daļu. Tas tiek apzīmēts ar atbilstošiem burtiem, bet blakus esošie cipari norāda uz cokola izmēru. Visizplatītākie no šiem tipiem ir: „E“. Šīs apzīmējums norāda uz pašām pirmajām, ieskrūvējamām Edisona spuldzēm. Tās līdz pat šim laikam nezaudē savu popularitāti – to nosaka to daudzpusība. Cipars norāda attālumu starp spraudņiem. Visvairāk ir izplatīti cokoli ar biezu galu „E27“: tos izmanto gandrīz visiem šo produktu tipiem. Vēl ļoti plaši ir izmantoti „E14“ spuldzes, ar šaurāku galu. „G“. Šādi apzīmē tā saucamās halogēna kapsulu spuldzes, kuras biežāk nav ieskrūvējamās, bet gan iespraužamās. Šāds apzīmējums ir plaši sastopāms uz halogēna spuldzēm, tomēr to var tāpat izmantot arī citām spuldzēm. To cokols ir izgatavots no stikla. G4, G10, G13 – ir visbiežāk sastopāmas, bet noteikti nav vienīgie varianti. „GU“. Šādiem izstrādājumiem parasti ir īpaši stiprinājumi, kas nodrošina spuldzes stabilitāti. „GU10“ spuldzes visbiežāk izmanto sienas lampām, bet „GU5.3“ – griestu lampām un dekoratīvajam apgaismojumam. Pēdējām variantam atbilst kompakts izmērs – starp tiem dominē LED spuldzes. Spuldžu spilgtums Agrāk, kad mājās dominēja kvēlspuldzes, spilgtums tika mērīts vatos, bet patiesībā tā ir jaudas vienība. Ieviešot tirgū energoefektīvus modeļus, jauda ir kļuvusi mazāk būtiska, jo šie produkti rada tādu pašu gaismas daudzumu, patērējot daudz mazāk enerģijas. Tieši tādēļ, lai uzzinātu spuldzes spilgtumu, daudz loģiskāk ņemt vērā lūmenus – jo lielāks ir to skaitlis, jo spilgtāka ir gaisma. Lai izvēlētos sev piemērotāko variantu, Jums noteikti ir jāapsver konkrētās telpas mērķis un tās lielums. Mēs izcēlām, cik daudz lūmenu nepieciešams uz vienu kvadrātmetru: Gaitenim – 100-150lm; Viesistabai, guļamistabai un vannas istabai – 200-300lm; Virtuvei – 250-300lm; Darba un bērnu istabai – 300-400lm. Krāsas temperatūra Šo specifikāciju aprēķina kelvinos – jo vairāk to ir, jo ​​baltāka būs gaisma. Mazāks kelvinu skaits rada siltu, mājīgu vidi, kurā varēs atslabināties un atpūsties. Tajā pašā laikā lielāks – uzlabo mūsu produktivitāti un nodrošina vairāk enerģijas. Tiek izšķirti 3 gaismas tipi: dzeltena, balta un zilgana – to piemērošanas iespējas ir parādītas zemāk esošajā tabulā: Kelvini Gaismas tips Pielietošanas iespējas 2700-3000K Dzeltena („silti“ balta) Ēdamistabā, guļamistabā, gaitenī un citās dzīvojamās telpās. 3000-4000K Balta (dienas gaisma) Virtuvē, noliktāvā, pagrabā un citās darba telpās. 5000-6500K Zilgana („auksti balta“) Birojos, bērnu istabās, darba istabās un citās telpās, kur ir nepieciešama maksimāla produktivitāte. Spuldzes forma Visi, vairāk vai mazāk, ir iztēlojušies, kā izskatās standarta spuldzes forma – šādus ražojumus var pielāgot praktiski jebkurai telpai. Tomēr šobrīd tirgū ir iespējams atrast daudz un dažādus variantus, no kuriem ir atkarīgs ne tikai spuldžu stils, bet arī noteiktas praktiskas īpašības. Šeit ir daži no populārākajiem variantiem: Garenas formas ražojumi izstaro lielāku gaismas daudzumu, padarot tos lieliski piemērotus birojiem, veikaliem vai garāžām. Spirāles formas modeļi palīdz sakoncentrēt lielāku siltuma daudzumu – to pielietošanas iespējas ir neierobežotas. Burbuļa formas spuldzes ir vislabāk piemērotas apgaismošanai, jo gaisma uzkrājas tikai to priekšgalā. Šādi varianti ir piemēroti nišām, kā arī viesnīcu un taku apgaismošanai. Globusa formas ražojumi izstaro gaismu no visiem leņķiem, tāpēc tos ir īpaši noderīgi izmantot kā rotājumus vannas istabā, vai, piemēram, restorānos. Bumbiera formas spuldzes tiek izmantotas tieši tādiem pašiem mērķiem. Ņemot vērā visus šos aspektus, Jūs viegli varēsiet izlemt, kuras spuldzes būs Jums vispiemērotākās. To izvēle tagad ir īpaši plaša, tāpēc jebkurā gadījumā Jūs varēsiet atklāt sev vislabāko.

Žogs ir vajadzīgs ne tikai drošībai un privātumam, bet tas ir arī neaizstājams, ja Jums ir bērni vai mājdzīvnieki - lai viņiem netrūktu teritorijas. Ja plānojat iežogot savu zemes gabalu, vispirms jāizlemj, kādu žogu vēlaties - segmentēto, sieta, skārda, metāla, koka. Šie žogi atšķiras pēc cenas, izturības, augstuma, redzamības. Segmentēti žogi Segmentēti žogi ir vieni no lētākajiem, taču to izvēle ir ļoti plaša. No lētākiem, kas ir mazāk izturīgi pret vides faktoriem, līdz nedaudz dārgākiem, kas ir izturīgāki, izgatavoti no kvalitatīviem materiāliem. Tāpēc, izvēloties segmentālo žogu, ir svarīgi pievērst uzmanību ražotājam. Lieliska izvēle segmenta žogam, kad nepieciešams nožogot lielu teritoriju, jo tad nav tik ļoti nepieciešams piedomāt par žoga dizainu. Turklāt šāda veida žogi vispār neierobežo redzamību. Tāpēc bieži pēc nožogojuma ar segmentālo žogu tiek stādīti papildu augi, lai aizsegtu skatu. Šie žogi ir laba izvēle, ja drošība ir svarīga, jo tos ir grūti šķērsot, īpaši izvēloties augstus žogus ar gariem stieņiem. Sieta žogi Sieta žogi ir pietiekami lēti, parasti viegli uzstādāmi un izturīgi. Sieta žogu caurumi var būt dažāda izmēra, tāpēc, izvēloties konkrētu žogu veidu, būs iespējams radīt mazliet privātuma, ierobežojot redzamību no attāluma, taču tuvplānā Jūs joprojām skaidri redzēsiet, kas notiek aiz žoga. Sieta žogi būs vislabāk piemēroti, ja vēlaties tikai norobežot zemes gabala vai teritorijas robežas. Sietu, tāpat kā segmentētie žogi, nav skaisti, tie neizrotā vidi. Vairāk piemērots rūpnieciskai lietošanai nekā privātu teritoriju nožogošanai. Skārda žogi Skārda žogi ir lieliska izvēle tiem, kas vēlas pilnīgu privātumu. Tie ir izturīgi, pieejami dažādos dizainos, un tos var uzstādīt gan horizontāli, gan vertikāli. Izvēlieties pilnīgi necaurredzamu vai ar nelielām atstarpēm. Tiesa, šādiem žogiem jau vajadzētu ieliet pamatu, izvēlēties atbilstošus pīlārus. Skārda žogam jāatbilst mājas arhitektūrai, krāsām, lai izveidotu netraucētu Jūsu zemes gabala un mājas ārpusi. Metāla žogi Metāla žogi ir klasiska izvēle. Jūs varat izvēlēties kalēja izgatavotus žogus, kas ir atvērtāki, dekoratīvāki, standarta metāla - vairāk vai mazāk slēgti. Kalēja izgatavoti žogi var būt individuāla un unikāla dizaina, bet ļoti dārga izvēle. Kvalitatīvi nožogojumi ir arī ļoti svarīgi, lai novērstu korozijas bojājumus un nodrošinātu ilgu kalpošanas laiku. Tomēr žogs joprojām būs periodiski jāpārkrāso. Metāla žogus var izgatavot no loksnēm vai stieņiem. Dažādi veidi radīs pilnīgi atšķirīgu tēlu, taču neatkarīgi no žoga veida metāla žogs ir nopietns izaicinājums iebrucējiem. Koka žogi Koka žogi ir diezgan ierasta izvēle. Tie izskatās skaisti, labi iederas klasiska stila mājās, taču ļoti svarīga ir pareiza kokapstrāde, sagatavošana, uzstādīšana un apkope. Koka žogi būs jāatjauno ik pēc dažiem gadiem - tos vajadzēs piesūcināt, lakot, krāsot. Ilgtermiņā koka žogs var sapūt, jo koks ir ārkārtīgi jutīgs pret vides ietekmi. Dekoratīvie žogi Dekoratīvie žogi. Ja Jums nav jāiežogo savs zemes gabals, bet gan jāizveido dekoratīvs žogs, izvēlieties koka vai plastmasas žogu. Šādi žogi var būt necaurredzami vai ar caurumiem. Tos var izmantot, lai norobežotu terasi, dārzu un atsevišķas teritorijas dārzā. Ir arī ārkārtīgi zemi žogi, kas paredzēti, lai iezīmētu vai norobežotu noteiktas telpas - puķu dobes, augļu krūmus vai zālājus. Dekoratīvo žogu izvēle ir ļoti plaša gan dizainā, gan materiālos. Izvēloties žogu, ir svarīgi izvērtēt kritērijus, pēc kuriem varēsiet izvēlēties piemērotāko: - Žoga augstums. Zemi žogi nenodrošinās aizsardzību, un viss būs redzams, tie ir vairāk paredzēti teritorijas vizuālai atdalīšanai. Vislabāk piemērots kotedžām, dzīvokļiem ar terasi. Šādi žogi neaizēno skatu uz kaimiņiem, kas ir īpaši svarīgi, ja ir tuvi kaimiņi. Jāpatur prātā arī tas, ka ārkārtīgi augstiem žogiem ir vajadzīgas atļaujas, pat ja Jūs norobežojat privātu zemes gabalu. Var būt arī citi ierobežojumi, ja zemes gabals atrodas aizsargājamā teritorijā, kas attiecas uz dabas liegumiem, reģionālajiem parkiem un citām teritorijām. - Žoga caurspīdīgums. Kā jau minēts, izvēloties žogu, ir ļoti svarīgi zināt tā mērķi. Žalūzijas tipa žogi ļauj Jums redzēt, kas notiek aiz žoga, bet neviens neredz Jūs. Ja izvēlaties pilnīgi necaurredzamu žogu abās pusēs, paturiet prātā, ka arī Jūs neko neredzēsiet. - Žoga izturība. Ja vēlaties, lai žogs kalpotu duci vai pat gadu desmitiem, Jums jābūt gatavam ieguldīt. Žogs ar metāla stabiem un pamatu kalpos ilgāk, savukārt lēts sieta žogs ir ideāla izvēle, kad nepieciešams ātri norobežot teritoriju, kurai nevarēsiet piešķirt papildu apkopi, investīcijas, vārtus. - Uzstādīšanas sarežģītība. Ja apsverat, kādu žogu izvēlēties, izvērtējiet, vai to uzstādīsiet pats vai speciālisti, un cik daudz laika būs tam nepieciešams. - Žoga mērķis. Vēl viens svarīgs kritērijs ir tas, kam nepieciešams žogs. Aizsardzībai, teritorijas marķēšanai, atdalīšanai, vizuālajam tēlam. No tā būs atkarīgs arī žoga veids un nepieciešamais budžets. Arī žogs var būt atšķirīgs - apvienojiet slēgtu ar atvērtu, izvēlieties ekskluzīvus elementus, vārtus. Ir iespējams arī uzstādīt žoga apgaismojumu, kas padarīs Jūsu teritoriju vēl ekskluzīvāku un drošāku.

Mājās un arī dzīvokļos, kuros netiek nodrošināta nepārtraukta centralizēta karstā ūdens piegāde, nereti tiek izmantoti ūdens boileri. Šobrīd tirgū pieejami vairāki to veidi, un katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi.  Šajā rakstā tuvāk aplūkosim, kas ir kombinētais ūdens sildītājs un kā to nepieciešamības gadījumā uzstādīt savā mājoklī. Kombinētā boilera raksturojums Boilera pamatfunkcija - atšķirībā no klasiskajiem - elektriskajiem boileriem, kuru darbināšanai parasti tiek izmantots viens enerģijas avots (piemēram, elektrība, malkas, gāze, solārā enerģija), kombinētie boileri darbojas ne tikai ar elektrību, bet arī siltuma enerģiju, jo šo iekārtu var pieslēgt pie apkures sistēmas (granulu, malkas vai gāzes) katla, ko primāri izmanto siltuma iegūšanai. Kombinētā boilera darbības princips – laikā, kad darbojas centrālā apkure, tās sasildītais ūdens plūst cauri boilerā esošajai spirālei, kas nodrošina arī boilera satura uzsildīšanu. Savukārt, kad apkure nedarbojas vai siltajam ūdenim nav pietiekami augsta temperatūra, sāk darboties elektriskais sildelements, kas nodrošina ūdens uzkarsēšanu boilera iekšienē. Lai neļautu ūdenim atgriezties cauruļvadā, boilerim tiek uzstādīts drošības vārsts jeb pretvārsts; Ūdens sildīšanas iespējas – laikā, kad siltuma iegūšanai tiek lietota centrālā apkure, boilerī esošais jaudīgais siltuma mainis ar cirkulācijas funkciju un centrālapkures sūkni nodrošina arī karstā ūdens apgādi, savukārt vasaras sezonā, kad siltuma ražošana nav nepieciešama, karsto ūdeni nodrošina boileris, kas to uzsilda, izmantojot elektroenerģiju. Vajadzības gadījumā var izvēlēties atbilstošāko enerģijas veidu, tādējādi ievērojami samazinot elektrības izmaksas. Kombinētā boilera dizains – pieejami gan horizontālie, gan vertikālie ūdens sildītāji, kurus visbiežāk stiprina pie sienas, pēc iespējas tuvāk vietai, kur ikdienā izmanto ūdeni. Kad nepieciešams uzstādīt jaunu boileru? Vidējais boilera kalpošanas ilgums ir astoņi līdz desmit gadi, un, ja arī Jūsu boilers drīz sasniegs šādu vecumu, ir laiks domāt par jauna modeļa iegādi. Lai nodrošinātu, ka iekārta kalpo kvalitatīvi un pēc iespējas ilgāk, vismaz reizi gadā ir jāveic boilera apkope – tīrīšana, kā arī sildelementa un magnija anoda nomaiņa.  Jauna kombinētā boilera iegāde ir viena lieta, taču ir jādomā arī par to, kas šo ierīci uzstādīs. Pareiza pieslēgšana ir viens no priekšnosacījumiem, lai ūdens sildītājs pareizi darbotos. Ir vairākas plaši izplatītas problēmas, kas var radīt nepieciešamību mainīt boileri: Vecums – ja ierīcei jau ir ap desmit un vairāk gadiem, būs jāiegādājas jauns ūdens sildītājs, kas darbosies efektīvāk un izdevīgāk; Dzeltenīgs, kaļķains ūdens – ja pat tad, kad esat tikko veikuši boilera apkopi un uzstādījuši filtrus, ūdens joprojām ir rūsains, pastāv iespēja, ka sildītāja iekšējais korpuss un caurules ir pārāk cietušas no korozijas ietekmes, un vienīgais risinājums ir jaunas iekārtas iegāde; Noplūdes – ja boilers ir vecs vai bojāts, var rasties noplūdes. Šajā gadījumā Jums jāizvēlas, kas būs izdevīgāk – remontēt vai mainīt; Pārāk mazs tilpums – ja mājokļa iemītnieku skaits ir palielinājies, visu vajadzībām ar mazu boileru nepietiks, tādēļ var būt nepieciešams lielāka tilpuma ūdens sildītājs. Cik ilgs laiks nepieciešams boilera uzstādīšanai vai nomaiņai? Ūdens boilera uzstādīšana aizņem vidēji no vienas līdz trim dienām, atkarībā no veicamo darbu sarežģītības. Lai arī vairumā gadījumu cilvēki izvēlas aicināt uz mājām zinošu speciālistu, kas parūpējas par šī uzdevuma veikšanu, ir arī gadījumi, ka mājokļa saimnieki izvēlas to darīt pašu spēkiem. Tāpat jāņem vērā sezona, kad veikt šo darbu - labāk to darīt vasarā, kad siltuma apgāde nav aktuāla. Lūk, daži faktori, kas var ietekmēt boilera maiņas / uzstādīšanas ilgumu: Visvienkāršāk būs nomainīt veco boileru pret tāda paša veida jaunu modeli; Grūtāks uzdevums būs sildītāja tvertnes atrašanās vietas maiņa; Vēl sarežģītāks darbs var būt nomainīt visu sildītāja sistēmu, piemēram, pāriešana no klasiskā elektriskā boilera uz kombinētu, ko pieslēdz pie apkures sistēmas ; Padomājiet arī par “gudro” jeb viedo kontroļu uzstādīšanu, proti, iespēju kontrolēt temperatūru un citus parametrus attālināti. Tāpat ir arī gudrās ierīces, kas analizē, kā patērējat ūdeni, lai pielāgotu tā sildīšanas biežumu; Dziļā tīrīšana – ja plānojat uzstādīt kombinētu sildītāju, apsveriet domu par padziļinātas siltuma avota sistēmu cauruļu tīrīšanas nepieciešamību, lai atbrīvotos no nogulsnēm un izvairītos no problēmām, kas var apdraudēt pareizu boilera darbību. Vai boileri var uzstādīt pats? Kombinēta boilera uzstādīšana noteikti var būt izaicinājums, ja nekad iepriekš neesat veikuši šādus darbus, taču pat tad ar pacietību, neatlaidību un nepieciešamās informācijas ievākšanu varat šo darbu paveikt paši. Turklāt atcerieties, ka šādā veidā varat ievērojami ietaupīt.  Protams, ir pietiekoši daudz cilvēku, kas tomēr dod priekšroku un uzticas pieredzējušiem profesionāļiem. Šeit vajadzētu izvērtēt to, cik nopietns un sarežģīts ir darbs, kā arī, vai esat gatavi šādam izaicinājumam. Ja esat no tiem cilvēkiem, kuriem patīk iemācīties ko jaunu un nepadodaties pie pirmajiem sarežģījumiem, turpiniet lasīt, jo nākamajā sadaļā mēs Jums pastāstīsim, kā īstenot kombinētā boilera uzstādīšanu soli pa solim. Ja esat nolēmuši veikt šo darbu pašu spēkiem, iesakām pirms tam tomēr konsultēties ar zinošu speciālistu, kas ieteiks labākos boileru ražotājus un sniegs padomus, kā pareizi veikt uzstādīšanu un pieslēgšanu. Kā veikt kombinētā boilera pieslēgšanu soli pa solim? Boilera uzstādīšana nav pats vienkāršākais uzdevums, un jārēķinās arī ar dažādiem drošības riskiem, tādēļ, pirms ķeraties pie darba, rūpīgi pārliecinieties, ka Jums ir visi nepieciešamie piederumi, instrumenti (tostarp elektroinstrumenti), aizsargaprīkojums un tehnika. Izlasiet boilera ražotāja instrukciju – rūpīgi izpētiet to no viena vāka līdz otram, pievēršot īpašu uzmanību attēliem un diagrammām, piemēram, kā jāsavieno boilers un siltuma ražotājs - katls; Salieciet viegli pieejamā vietā visus nepieciešamos materiālus, instrumentus un piederumus, kas Jums būs vajadzīgi, un iepazīstieties ar tiem, lai zinātu, kuru katrā solī izmantot; Pārliecinieties, ka esat sagādājuši pilnīgi visas nepieciešamās sastāvdaļas darbu veikšanai; Izplānojiet, kā savienojumi un sastāvdaļas tiks izvietotas, kādā secībā tās pieslēgsit; Izlemiet, kur atradīsies boilers (ieteicams to novietot pēc iespējas tuvāk izmantošanas avotam, piemēram, izlietnei); Pārliecinieties, ka visiem elementiem pietiks vietas; Atcerieties, ka Jums vajadzēs arī piemērotas blīves vai blīvēšanas materiālus, lai nodrošinātu, ka nerodas noplūdes; Veicot kombinētā boilera uzstādīšanu, Jums ir jāpārzina apsildes cauruļu izvietojums, jo tādā veidā varēsit pārliecināties, ka ierīce tiek uzstādīta pareizi un atbilstošā vietā. Ņemiet vērā caurules, kas aizved uz vannas istabu, virtuvi un citām telpām; Pievienojiet boileru pie sienas – šis, iespējams, ir viens no laikietilpīgākajiem uzdevumiem, jo tas jāuzdara uzmanīgi un precīzi; Noteikti neaizmirstiet atvienot elektrību un ūdeni, lai novērstu nelaimes, kā arī rūpīgi pārbaudiet visas savienojumu vietas; Ja plānojat mainīt vai uzstādīt jaunus radiatorus, pārliecinieties, ka tie sader ar izvēlēto boileru. Dažādām telpām izvēlieties platībai pielāgotu radiatora izmēru, kā arī pārliecinieties, ka tie ir atgaisoti un darbojas pareizi. Ja nepieciešams, veiciet esošās apsildes cauruļu un radiatoru dziļo tīrīšanu. Kā redzat, kombinētā boilera uzstādīšana nav sarežģīta, taču tajā ir vairāki svarīgi soļi, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība. Šajā rakstā minētie soļi ir vispārīgi, un var būt nepieciešams tos mainīt vai pielāgot, atkarībā no boilera, apsildīšanas veida, plānojuma, mājokļa vai citu faktoru specifikas.  Ūdens sildītāji jāizmanto saskaņā ar ražotāja norādījumiem, rūpējoties par atbilstošas temperatūras uzstādīšanu. Lai ierīce darbotos ilgāk, eksperti iesaka nepārsniegt 60 grādu temperatūras atzīmi, karsējot ūdeni boilerī.

Lamināta grīdas segums ir viens no populārākajiem mūsdienu grīdas seguma risinājumiem. Viens no iemesliem ir tas, ka lamināta grīdas seguma ieklāšana neaizņem daudz laika un ir salīdzinoši viegls mājas uzlabošanas darbs. Lielākoties to var izdarīt ar savām rokām, bez profesionāļa palīdzības, kas palīdz samazināt uzstādīšanas izmaksas. Tātad, kā likt laminātu? Šajā iepirkumu ceļvedī mēs mēģināsim aprakstīt šo procesu vienkāršās darbībās. Lamināta ieklāšanas veidi Lamināta grīdas var ieklāt vairākos dažādos veidos. Lamināta grīdas segumu var ieklāt gan vertikāli, gan horizontāli. Tas ir pilnībā atkarīgs no Jums – tikai paturiet prātā, ka dažādi virzieni un formas var piešķirt telpai atšķirīgu perspektīvu un telpas iespaidu. Tāpēc vispirms par to vajadzētu padomāt. Parasti laminātu ieteicams likt gaismas avota virzienā, jo tādā veidā lamināta paneļus savienojošās līnijas kļūst mazāk pamanāmas. Laminātu iespējams ieklāt arī eglītē, taču tā jau ir sarežģītāka ieklāšanas metode, kurai var būt nepieciešama profesionāļa palīdzība. Kā likt laminātu: nepieciešamie instrumenti Pirms sākt lamināta ieklāšanu, pirmkārt, jāparūpējas par visiem nepieciešamajiem  instrumentiem, lai vēlāk nebūtu jātraucē darbs un jātērē laiks to meklēšanai veikalos. Lūk, sekmīgai lamināta uzstādīšanai nepieciešamie mehāniskie instrumenti un materiāli: speciāla pamatne (bieži vien no PE folijas), dībeļi, zāģis, āmurs, zīmulis, lineāls, putekļu maska. Protams, neaizmirstiet arī pašus lamināta paneļus! Kā pareizi ieklāt laminātu: svarīgākie soļi Vissvarīgākais, kas jāņem vērā, ir tas, ka katra ražotāja lamināta paneļi var nedaudz atšķirties pēc savienojuma veida un ieklāšanas metodes. Tāpēc vienmēr ir ieteicams vispirms ievērot ražotāja norādījumus lamināta grīdas seguma ieklāšanai. Tomēr pat šīm vienkāršajām ieklāšanas darbībām, ko esam sagatavojuši, vajadzētu palīdzēt Jums izprast šī darba būtību un sarežģītību un izlemt, vai ir vērts to veikt pašam. Notīriet grīdu. Lamināta ieklāšanu nevar uzsākt, kamēr nav notīrīta esošā grīdas virsma. Pirms darbu veikšanas no tās jānotīra putekļi, nogulsnes un citi piemaisījumi. Pretējā gadījumā lamināta grīdas segums, kas uzklāts uz nesagatavotas virsmas, vēlāk var būt nelīdzens vai deformēts. Ja laminātu klājat uz betona, tīrot šādu virsmu, valkājiet sejas masku, kas tīrīšanas laikā pasargās no dažādām gaisā esošām daļiņām, kas ir kaitīgas elpceļiem. Izlabojiet pamatni. Pēc grīdas tīrīšanas uz tās virsmas jāuzliek īpašs materiāls grīdas laminēšanai. Uz šādas pamatnes ieklātām lamināta grīdām ir vairākas priekšrocības: tās labāk izolē skaņu, mitrumu, palīdz aizsargāt laminātu no temperatūras izmaiņām. Sagatavojiet lamināta paneļus. Visus lamināta dēļus aiznesiet uz telpu, kur plānojat tos likt, un novietojiet tajā virzienā, kurā tos liksiet. Paneļus ieteicams turēt telpās vismaz 48 stundas pirms ieklāšanas. Tādā veidā tie "pieradīs" pie istabas temperatūras, kas vēlāk var palīdzēt izvairīties no dažiem pārsteigumiem (paturiet prātā, ka koksne var izplesties un sarauties atkarībā no apkārtējās vides temperatūras). Izmēriet grīdu. Lai varētu plānot turpmāko lamināta paneļu izvietojumu, nepieciešamo daudzumu, vispirms ir nepieciešams izmērīt grīdas garumu un laukumu. Veicot mērījumus, atstājiet 10 mm atstarpi no sienas. Šī sprauga vēlāk nodrošinās, ka lamināta grīda netiks bojāta, jo tā saraujas un izplešas temperatūras izmaiņu ietekmē. Uzlieciet pirmo lamināta paneļu rindu. Sāciet no viena garās sienas stūra. Noteikti saglabājiet 10 mm atstarpi starp sienu un paneli - dībeļi palīdzēs. Pēc tam nolieciet tam blakus vēl vienu paneli un atkārtojiet šo procesu, līdz esat izklājis visu pirmo rindu gar sienu. Rindas pēdējais panelis būs precīzi jāizmēra un jāsagriež ar zāģi. Izklājiet otro rindu. Vispirms izklājiet otrās rindas paneļus visā telpas garumā pirmajā rindā. Tikai pēc tam savienojiet jau izlikto otro un pirmo rindu, nospiežot uz plāksnēm. Plākšņu savienošanas metode var atšķirties no ražotāja, tāpēc skatiet norādījumus, kā to izdarīt. Paneļu malās bieži tiek izveidoti savienojumi, kas nospiežot paneļus bloķē. Dažreiz var būt nepieciešams izmantot āmuru, lai paneļi būtu pareizi savienoti. Savienojiet visas atlikušās rindas. Turpmākā lamināta ieklāšanas procedūra ir tāda pati kā pirmajā un otrajā rindā. Pēc visas telpas pārklāšanas ar laminātu atliek tikai noņemt dībeļus un spraugas starp lamināta paneļiem un paslēpt atstarpi gar sienu zem grīdlīstes. Lamināta ieklāšana: piemērotas grīdas virsmas Cilvēkiem bieži rodas jautājums, kuras grīdas virsmas ir piemērotas lamināta ieklāšanai. Vai ir iespējams likt laminātu uz vecas grīdas? Tas ir labs jautājums, jo noteikti ir virsmas, no kurām vajadzētu izvairīties, klājot laminātu. Tātad, kuras ir piemērotas laminēšanai un kuras ne? Lamināta ieklāšana uz betona. Betona pārklājums ir visizplatītākais, uzstādot jaunas konstrukcijas korpusus, un tas ir lieliski piemērots laminēšanai. Ir svarīgi pārliecināties, ka pēc betona grīdas liešanas jau ir pagājuās vismaz 90 dienas, grīda ir pilnīgi sastingusi un gluda. Starpslāni pirms lamināta ieteicams segt ar speciālu materiālu, kas izolē mitrumu. Lamināta ieklāšana uz koka grīdas. Arī koka grīdas ir piemērotas lamināta ieklāšanai. Bet ir ļoti svarīgi pārliecināties, ka koka grīda nav pārāk nolietota vai nelīdzena. Šis visticamāk, būs iespējams, ja grīdas segums ir ļoti vecs, datēts ar vairākiem gadu desmitiem. Iespējama lamināta ieklāšana uz apsildāmās grīdas, taču ir jānodrošina, lai temperatūra uz grīdas virsmas nepārsniegtu 27 °C. Pirms lamināta ieklāšanas ir nepieciešams izslēgt grīdas apkuri un ieslēgt to ne agrāk kā pēc 24 stundām pēc ieklāšanas darbu pabeigšanas. Jāizvairās no pēkšņām temperatūras lēcieniem, to pakāpeniski paaugstinot un pazeminot. Lamināta klāšana uz nelīdzenām grīdām nav ieteicama. Šādas virsmas ir pēc iespējas jāizlīdzina. Grīdas izlīdzināšanas metodes var būt ļoti dažādas un atkarīgas no grīdas veida un nelīdzenumiem. Lamināta klāšana uz vecā lamināta nav piemērota. Pirms jaunā lamināta ieklāšanas vēlams pilnībā noņemt veco laminātu. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu kvalitatīvu lamināta ieklāšanu. Lamināta ieklāšana: cena Ja izlemsiet savā mājoklī laminātu ieklāt pats, iespējams, izlemsiet pats veikt arī citus remontdarbus, tas noteikti ievērojami samazinās remontdarbu izmaksas, jo būs jāmaksā tikai par materiāliem, nevis veiktajiem darbiem. Protams, var gadīties, ka šis darbs izrādīsies pārāk grūts. Tad būs jāizmanto profesionāla palīdzība un lamināta ieklāšana izmaksās dārgāk. Lamināta ieklāšana ir viens no vienkāršākajiem remontdarbiem. Cik sarežģītāka un rūpīgāka ir jaunu flīžu ieklāšana! Vairāk par flīžu ieklāšanu aicinām uzzināt nākamajā ceļvedī – tur atradīsiet noderīgus padomus!

Sev piemērotāka apkures katla izvēle ir atbildīgs moments, no kura atkarīga dzīves kvalitāte un izdevumi daudzu gadu garumā. Ne mazāk svarīgi ir pareizi uzstādīt izvēlēto iekārtu, jo tikai tad apkure būs maksimāli efektīva un droša. Minēto iemeslu dēļ katla uzstādīšana visbiežāk tiek uzticēta speciālistiem. Tomēr tas neizslēdz, ka lietotājam vismaz vispārīgi jāzina uzstādīšanas pamatprincipi, lai: 1) saprastu, kurš katla veids der Jūsu mājoklim un ar cik sarežģītu procesu vajadzēs saskarties; 2) kontrolētu uzstādīšanas gaitu. Cietā kurināmā katliem (malkas, granulu, kombinētajiem) ir līdzīgs uzstādīšanas princips. Gāzes iekārtām tas atšķiras. Tādēļ apskatīsim atsevišķi šo katlu montāžas galvenos aspektus. Gāzes katlu uzstādīšana Daudzās Eiropas valstīs gāzes apkure ir izplatītākais apsildes veids privātajā un komerciālajā jomā. Arī Latvijā to izvēlas arvien biežāk. Priekšrocības: augsts lietošanas komforts. T.i., nekādas kurināmā sagatavošanas, patstāvīgas kurināšanas, biežas apkopes. Pārvalde ir automatizēta, izmeši – minimāli, atsevišķa katlu telpa nav vajadzīga, bet progresīvākie katlu modeļi pat pielāgo kurināšanas jaudu temperatūrai telpās un ārā. Priekšnosacījums uzstādīšanai: gāzes maģistrāles pieejamība. Pirms plānojat gāzes katla iegādi, vērts sazināties ar dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā (pašlaik – AS “Gaso”) un uzzināt, vai Jūsu dzīvesvietā vispār ir iespējama gāzes apkures ierīkošana. Uzstādīšanas galvenie aspekti Ja dabasgāzes sadales sistēmas operators sniedzis pozitīvu atbildi un esat nostiprinājies lēmumā uzstādīt gāzes katlu (kā to pareizi izvēlēties varat izlasīt mūsu sadaļā “Kā izvēlēties gāzes katlu?”), nemiet vērā sekojošo:  gāzes katliem ar jaudu līdz 30 kW nav vajadzīga atsevišķa telpa. Tos var uzstādīt, piemēram, virtuvē, pagrabā, priekšnamā;  gāzes apkures sistēma var būt iekšējā (dūmvads caur jumtu) un ārējā (caur sienu). Pēdējā visbiežāk būs lētāka, kompaktāka, estētiskāka un drošāka (izslēdz tvana gāzes noplūdi telpās);  uzstādīšana sākas ar dokumentācijas saskaņošanu ar dabasgāzes sadales sistēmas operatoru, kurš izsniegs apkures sistēmas projektēšanas un ierīkošanas tehniskos noteikumus, saskaņā ar kuriem jāsagatavo attiecīgā dokumentācija un jāveic uzstādīšana;  tālākos darbos neiztikt bez speciālistu palīdzības tehnisko dokumentu sagatavošanā (būvprojekts, rasējumi), saskaņošanā (var ietaupīt un veikt patstāvīgi), pēcāk apkures sistēmas ierīkošanā. Profesionāļiem jābūt uzticamiem - jāpārzina gāzes apkures sistēmas, jāizprot un stingri jāievēro izsniegtie tehniskie noteikumi, jāpārzina dūmgāzu novadīšanas īpatnības. Tas ir svarīgi, lai izslēgtu degšanas produktu palikšanu telpās (var izraisīt saindēšanos) un sprādziena risku; būs vajadzīgi arī sertificēta skursteņslauķa pakalpojumi: akta sastādīšanai pirms darbu sākšanas, un noslēgumā, lai apstiprinātu dūmvada un dabīgās ventilācijas atbilstošo stāvokli;  sistēmas ierīkošanas noslēgumā tiek uzstādīts dabasgāzes skaitītājs, ielaista gāze un objekts tiek nodots lietotāja ekspluatācijai;  pilns saskaņošanas un uzstādīšanas process var ieilgt, aizņemot vairākus mēnešus. Tādēļ ieteicams sākt to stipri laicīgi pirms nākamās apkures sezonas. Neraugoties uz ilgstošo procesu, gāzes katlu sniegtās priekšrocības visbiežāk pārsver šīs neērtības. Ilgstoši viena no galvenajām priekšrocībām bija gāzes apkures ekonomija. Pašlaik gāzes cenu prognozes nav optimistiskākās, attiecīgi izdevības moments nav tik viennozīmīgs. Taču bez šaubām var minēt, ka salīdzinājumā ar parastajiem gāzes katliem lētāki ekspluatācijā ir gāzes kondensācijas katli. Tie patērē līdz pat 20% mazāk gāzes, taču ir par 20% efektīvāki. Ietaupījums īpaši izjūtams lielās platībās – virs 200 m2. Cietā kurināmā katli un to montāža Pie cietā kurināmā katliem attiecas malkas katli (var kurināt ar malku, kokoglēm, briketēm, skaidām, kūdru), granulu un kombinētie katli. Granulu katli izpelnījās atzinību, jo ir maksimāli ērtas: katls var darboties automātiski pat vairākas dienas, tas reti jātīra, progresīvākās iekārtas var pārvaldīt attālināti. Taču pašreizējos resursu cenu kāpuma apstākļos, malkas un kombinētie katli ļauj pielāgoties situācijai - kurināt ar tiem resursiem, kuri konkrētajā brīdī ir ērtāk dabūjami un/vai lētāki. Kombinētās iekārtas pat ir pārveidojamas par granulu katliem, uzstādot speciālu granulu degli. Priekšnosacījums cietā kurināmā katlu uzstādīšanai: atsevišķa kurtuves telpa, atsevišķa vieta kurināmā glabāšanai, dūmvada esamība vai iespēja to ierīkot. Uzstādīšanas svarīgākie aspekti Apsveriet, kura no telpām būs piemērotākā kurtuvei. Lai pareizi uzstādītu katlu, tai jābūt ne mazākai par 7 m2. Kurtuve var atrasties kā mājas iekšpusē (piem., pagrabā, garāžā, palīgtelpā) vai blakus esošā atsevišķā celtnē. Ja kurtuve būs iekšpusē, vēlams, lai viena no tās sienām būtu mājas ārsiena. Tas ir svarīgi drošībai un pareizai dūmvada montāžai – ar minimāliem līkumiem un taisnajiem stūriem.  Iekārtu novieto tā, lai attālums līdz sienām katla abos sānos un aiz tā būtu ap 60-70 cm (ne mazāk par 25 cm), bet no priekšpuses – ap 1 m. Neaizmirstiet paredzēt arī attālumu apkalpes lūku atvēršanai. Pamatnei zem katla jābūt cietai, stabilai, ugunsizturīgai. Vislabāk šim nolūkam piemērots betons (vismaz 5 mm biezā slānī). Ja kurtuve ir 7m2 liela, betonētiem jābūt vismaz 4m2 grīdas. Vietām, kur dūmvads saskaras ar sienu, griestiem, mājas jumtu, ugunsdrošības nolūkos jābūt speciāli izolētām. Ja attālums no apkures iekārtas līdz kādai no sienām ir mazāks par 40 cm, sienas apšuvi izolē ar ugunsizturīgiem materiāliem, piemēram, metāla loksni.  Vienā no sienām jāparedz ventilācijas atvere. Citādi degšanas process nevarēs norisināties pilnvērtīgi. Kurtuves telpā obligāti jābūt elektroapgādes līnijai. Ne tikai, lai Jūs redzētu, ko darāt. Tā vajadzīga pilnvērtīgai apkures sistēmas palaišanai, piem., cirkulācijas sūkņa pieslēgšanai vai arī automātiskās sistēmas darbības uzturēšanai, kāda ir granulu katliem. Kad iepriekš minētais sagatavots, var ķerties klāt katla montāžai, apsaistei, papildus aprīkojuma uzstādīšanai. Granulu katlu apsaistes process papildus paredz granulu degļa uzstādīšanu un automātikas iestatīšanu.   Atšķirībā no gāzes apkures ierīkošanas, cietā kurināmā katla uzstādīšana neprasa iepriekšējo saskaņošanu un neparedz stingrus ierobežojumus. Taču, kā redzams, jāņem vērā daudzas nianses, no kurām būs atkarīga sistēmas drošība, efektivitāte, ilgmūžība. Ja attiecīgās zināšanas ir tikai virspusējas, darbs jāuztic speciālistiem, kuri ierīkos visu pēc aktuālajiem drošības standartiem. Noslēgumā jāpiebilst, ka ekonomijas nolūkos vērts apsvērt domu par divkontūru apkures katlu. Tie uzsilda arī ūdeni – tādos apjomos, ka to mierīgi var lietot visa ģimene. Tāpat svarīgi izvēlēties atbilstošas jaudas iekārtu. Izdalot mājokļa platību ar 10, Jūs iegūsiet nepieciešamos kW (aptuveni). Piemēram, 200 m2 mājai ir vajadzīgs katls ar 20 kW jaudu. Nav vērts izvēlēties jaudīgāku iekārtu. Tas būs lieks naudas tēriņš gan sākotnēji, gan ekspluatācijas gaitā, jo katla potenciāls pilnībā netiks izmantots. Papildus informāciju, kam vajadzētu pievērst uzmanību izvēloties gāzes apkures katlu, varat lasīt mūsu rakstā "Kā izvēlēties gāzes katlu?".

Lai mēs savās mājās varētu izbaudīt patīkamo siltumu, pirmais, kas mums ir jāizdara, ir jānodrošina atbilstošs apkures aprīkojums. Tieši tāpēc gan daudzdzīvokļu māju, gan privātmāju iedzīvotāju uzmanības centrā ir centrālās apkures radiatori. Kā izvēlēties – jautājums, kas rodas ikvienam, kurš iesāk iepazīšanos ar šīm ierīcēm. Šoreiz apspriedīsim aspektus, lai palīdzētu pieņemt pareizo lēmumu Jūsu konkrētajam gadījumam. Radiatori vai grīdas apsilde? Gan grīdas apsildi, gan mājas radiatorus var izmantot kā galvenos siltuma avotus, tāpēc arī rodas jautājums, kura no šīm iespējām ir labāka. Ja mēs runājam par komfortu, siltās grīdas tomēr sniegs vairāk priekšrocību. Izmantojot šo iespēju, telpa izskatās "tīrāka", un Jums vairs nebūs jārūpējas par radiatoru kopšanu. Turklāt telpā nepaliks papildu karstā virsma, un siltas kājas un viegls vēsums galvas zonā nodrošinās vienu no vislabvēlīgākajiem temperatūras sadalījumiem. Tomēr, runājot par efektivitāti, radiatoriem tomēr būs priekšroka. Jaunajās celtnēs vai renovētajās mājās pilnībā pietiekami ar grīdas apsildi, bet, ja māja ir vecāka, ļoti iespējams, ka Jūs nevarēsiet iztikt bez papildu radiatora. Ka arī radiatori uzsilst daudz ātrāk – ja vēlaties telpā izbaudīt siltumu ātrāk, šāds variants būs daudz labāks. Nemaz nerunājot par cenu: radiatori ir daudz lētāki un vienkāršāki uzstādīšanā. Kāpēc radiatori tiek uzstādīti zem logiem? Šo aprīkojumu ir ieteicams izvietot vietās, kur rodas vislielākie siltuma zudumi. Šis fakts arī izskaidro, kāpēc apkures radiatori parasti tiek uzstādīti zem logiem, istabas apakšējā daļā. Auksts gaiss, kas iet caur radiatoriem, tajos tiek uzsildīts, tāpēc temperatūra telpā tiek sadalīta daudz vienmērīgāk. Tomēr jaunceltās mājas, kur siltuma zudums nav tik liels, radiatoriem var izvēlēties arī citu vietu – šī izvēle kļūst daudz elastīgāka. Labākie radiatori: kādu izvēlēties? Izvēloties centrālās apkures radiatorus, Jums vajadzētu ņemt vērā dažus galvenos kritērijus. Materiāls Izšķir trīs galvenos šo radiatoru materiālus: Alumīnijs. Šāda veida ierīces vislabāk izdala siltumu, ir ārkārtīgi vieglas, ilgmūžīgas un neprasa lielus ieguldījumus. Tās sastāv no atsevišķām sekcijām, tāpēc Jūs paši varēsiet variēt to garumu – šajā gadījumā Jūs atradīsiet ārkārtīgi plašu izvēli. Gludas virsmas dēļ, to tīrīšana arī neprasīs daudz Jūsu pūļu. Tērauds. Šie radiatori pārsteigs Jūs ar ārkārtīgi daudzveidīgo izvēli un neliks vilties savā ilgmūžībā. Siltuma līmenis, ko tie izdala ļoti minimāli atšķirās no alumīnija radiatoriem, un arī to stils ir pietiekami daudzpusīgs, tos ir viegli pielāgot jebkuras mājas telpu vajadzībām. Piemērām var apskatīt vācu kvalitatīvus KERMI radiatorus. Čuguns. Radiatori, kas ir izgatavoti no čuguna, centrālā apkurē izmanto arvien retāk, taču tiem arī ir savas priekšrocības. Tiem piemīt – ilgstoša siltuma uzturēšana un zolīda izturība. Jauda Tas ir – gandrīz vissvarīgākais izvēles aspekts, kas garantēs, ka telpās būs pietiekami daudz siltuma. Radiatorus parasti izvēlas pēc kvadratūras – uz vienu kvadrātmetru ir nepieciešama aptuveni 100 W liela jauda. Tomēr, ja māja ir jaunbūve un tai ir laba siltumizolācija, uz vienu kvadrātmetru ir pietiekami ar 60W lielu jaudu. Izvēloties radiatora jaudu, arī šiem padomiem ir vērts pievērst uzmanību: Ja Jūs nevēlaties novietot šo aprīkojumu zem loga, izvēlieties modeļus, kas ir par aptuveni 20 procentiem jaudīgāki; Jaudīgāki modeļi būs nepieciešami arī vējainajās, neapbūvētajās vietās; Ja Jūs nolemjat aizsegt radiatoru ar aizkariem, paturiet prātā, ka tas prasīs apmēram no 10 līdz 15 procentiem siltuma; Būtu ideāli, ja virs radiatora būtu palodze. Ja tādas nav, lai samazinātu siltuma zudumu, virs tā ir vērts piekarināt plauktu – tas novirzīs siltuma plūsmu uz telpas iekšpusi, nevis uz tās griestiem; Ir ļoti svarīgi, lai radiators netiktu aizsegts ar lielām mēbelēm, kas novērš pareizu siltuma sadali telpās. Radiatora jaudas izvēles secība ir nedaudz atšķirīgāka daudzdzīvokļu mājām. Ja Jūs plānojat mainīt radiatorus, vispirms Jums ir jāsazinās ar savas mājas siltumapgādes uzņēmumu, kas nodrošinās tehniskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem projekts tiks sagatavots. Šo noteikumu neievērošana var izraisīt visas daudzdzīvokļu mājas apkures sistēmas nelīdzsvarotību. Tas nozīmē, ka dažās vietās būs pārāk karsts un citās - pārāk auksts. Pieslēgšana Pievērsiet uzmanību, ka ir dažādi radiatoru pieslēgšanas veidi. Šīm ierīcēm pieslēgšanas vietas parasti ir apakšā vai sānos, retākos gadījumos – abu šo veidu kombinācija. Šajā gadījumā nav ne labāka, ne sliktāka varianta – izvēle ir atkarīga no tā, kur Jūs novietosiet radiatoru un kā mājās ir izvietotas siltumapgādes caurules. Dizains Lai gan - šī noteikti nav vissvarīgākā nianse, ir vērts zināt, ka radiatori mūsdienās var piedāvāt ārkārtīgi stilīgu izskatu. Starp alumīnija modeļiem var atrast daudz dažādu krāsu variantus. Ja Jūs rūpīgi saskaņojat katru telpas detaļu un meklējat interesantākus akcentus, neparastas krāsas radiators var kļūt arī par vienu no tiem. Ņemot vērā visus šos aspektus, Jūs noteikti viegli izlemsiet, kuri apkures radiatori ir vislabāk piemēroti tieši Jūsu mājām. Novērtējiet situāciju, jo pareizi izvēloties jaunus radiatorus, par to maiņu Jums nebūs jādomā vēl ilgus gadus, tāpēc atvēliet pietiekami daudz laika šim lēmumam.

Tapetes ir vienkāršs un joprojām populārs veids, kā uzlabot un mainīt interjeru. Tomēr, pieņemot lēmumu izvēlēties jaunas tapetes, jādomā par vairākiem svarīgiem aspektiem. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, tapetes tiek izgatavotas no dažādiem materiāliem, un ir pieejams arī īpaši bagātīgs krāsu un rakstu klāsts. Ikvienam no tapešu veidiem ir savi plusi un mīnusi, tiem ir jāizvēlas arī atšķirīgas līmes. Tapešu veidi Izlemt, kāda veida tapetes rotās Jūsu istabas sienas, ir biedējošs uzdevums. Ja sienas apmetums ir vecs, pakļauts plaisāšanai vai ēkai ir jauna konstrukcija, vislabāk ir izvēlēties izturīgas tapetes, kas pildīs aizsargājošā slāņa funkciju.  Ja sienas ir pilnīgi gludas vai krāsotas - tikko pēc remonta, varat izvēlēties sarežģītākas tapetes, koncentrējoties ne tikai uz to, kāda ir pamatne, bet arī raksti. Tomēr ir svarīgi zināt, ka šie izstrādājumi ir izgatavoti no dažādiem materiāliem. Un tieši materiāls nosaka līmes izvēli un pašu līmēšanas procesa gaitu. Īpaši labi jāpārzina tapešu veidi, ja pats plānojat tās līmēt. Pašlaik ir pieejami šādi tapešu veidi: Papīra tapetes. Viens no labāk zināmajiem tapešu veidiem. Papīra tapetes var izgatavot no viena slāņa vai dubultā papīra. Papīram šajā gadījumā ir daži būtiski mīnusi - tas ir jāpatur prātā ne tikai domājot par tapetes darbību, bet arī par līmēšanas darbu, jo, ja materiālam uzklāta līme, ir nepieciešama īpaša piesardzība. Divslāņu tapetes ir dārgākas nekā vienslāņu izstrādājumi, taču tās ir izturīgākas pret mehāniskiem bojājumiem, līdz ar to trūkumi nav tik jūtami. Būtiski arī, ka šāda veida tapetes ir ekoloģiskas, viegli uzsūc mitrumu. Tā kā tās parasti ir ne tikai ekoloģiskas, bet arī lētas, papīra tapetes iespējams līmēt bērnu istabai. Flizelīna tapetes. Tas ir šobrīd tapešu ražošanā visplašāk izmantotais materiāls. Tas ir daudz izturīgāks nekā klasiskās papīra tapetes. Ja jāuzskaita mīnusi, flizelīna tapetes neizlīdzina lielākas kosmētiskās nepilnības uz virsmas, tomēr ir lieliskas nelielu plaisu nostiprināšanai. Šo tapešu līmēšanu atvieglo fakts, ka līmes kārta netiek uzklāta uz tapetes, bet uz sienām. Tās ir viegli līmējamas, jo neveido "burbuļus" un nedeformējas, kad tās līmē: tās nenoslīd ne šķērseniski, ne gareniski. Flizelīna tapetes ir gaisa un tvaika caurlaidīgas, kā arī mitrumizturīgas, kas sienām ļauj "elpot". Ja flizelīna materiāls ir klāts ar pārklājumu (piemēram, vinila), tad šādas tapetes sauc par “vinila bāzes”. Šajā gadījumā gan tās vairs nav gaisa caurlaidīgas vinila augšējā slāņa dēļ. Vinila tapetes. Neatkarīgi no tā, vai vinila tapetes ir izgatavotas uz neausta vai papīra pamata, tām būs elastība, augsta izturība pret mehāniskiem triecieniem, mazgāšanu un ultravioletajiem stariem. Elastīgas vinila tapetes tiek izmantotas ne tikai privātiem dzīvokļiem, bet arī sabiedriskām telpām. Vinila tapetes smalkā virsmas tekstūra spīd kā zīds, tās ir mitrumizturīgas- viegli mazgājamas. Ņemot vērā, ka vinila tapetes ir mitruma izturīgas, tāpēc tās jāpielīmē tikai uz kvalitatīvām, mitrām sienām. Būtiski, ka vinila tapetes iespējams mazgāt pat ar veļas pulveri. Turklāt tām ir izcilas pretsēnīšu īpašības. Ir vērts pieminēt arī kopšanu, jo šis ir arī efektīvāks mazgāšanas risinājums. Mēs esam sagatavojuši Jums noderīgu informāciju par tapešu tīrīšanu, kas ļaus vienkārši notīrīt arī vinila tapetes. Kopumā šīm tapetēm ir ilgs kalpošanas laiks un nav nekādi vērā ņemami mīnusi. Tekstila tapetes. Bez šaubām auduma tapetes izskatās stilīgi un grezni, tāpēc daudzi vēlētos tās izvēlēties sienu dekorēšanai. Tomēr tām ir arī mīnusi - tekstila tapetes ir diezgan grūti uzlīmēt. Auduma tapetes prasa rūpīgu sienas virsmas sagatavošanu. Tās var uzklāt uz gludas, tīras un sausas virsmas, un ieteicams tās uzklāt ar cimdiem, lai tapetes darba laikā netiktu bojātas. Ja izvēlaties tekstilmateriāla tapetes ar neausto pamatni, tas ievērojami atvieglos procesu, jo šajā gadījumā līme būs jāuzklāj nevis uz tapetes, bet uz sienas. Stikla šķiedras tapetes. Šāda veida tapetes visbiežāk izmanto, lai maskētu sienas defektus. Piemēram, ja vēlaties efektīvi maskēt nelīdzenumus vai paneļu savienojuma vietas, stikla šķiedras izstrādājumi būs tieši tas, kas Jums vajadzīgs. Pēc tam stikla šķiedras tapetes bieži tiek krāsotas vai pārklātas ar lateksu - tā tiek panākts lielisks dekoratīvais efekts. Šādām tapetēm nekaitēs ūdens, tās pārsteigs ar ilgu kalpošanas laiku - atkarībā no tā, kāds ir materiāla veids un faktūra, to var pārkrāsot līdz pat 10 reizēm. Krāsojamās tapetes. Tapetes, ko var krāsot, ir ārkārtīgi izturīgas, tāpēc tās piemērotas līmēšanai arī uz nelīdzenām sienām. Kad tapetes tiks nokrāsotas, to savienojumi būs pilnībā paslēpti. Pēc tam, kad izvēlēta vēlamā faktūra, var pārkrāsot tapetes ar krāsu. Krāsošanai paredzēto tapešu ruļļi ir daudz garāki un platāki nekā parasti, viens rullis ir 25 m garš un tā platums ir 106 cm, kas ļaus pārklāt lielāku sienas laukumu. Fototapetes. Kopumā fototapetes ir diezgan jauns tapešu veids, kas pievilina tos, kurus interesē izsmalcinātas sienas un tapešu idejas. Tapetes izgatavo, izmantojot vinilu un neausto papīru. Fototapetes galvenā unikalitāte - ārkārtīgi reālistiski, fotogrāfijai līdzīgi attēli, kas ļauj atdzīvināt jebkuru telpas interjeru. Atkarībā no vēlmēm šādu attēlu var izmantot, lai dekorētu visu sienu vai tikai daļu no tās. Fototapetes ir pietiekami izturīgas, taču labāk tās jāaizsargā no mitruma - ūdens ietekmē var parādīties pelējuma pazīmes. Nopērkami arī izstrādājumi, kas darbojas ar līmplēves principu, tapešu līmēšanai nevajag darboties ar līmi. Šķidrās tapetes. Vēl viens sienu apdares variants ir šķidrās tapetes, kas sastāv no dabīgām šķiedrām, saistvielas un krāsvielām. Šādam risinājumam ir vairākas priekšrocības - tās var klāt uz nelīdzenām sienām, tādā veidā maskējot apdares un sienas defektus. Pateicoties dabiskajām sastāvdaļām, tās ir ekoloģiskas. Tāpat tās ir izturīgas pret temperatūras svārstībām. Kā galvenie šī materiāla trūkumi minami salīdzinoši dārgā tapešu cena, savukārt, ja to izgatavo paša spēkiem, ir jāzina, kā aprēķināt pareizo sastāvdaļu daudzumu. Kā izvēlēties tapešu modeļus un krāsas? Tapetēm ir īpaši plašs dažādu rakstu un toņu klāsts - tās ir pārliecinošas priekšrocības, apsverot, kas ir labāks -tapetes vai sienu krāsošana.  Izvēloties pareizo tapešu modeli un krāsu, ir iespējams palielināt vai samazināt telpu, piešķirt tai mājīgumu, radīt noskaņu, negaidītas optiskās ilūzijas, kas vizuāli maina telpu. Jebkurā gadījumā svarīgi aspekti ir platība un interjers. Dizaineri iesaka ņemt vērā dažas būtiskas nianses: Mazākās istabās jādod priekšroka izstrādājumiem ar nelielu un izplūdušu zīmējumu, bet plašākās telpās piemērotāki ir nekontrastējoši fona tapetes ar lielāku zīmējumu. Lielas istabas var drosmīgi papildināt ar intensīvu, bet mazas - ar gaišām pasteļkrāsām, kas vizuāli nemazina telpu. Tumšākā telpā ieteicams izvēlēties izstrādājumus ar reljefu un glancētām detaļām: spīdēt var gan vairākas detaļas, gan visa to pamatne.  Kā izvēlēties krāsojamās tapetes?  Krāsojamo tapešu priekšrocība ir iespēja radīt unikālu un neatkārtojamu interjeru, jo krāsu toņa vai to kombināciju izvēle ir tikai pašu ziņā. Šāds tapešu veids būs piemērots cilvēkiem, kas bieži vēlas mainīt interjeru, jo, atkarībā no tapešu veida, tās var pārkrāsot vairākas reizes.  Bet - kā izvēlēties krāsojamās tapetes? Šajā gadījumā jāņem vērā virsma, uz kuras tapetes plānots līmēt, tapešu materiāls, fakūra.  Krāsojamo tapešu materiāli ir dažādi:  Papīra krāsojamās tapetes ir izgatavotas no īpaši smagu šķiedru makulatūras un piesūcinātas ar speciālu sastāvu, kas atgrūž ūdeni. Vinila krāsojamās tapetes būs viegli uzlīmēt un mainīt. To priekšrocība ir tāda, ka tās var krāsot gan pirms, gan pēc pielīmēšanas. Flizelīna krāsojamās tapetes ir elastīgas, tādēļ tās ir viegli un ērti pielīmēt. Labi panes mitrumu. Stiklašķiedras krāsojamās tapetes ir ļoti izturīgas un blīvas, kas ļaus nomaskēt sienu defektus. Tomēr šāda materiāla tapetes var izraisīt alerģiju, tāpēc tās ieteicams izmantot caurstaigājamās un labi vēdināmās telpās, kurās nav ilgstoši jāuzturas. Svarīga ir arī faktūra, kas vislabāk iederēsies telpas interjerā. Tas var būt zīmējums, raksts, ornaments vai sienas imitācija, ko iespējams kombinēt, lai panāktu vajadzīgo efektu vai arī veidojot telpas zonējumu. Lielāks tapešu faktūras raksts padara sienu pamanāmāku un izteiksmīgāku, tādēļ tās labāk izmantot lielās telpās. Mazām telpām labāk izvēlēties gludas tapetes vai tapetes ar smalku faktūru.  Krāsošanai jāizvēlas tapešu veidam paredzētā krāsa. Ja ir vēlme izcelt faktūru, labāk ir izvēlēties krāsu, ar norādi: spīdīgs. Krāsošanas biežums ir atkarīgs no tapetes struktūras. Ja struktūra ir smalka, tā ātrāk zaudēs savu rakstu, tādēļ to nevajadzētu krāsot vairāk par trim reizēm. Ja ir vēlme tapetes pārkrāsot biežāk, tad ieteicams izvēlēties vinila tapetes ar izteiktu reljefu. Izvēloties krāsojamās tapetes Jūs varat radīt sev tīkamu interjeru, veidojot rakstu un krāsu gammu efektu telpā. Tapetes var krāsot ar otu vai rullīti, var izvēlēties šablonu vai krāsot brīvi. Vislabākās tapetes ikvienai istabai Izvēloties tapešu stilu, ir vērts padomāt par vietu, kurā tās tiks līmētas: Tapetes guļamistabai jāizvēlas no gaišas krāsas materiāla. Vissvarīgākais, kas jāņem vērā citās šīs telpas detaļās: ja nav spilgtu detaļu, labāk ir līmēt nedaudz atturīgākas tapetes.  Virtuvē paredzētām tapetēm vispirms jābūt no materiāla, ko var mazgāt - ja tām nekaitēs ūdens, būs daudz mazāk problēmu to uzturēšanā, tās varēs mazgāt pēc vajadzības. Ja istaba savienota ar dzīvojamo istabu, virtuvē jāizmanto tapetes, kuras tiek izmantotas arī viesistabā. Tapetes viesistabai jāizvēlas īpaši atbildīgi. Šeit iederēsies visas interesantās, ekskluzīvās idejas, piemēram, foto tapetes. Tomēr jāpatur prātā, ka īpaši spilgtas krāsas vai uzmanību piesaistošas detaļas var sākt traucēt pēc kāda laika. Dekoratīvais akcents telpai noteikti ir nepieciešams, taču vislabāk, ja to izmantojat tikai uz vienas sienas. Tapetēm bērnistabai - pirmkārt, jābūt skaistām un rotaļīgām. Tomēr ņemiet vērā, ka bērniem šajā telpā būs jāatpūšas, tāpēc atstājiet spilgtākus, ļoti krāsainus vai daudzveidīgus risinājumus uz divām vai vienu no sienām. Mēs ceram, ka mūsu padomi palīdzēs Jums izvēlēties pareizās tapetes mājas sienām. Pašlaik tapetes izgatavo plašā izvēlē, tāpēc Jūs katrā ziņā atradīsiet sev piemērotākās, arī pie mums, interneta veikalā 220.lv.

Vēlme patstāvīgi kontrolēt siltumu un mikroklimatu mājās, atbrīvoties no radiatoriem un vienkārši staigāt pa patīkami siltu virsmu – iemesli, kāpēc siltās grīdas arvien biežāk tiek ierīkotas privātajos mājokļos. Taču tas, vai tiešām varēsiet baudīt minētās priekšrocības, ir atkarīgs no sistēmas pareizās montāžas. Un ne tikai! Vēl jāapsver, kuru no siltās grīdas veidiem iespējams un ir izdevīgi ierīkot tieši Jums, jo tādi ir divi – elektriskās apsildes un ūdens apsildes. Ūdens apsildes sistēma – izdevīga, bet ne vienmēr iespējama Darbības princips. Zem grīdas seguma tiek iemontētas caurules, pa kurām cirkulē karsts ūdens no mājokļa centrālās apkures sistēmas. Šis cirkulējošais ūdens uzsilda grīdas segumu – flīzes, laminātu, linoleju u.c. Priekšrocības:  komfortabls mikroklimats. Sistēma uzsilda grīdas tik efektīvi, ka var kalpot par pamatapkuri. Papildus siltuma avoti nebūs vajadzīgi. Iesilst gan grīdas, gan gaiss 2-2,5 m augstumā; ekonomija. Grīdas segums atdziest ļoti pakāpeniski un krietni ilgstošāk izstaro siltumu salīdzinājumā ar parastajiem radiatoriem. Lielas platības telpās tas ļauj taupīt uz apkures. Detalizētāk uzzināt par to, kurš no minētajiem apkures veidiem kurā situācijā ir izdevīgāks varat mūsu sadaļā “Apsildāmās grīdas vai radiatori: ko izvēlēties?”; ilgmūžība – līdz 50 ekspluatācijas gadiem, ja veikta kvalitatīva montāža. Ar ko jārēķinās? 1)  Temperatūras regulēšanas iespējas ir ierobežotas. Ja paliek par karstu, un gribēsiet nogriezt zemāku temperatūru, pienāksies gaidīt, kad grīda atdzisīs. Tādēļ vēlams šādas grīdas ierīkot tikai atsevišķās telpās, ne visā mājā. 2)   Sistēma uzpildās no centrālās apkures. Daudzdzīvokļu mājā tās montāža var traucēt apkures cirkulācijai visā namā, tādēļ ierīkošana jāsaskaņo ar pilsētas attiecīgajiem komunālajiem dienestiem. Elektriskā apsilde – lietošanā ērtāka, bet dārgāka Darbības princips. Elektriskajai apsildei ražotāji piedāvā apsildes kabeļus un apsildes paklājus. Tie tiek ieklāti zem grīdas, uzsildīti ar elektroenerģijas palīdzību un sniedz savu siltumu grīdas segumam. Priekšrocības: temperatūras vienkārša un precīza regulēšanas ar termostata palīdzību. Tas ļaus panākt Jums komfortablāko temperatūras režīmu telpās. Progresīvākos termostatus var pat ieprogrammēt palaist sistēmu konkrētā laikā un pārvaldīt attālināti; vienkāršāka ierīkošana salīdzinājumā ar ūdens apsildi; lai ierīkotu dzīvoklī, nav nepieciešami nekādi saskaņojumi. Ar ko jārēķinās? Ar lielākiem elektrības rēķiniem. Šis ir iemesls, kāpēc šāda veida apsildi biežāk ierīko mazās telpās: vannasistabā, tualetē, lodžijā, virtuvē. Par elektriskās apsildes sistēmas montāžu Kā jau minēts, elektriskajai apsildei var lietot apsildes kabeļus vai apsildes paklājus. To montāža nedaudz atšķiras. Apsildes kabeļu montāžas galvenie etapi Sagatavot pamatni – demontēt veco grīdas segumu, notīrīt, izlīdzināt (ja vajag), nogruntēt pamatni. Kabeļus var klāt arī uz esošās grīdas, pēcāk virsū uzklājot jaunu grīdas kārtu. Tādā gadījumā jārēķinās, ka zaudēsiet telpu augstumu. Noklāt sagatavoto pamatni ar siltumizolācijas slāni, piem., folijas plēvi, bet telpu perimetru ar hidroizolāciju. Sagatavot vietu temperatūras sensora un termoregulatora uzstādīšanai. Noklāt grīdas ar armatūras sietu un izvietot uz tā kabeli saskaņā ar iepriekš izveidoto plānu (ņemot vērā kabeļa izvietojumu, soļa attālumu). Procesu sāk ar barošanās kabeļa pievadu termoregulatora atrašanās vietai. Ja noteiktās vietās vēlaties saņemt lielākus siltumu, tur var veidot mazāku soli. Ciešākai fiksācijai izmantojiet montāžas lenti. Iebetonēt izvietoto kabeli 3-5 cm biezā slānī. Tāds biezums ļoti labi akumulēs siltumu. Apbruņoties ar pacietību. Grīdas būs gatavas lietošanai tikai aptuveni pēc 3-4 nedēļām. Kā redzams, process nav pārmērīgi sarežģīts, bet ar būtiskām niansēm. Ja Jūsu zināšanas šajā jomā ir virspusējas, racionālāk pieaicināt speciālistu. Svarīgākais par apsildes paklāja ieklāšanu Paklāja montāža ir daudz vienkāršāka, jo ražotājs jau ir izvietojis un nostiprinājis kabeļus uz speciālas virsmas. Galvenie etapi: sagatavot pamatni gluži kā tas aprakstīts augstāk apsildes kabeļu montāžai. paredzēt vietu temperatūras sensora un termoregulatora uzstādīšanai. izvietot paklāju (apgriežot sietu atbilstoši telpas izmēriem) un nofiksēt to (var ar līmi, atsevišķiem modeļiem ir pašlīmējošā plēve). apliet ar plānu 5-10 mm betona kārtu vai arī pa taisno noklāt ar grīdas segumu. Kurš no variantiem ir izdevīgāks? Kabelis izmaksā nedaudz lētāk par paklāju, bet vajadzīgi papildmateriāli. 10 m2 lielām telpām kabeļu apsildes siltās grīdas izmaksās ap 500 EUR. Ja veiksiet montāžu patstāvīgi – ap 300 EUR. Apsildes paklājs sākotnēji izmaksā dārgāk, bet var ietaupīt uz dažiem papildmateriāliem un montāžas izmaksām, jo vairumā gadījumu darbu var paveikt bez speciālistu piesaistes. 10 m2 telpām tas izmaksās ap 400 EUR. Ja veiksiet montāžu patstāvīgi – ap 280 EUR. Tātad paklāji ir nedaudz lētāki. Taču nevar aizmirst, ka apsildes kabeļi tiek ieklāti biezākā cementa kārtā un labāk akumulē siltumu. Tādēļ viduvējās un lielās telpās no efektivitātes un ekspluatācijas izmaksu viedokļa ieteicams ierīkot kabeļu sistēmu. Tualetē un vannasistabā lētāk un vienkāršāk ieklāt paklāju. Ūdens apsildes sistēmas montāža Šīs sistēmas ieklāšana līdzinās elektrisko apsildes kabeļu montāžai, ar dažām būtiskām atšķirībām: apsildes vadu vietā tiek klātas ūdens caurules, kuras pieslēdzas centrālai apkures sistēmai; nepieciešams cirkulācijas sūknis, kas regulēs temperatūru; klāt sistēmu pa virsu vecajai grīdai nesanāks. Veco segumu vajadzēs demontēt; tā kā ūdens apsildes sistēmu parasti izvēlas veidot plašās telpās, piem., viesistabā, rūpīgāk jāpārdomā ūdens cauruļu izvietojums. Specifiskākas montāžas dēļ (un ņemot vērā paredzamo ilgstošo lietošanu) ūdens apsildes sistēmas ierīkošana biežāk tiek uzticēta profesionāļiem, nekā elektriskā apsilde. Noslēgumā jāpiebilst, lai kādu apsildes sistēmas veidu Jūs izvēlētos, pārliecinieties, ka noskatīto parketu, flīzes, laminātu vai linoleju var lietot ar siltajām grīdām. Šo informāciju parasti var atrast uz grīdas seguma etiķetes vai preces aprakstā, ja pērkat to internetā.

Ja esat nolēmuši pašu spēkiem veikt mājokļa remontu vai iekārtot to pirmo reizi, vannas istabas vai virtuves izlietnes uzstādīšana var būt viens no darbiem, kas ļaus Jums ietaupīt un sniegs iespēju apgūt jaunu prasmi.  Ir vairāki darba posmi, kas jāzina, tādēļ mēs šajā rakstā esam apkopojuši svarīgāko informāciju par to, kā uzstādīt izlietni atkarībā no tās stiprināšanas veida. Izlietņu iedalījums pēc to stiprinājuma veida Izlietņu veidi var iedalīties gan pēc to materiāla, gan arī montāžas principa. Turpinājumā apkopoti populārākie stiprinājumu tipi (dažāda veida izlietnes pieejamas pie mums, 220.lv): Uz virsmas montējama izlietne – ovālas, apaļas un citu formu mēbeļu izlietnes no dažādiem materiāliem. Izlietne tiek piestiprināta uz mēbeles virsmas, tādēļ tā izskatās mūsdienīgi, ir viegli montējama, bet šiem modeļiem parasti nav pārplūdes sistēmas. Labi izskatīsies dizains, kas kontrastē ar skapīti vai virsmu. Pabūvējamā jeb zem virsmas uzstādāmā izlietne – tās tiek stiprinātas zem mēbeles virsmas, kurā “izgriezta” platība, kas atbilst tieši izlietnes izmēram. Šādas izlietnes ir viegli tīrāmas, labi izskatās un palielina izmantojamās virsmas lielumu.   Pie sienas stiprināmā jeb izlietne – ja telpā ir maz vietas, vai arī nav nepieciešama izlietne ar skapīti, šis būs labs risinājums, kuru ir viegli uzstādīt. Šāda brīvi stāvoša izlietne paplašina pieejamo grīdas platību. Kanalizācijas izvadu sienā var nomaskēt ar dekoratīvu puskāju. Izlietne ar “kāju” jeb uz pjedestāla – arī labs risinājums, ja telpā nav vietas lielām izlietnēm vai arī nav plānota virsmas vai skapīša uzstādīšana. Arī šo brīvi stāvošo izlietni stiprina pie sienas, taču “kāja” nomaskē grīdas izvadu un nedaudz arī balsta izlietni.  Virsmā iegremdējamā izlietne – šis modelis līdzinās pabūvējamai izlietnei, tikai atšķirība ir tā, ka atvērums virsmā ir nedaudz mazāks par izlietnes malām, lai tās “uzāķētu” uz virsmas un droši noturētu vietā. Izlietnes montāža ir vienkārša, turklāt virsma nodrošina vietu higiēnas piederumu uzglabāšanai. Šie ir populārākie vannas istabas izlietņu modeļi, taču ir pieejami arī citi tipi, piemēram, stūra izlietne, izlietne virs veļas mašīnas, izlietnes, kas ir vienlaidus ar virsmu, kā arī dubultās izlietnes.  Pēc līdzīga principa iesakām veikt arī virtuves izlietnes izvēli. Iespējams, virtuves izlietņu piedāvājumā neredzēsiet uz skapīša / mēbeles montējamos modeļus, kā arī izlietņu modeļi atšķirsies pēc izmantotajiem materiāliem, jo virtuves izlietnes tiek pakļautas dažādu apstākļu ietekmei, un materiālam tas ir jāiztur. Virtuves izlietne biežāk būs pabūvējama, iegremdējama un ar virsmu vienā līmenī esoša.  Kā pareizi uzstādīt izlietni? Pirms tiek veikta izlietnes uzstādīšana, iesakām ievākt visu nepieciešamo informāciju par montāžas darba procesu, darba soļiem, vajadzīgajiem materiāliem, stiprinājuma veidiem, santehniku (jaucējkrāni) un caurulēm.  Ja nepieciešams konsultējieties ar speciālistu, kas ieteiks, kā gudrāk iegādāties izlietni un to uzstādīt. Izlietņu veidi un uzstādīšanas darba process var atšķirties ne tikai pēc tā, kāds ir stiprināšanas veids, bet arī, kurā telpā paredzēta izlietnes uzstādīšana, piemēram, virtuves izlietnēm princips var būt mazliet citādāks, nekā vannas istabas izlietnēm.  Montāžas process lielā mērā ir atkarīgs no tā, kāds ir izlietnes stiprināšanas veids, telpas plānojums un papildinājumi, piemēram, vai izlietni paredzēts pievienot atsevišķi, vai arī tiks uzstādīti ari vannas istabas skapīši ar izlietni.  Turpinājumā soli pa solim apskatīsim, kā tiek uzstādīti dažādi izlietņu veidi. Izlietnes uzstādīšanas process uz virsmas / skapīša Veiciet sifona un ūdens krāna montāžu, sekojot instrukcijām; Salieciet un pievienojiet pie sienas skapīti; Pārbaudiet, vai skapīti esat pievienojuši tā, lai tas ļauj netraucēti pielikt krānu un sifonu; Ja visas vajadzīgās atveres skapītim ir izveidotas, sāciet izlietnes uzstādīšanu uz skapīša, to nolīmeņojot; Veiciet izlietnes pievienošanu pie sienas, izmantojot skrūves vai silikona līmi; Uzstādiet ūdens maisītāju, pievienojot to ūdensvadam; Savienojiet izlietni ar kanalizācija izvadu un veiciet savienojuma hermetizāciju; Izmēģiniet, vai viss darbojas pareizi un nav noplūdes. Izlietnes ar pjedestālu uzstādīšanas soļi Vispirms rūpīgi pārbaudiet, cik stipra ir siena un cik līdzena ir grīda, kur izlietne atradīsies; Pēc tam samontējiet izlietni un tās pjedestālu, lai pārliecinātos par konstrukcijas izturību un stabilitāti; Nomēriet un atzīmējiet uz grīdas un sienas izlietnes atrašanās vietu; Izurbiet caurumus ar urbjmašīnu, iesmērējiet tajās līmi un pievienojiet koka dībeļus; Kad caurumi gatavi, tajās ieskrūvē pašurbjošās skrūves, uz kurām uzāķē izlietni; Kad izlietne pievienota, pievienojiet maisītāju ūdens vadam un kanalizācijas izvadu grīdā, un ķerieties klāt “kājai”; Pieskrūvējiet pie sienas pašurbjošās skrūves ar blīvēm un pievienojiet pjedestālu konstrukcijai. Piekaramās izlietnes uzstādīšanas process Šis ir salīdzinoši vienkāršs montāžas veids, un darba būs nepieciešamas pašurbjošās skrūves, zīmulis, līmeņrādis, urbis, kronšteins un dībeļi; Vispirms jāizdomā, kādā augstumā izlietnei jāatrodas. Lielākoties izlietnes uzstāda 80 līdz 85 cm augstumā, taču to var pielāgot, atkarībā no mājinieku vajadzībām. Šo augstumu nomēra un ar zīmuli atzīmē uz sienas.  Pēc tam uz sienas atzīmē izlietnes sānu malu platumu un veic kronšteinu piemērīšanu; Kad mērījumi un atzīmēšana pabeigta, izmantojot kronšteinu atveres, atzīmē, kurās vietās izlietne tiks stiprināta un izurbj caurumus šajos punktos; Caurumos ievieto dībeļus un ieskrūvē pašurbjošās skrūves, un kurām fiksē kronšteinus; Pēc tam veiciet izlietnes uzstādīšanu, pievienojot ūdensvadam un kanalizācijai; Pievienojiet arī sifonu un maisītāju atbilstoši instrukcijai. Iepriekš aprakstītais izlietņu uzstādīšanas process un ieteikumi ir veidoti vispārīgi, tādēļ pirms darbu veikšanas iesakām konsultēties ar speciālistu, kā arī pielāgot veicamos darbus un materiālus konkrētajai situācijai. Lai izdodas!

Esat pamanījis, ka tualetes pods sācis tecēt, ieplaisājis, rada pārāk lielu ūdens patēriņu vai gluži vienkārši ir novecojis? Tad ir pienācis laiks to nomainīt! Jauna tualetes poda uzstādīšana varētu likties sarežģītāka, nekā tas ir, un patiesībā to iespējams izdarīt paša spēkiem, bez santehnikas meistara palīdzības.  Nezināt, ar ko sākt? Neuztraucieties - mēs palīdzēsim! Šajā rakstā esam soli pa solim apkopojuši, kā uzstādīt tualetes podu - gan uz grīdas uzstādāmo, gan piekaramo! Vecā poda noņemšana Pirms ķerties pie jaunā tualetes poda montāžas, pašsaprotami, ir jānoņem vecais pods. Lai to izdarītu, izslēdziet vannas istabā vai tualetē ūdens padevi, iztukšojiet ūdens tvertni un noņemiet poda savienotāju. Pēc tam, izmantojot āmuru un kalti, atvienojiet gropes savienojumu, kas notur tualetes podu pie grīdas. Atkarībā no jaunā tualetes poda veida (uzstādāmais vai piekaramais) un paņēmieniem, kā uzstādīt jauno podu, var nākties pārvietot kanalizācijas cauruli, aizdarīt veco caurumu un izveidot jaunu.  Uz grīdas uzstādāmais tualetes pods Izmēru pārbaude Pārbaudiet jaunā tualetes poda izmērus, uzliekot to uz esošā cauruma, lai pārliecinātos, vai skrūvju attālumi atbilst. Pārliecinieties arī, vai pods atrodas līmenī - ja nepieciešams, nolīdziniet podu, zem tā novietojot nerūsējošā tērauda vai plastmasas starplikas. Pēc tam uzmanīgi noņemiet podu un nolieciet to otrādi (ja tas ir atsevišķi no ūdens tvertnes) vai uz sāniem vai aizmugures (ja tvertne ir piestiprināta). Podu vajadzētu uzglabāt uz mīkstas virsmas, piemēram, vannas istabā uz paklājiņa.  Vaska gredzena uzlikšana Sāciet montāžas darbus - novietojiet jauno vaska gredzenu virs poda raga un stingri piespiediet to, līdz tas ir labi piestiprinājies. Esiet uzmanīgs, lai nesabojātu vaska gredzenu līdz galīgajai tualetes poda uzstādīšanai - tiklīdz gredzens pieskaras pie grīdas, to vairs nevar izmantot atkārtoti un to nāksies nomainīt. Poda uzlikšana Ievietojiet atloka skrūves to attiecīgajās spraugās tā, lai skrūvju vītņotie gali būtu vērsti uz augšu. Uzmanīgi paceliet tualetes podu un novietojiet to uz atloka, lai skrūves trāpītu tualetes poda caurumos. Viegli šūpojot, spiediet tualetes poda pamatni uz leju, līdz tas ir stingri novietots pret grīdu. Varat izvēlēties poda augstumu - ja grīda ir nelīdzena, varat novietot to, piemēram, uz speciālas betona platformas.  Skrūvju nostiprināšana Uzstādiet alumīnija starplikas un uzgriežņus uz katras poda stiprinājuma skrūves. Uzgriežņus pievelciet pakāpeniski, pārmaiņus no vienas poda malas uz otru, lai spiediens abās poda pusēs būtu līdzīgs. Uzmanieties, lai nepievilktu skrūves par ciešu, citādi tvertnes pamatne var saplaisāt. Nosedziet skrūves ar plastmasas vāciņiem. Ja poda ūdens tvertne ir atdalīta, tagad ir īstais mirklis to pievienot. Lai to izdarītu, uzstādiet skalojamās kastes vārsta blīvi ap centrālo atveri un nostipriniet montāžas skrūves, kas atrodas tvertnes iekšpusē. Pēc tam novietojiet tvertni uz poda, lai skrūves trāpītu tvertnes caurumos. Beigās pievelciet skrūves un uzgriežņus, līdz tvertne stāv taisni un stabili. Caurules pievienošana Pievienojiet skalošanas trubu poda tvertnes uzpildes vārstam un viegli pievelciet to ar knaiblēm. Atveriet tualetes vārstu, pagriežot to pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz galam. Ļaujiet ūdens tvertnei piepildīties, pēc tam iztukšojiet to, lai pārbaudītu, vai tā darbojas pareizi. Pārbaudiet, vai ap poda pamatni un pie caurules savienojumiem nenotiek noplūdes. Ja vēlaties, lai poda savienojums izskatās estētiski, varat to noklāt ar nelielu silikona kārtiņu. Piekaramais tualetes pods Stiprinājuma rāmja salikšana Samontējiet vertikālos un horizontālos atbalsta stieņus un ar rokām savienojiet tos kopā - pēc tam izmantojiet uzgriežņa atslēgu un rūpīgi pievelciet visas skrūves! Novietojiet stiprinājumus uz ūdens tvertnes un iebīdiet skalošanas cauruli tai paredzētajā vietā. Pārliecinieties, vai ir ievietotas plombas un vai visas caurules un daļas ir pilnībā noslēgtas! Ar skrūvēm piestipriniet ūdens tvertni pie rāmja, taču uzmanieties, lai nepievilktu skrūves par ciešu, citādi tvertnes pamatne var saplaisāt! Pievienojiet rāmim kanalizācijas trubu. Rāmja piestiprināšana Sākumā nepieciešams izvēlēties vēlamo poda augstumu. Tad novietojiet stiprinājuma rāmi pie sienas tam paredzētajā vietā un pārliecinieties, vai kanalizācijas caurule atrodas pareizā pozīcijā (90 grādu līkumam jāatrodas plastmasas skavā)! Izurbiet sienā un grīdā caurumus ar urbjmašīnu, ar skrūvēm piestipriniet rāmi pie sienas un pievelciet skrūves. Atveriet tualetes vārstu, pagriežot to pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz galam.  Ļaujiet ūdens tvertnei piepildīties, pēc tam iztukšojiet to, lai pārbaudītu, vai tā darbojas pareizi. Pārbaudiet, vai pie skalošanas caurules savienojumiem nenotiek noplūdes! Poda uzlikšana Uzmanīgi paceliet tualetes podu un novietojiet to pie rāmja, lai rāmja skrūves trāpītu tualetes poda caurumos. Viegli šūpojot, spiediet tualetes podu pie sienas, līdz tas stāv stingri un taisni. Tā kā šāda veida pods netiek novietots uz zemes un Jums, iespējams, vēl ir zināmas šaubas par to, kā uzstādīt šādu podu, sākumā vajadzētu pārliecināties, ka tas pie sienas patiesi stāv stabili, un tikai tad to var atlaist. Pretējā gadījumā tas var nokrist un saplīst.  Nedaudz augstāk par tvertni, pie sienas uzstādiet paneli, kas paredzēts ūdens skalošanas pogai. Visbeidzot pārbaudiet, vai pods strādā tā, kā tam jāstrādā un nekur nenotiek noplūdes!  Skrūvju nostiprināšana Uzstādiet alumīnija starplikas un uzgriežņus uz katras poda stiprinājuma skrūves. Uzgriežņus pievelciet pakāpeniski, pārmaiņus no vienas poda malas uz otru, lai spiediens abās poda pusēs būtu līdzīgs. Uzmanieties, lai nepievilktu skrūves par ciešu, citādi poda virsma var saplaisāt. Nosedziet skrūves ar plastmasas vāciņiem. Tualetes/vannas istabas remonts ir ļoti atbildīgs process un piemērotākās santehnikas, īpaši tualetes poda izvēle var būt sarežģīts uzdevums. Vai zinājāt, ka pieejama arī santehnika internetā? Interneta veikalā 220.lv tualetes podi pieejami plašā izvēlē ikviena vēlmēm un vajadzībām - ienāciet un izvēlieties labāko!  Remonts tualetē/ vannas istabā prasa lielu piepūli - sekojiet mūsu padomiem un tualetes poda uzstādīšana pavisam noteikti nesagādās galvassāpes! 

Grīdlīstēm ir funkcionāla un estētiska loma telpu apdarē. Grīdlīste nosedz spraugu starp grīdas segumu un sienu, nodrošina vizuālu pāreju no grīdas plaknes uz sienu, aizsargā sienas apdari no mehāniskiem bojājumiem, kā, piemēram, ļauj mazgāt grīdu, nebojājot sienas. Mūsdienu interjeros grīdlīstes plaši izmanto kā kabeļu kanālus. Kāda materiāla grīdlīstes izvēlēties?   Grīdlīstes tiek izgatavotas no dažādiem materiāliem: koka, MDF, PVC, metāla, polistirola, poliuretāna. Katram materiālam ir savas priekšrocības, ieteicamais pielietojums, kā arī pielikšanas paņēmieni. Koka - Pārsvarā tiek izmantotas dzīvojamās, retāk biroja telpās. Tās tiek ražotas no priedes, ozolkoka, dižskābarža. Koka līstu galvenā priekšrocība ir profilu un krāsu daudzveidība. Iespējams izgatavot pēc pasūtījuma konkrētam projektam. MDF - Birojos un dažādās sabiedriskās telpās bieži izmantots risinājums ir MDF krāsotas grīdlīstes. Nereti telpas apdarei izvēlas finierētas līstes uz MDF pamatnes, kas ir atšķirīgs produkts. PVC- Plastmasas grīdas līstes tiek komplektētas kopā lamināta grīdām, tās parasti nav dārgas un tiek izmantotas visdažādākajās telpās. Atsevišķos gadījumos tajos ir paredzēts arī kabeļkanāls. Metāla - Sabiedriskās, koplietošanas un tehniskās telpās plaši izmanto alumīnija vai nerūsējošā tērauda grīdas līstes. Tās piemērotas ne tikai telpām ar augstām tehnoloģijām, bet arī privātos interjeros, jo metāla grīdlīstes var izmantot ar gandrīz visiem grīdas seguma veidiem, tai skaitā paklājiem, ielejamām grīdām, akmeni, koku, koka laminātu un keramikas flīzēm. Mētāla grīdlīstēm ir kabeļu kanāli, pielāgotas reģipša sienām. Polistirola - Triecienizturīgs un mitrumizturīgs materiāls. Līstes ar kabeļu kanālu. Poliuritāna - Poliuretāns ir viegls un izturīgs materiāls, noturīgs augstās un zemās temperatūrās, neuzsūc mitrumu, ir elastīgs, to var krāsot jebkurā krāsā. Izcilā kvalitāte atspoguļojas arī augstā cenā. Instrukcija "soli pa solim" - Kā pielikt grīdlīstes ar skrūvēm? Grīdai jābūt ideāli taisnai. Pieļaujamā novirze ir no 0,5 līdz 0,8 mm. Nākamais jāpieņem lēmums, kādu grīdlīstes stiprinājumu pie sienas izvēlēties? Ar līmi vai ar skrūvēm.   Pirms montāžas virsmu attīra no netīrumiem un grīdlīstes noslauka. Svarīgi ievērot atstarpi starp segumu un sienu. Pie sienas tam jābūt no 8 līdz 10 mm, jo temperatūras svārstību rezultātā segumam ir tieksme izplesties un sarauties. Nepieciešamības gadījumā seguma materiālu piegriež un slīpē. Grīdlīstu montāža sākas no sienas stūriem. Jānomēra grīdlīste un jāpiegriež pēc attiecīgā garuma. No kopējā garuma atņem stūru un savienojumu garumu. Noteikti jābūt nelielai materiāla rezervei. Ja pieņemts lēmums grīdlīsti pie sienas stiprināt ar skrūvēm, tad pirmo skrūvi griež pēc iespējas tuvāk stūrim. Lai grīdlīste turētos pie sienas stabili, tad pirms skrūvēšanas vienādos attālumos izurbj sienā caurumus un ievieto tajos dībeļus. Pieskrūvē grīdlīsti. Atsevišķos gadījumos tiek izmantoti arī savienotāji un grīdlīstes stūri. Kas jāzina par grīdlīstu līmēšanu? Finierēto MDF un PVC līstu montāžai ieteicams izmantot montāžas līmi. Līme grīdlīstēm ir nopērkama visos celtniecības veikalos un tiešsaistē internetā. Grīdlīstes var līmēt pie sienas, arī uz tapetēm. Grīdlīstei aizmugurei jābūt gludai ar iefrēzējumu apakšā. Frēzējums montāžas laikā palīdz pielaist pie sienas bez spraugas, bet gludā virsma nodrošina lielāku saķeri. Pie gludas sienas var droši līmēt izmantojot vienīgi montāžas līmi. Līstes piegriež un piemēra.  Visas zāģējuma vietas ir jāapstrādā pret mitrumu, izmantojot PVA līmi. Līmi vienmērīgi uzklāj un ļauj apžūt. Ar montāžas līmi vienmērīgi nosmērē grīdlīstes malas un piespiež. Gadījumos, kad jālīmē gara grīdlīste, to vēlams piespiest, līdz līme sacietē. Vietās, kur MDF grīdlīste ir jāsavieno ar otru grīdlīsti, piezāģējums tiek veikts 45 grādu leņķī abām līstēm, jo mitruma ietekmē koka līste nedaudz "staigās" izmēros. Ja tomēr ir sanācis nedaudz nokļūdīties ar piegriešanu, un stūrī redzama sprauga, tad, pirms viss sacietējis, vēlams grīdlīsti noņemt un piezāģēt pēc attiecīgā izmēra. Gludās grīdlīstes parasti izvēlas par 1 līdz 2 mm platākas par durvju aplodām, jo tad salaiduma vietā ar durvju aplodu veidojas vizuāla pāreja, kas noslēpj salaiduma vietu. Pirms darbu veikšanas jāpārliecinās, vai pie rokas ir vajadzīgie darbarīki. Noderēs instrumenti griešanai, līmes pistoles kā arī elektriskie skrūvgrieži ar jaudīgiem akumulātoriem.

Iekārtojot savu mājokli, sienu apdarei bieži vien izvēlas arī flīzes. Tas ir lielisks risinājums tām Jūsu mājas zonām, kuras pastāvīgi ir pakļautas jebkādas potenciāli kaitīgas vides iedarbības riskam: mitrums, tvaiki, tauku izgarojumi utt. Flīzes ir izturīgākas pret šādiem izaicinājumiem nekā daudzi citi apdares materiāli, un tās ir viegli tīrāmas. Rezultātā tās parasti pārklāj virtuves un vannas istabas sienas un grīdas, taču tas, protams, nav noteikums. Šie flīžu ieklāšanas padomi noteikti Jums noderēs, ja esat nolēmuši šo darbu veikt pašu spēkiem un ietaupīt naudu, nealgojot speciālistu šajā nozarē. Kā sagatavoties flīžu ieklāšanai? Pirmkārt, pirms sienas vai grīdas flīžu iegādes, ir nepieciešams izmērīt sienas vai grīdas plaltību un aprēķināt, cik flīžu ir nepieciešams. Bieži vien ražotāji uz kastēm norāda, cik kvadrātmetrus varēs ieklāt ar kastē esošām flīzēm.  Paturiet prātā, ka dažreiz transportēšanas vai līmēšanas laikā var saplīst dažas flīzes; turklāt, lai nosegtu pilnīgi visas malas, neizbēgami būs jānogriež daļa no flīzēm. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka, pērkot precīzu flīžu daudzumu, tās pietrūks un Jums nāksies atkal tērēt naudu, pērkot tās atkārtoti. Lai no šādas situācijas izvairītos, vienmēr ir ieteicams iegādāties vismaz par 10-15% vairāk flīžu. Tas ir noderīgs risinājums arī tāpēc, ka nākotnē, ja vajadzēs nomainīt kādu flīzi, Jums nebūs jāpērk tā papildu – varēsiet izmantot jau esošās flīzes, kas Jums palika pāri pēc ieklāšanas. Gatavojoties darbam, ir atsevišķi jāpadomā par to, kā ieklāt flīzes vannas istabā. Vanna ir vieta, kur ir daudz tvaiku un mitruma. Pašas flīzes parasti no tā ir pasargātas. Bet flīžu ieklāšanai vannas istabā ir nepieciešams, lai gan līme, gan pamatne flīžu nostiprināšanai būtu ūdens un mitruma izturīga. Ka arī, ja flīzes tiek ieklātas uz saplākšņa, ģipša vai ģipškartona, ir nepieciešams sienas pārklāt ar speciālu ūdensizturīgu impregnantu. Pretējā gadījumā šīs mitrumu absorbējošās virsmas vēlāk radīs Jums nevēlamas nepatikšanas.  Pirms flīžu ieklāšanas ir jānoskaidro, kādā veidā flīzes tiks ieklātas uz sienas. To vislabāk ir iespējams izdarīt, aprēķinot, cik daudz flīžu ietilpst vienā rindā gan horizontāli, gan vertikāli. Izmēriet sienas garumu un atzīmējiet vidu ar zīmuli. Dariet to pašu, izmērot augstumu. No iegūtā punkta ar līmeņrādi uzzīmējiet vertikālu un horizontālu līniju. Tagad varēsiet precīzi aprēķināt, kādā veidā flīzes tiks ieklātas uz sienas. Tas atvieglos darbu, Jūs izvairīsieties no nelīdzenumiem, kā arī aprēķinās flīžu izmēru, kas būs nepieciešamas, lai nosegtu pilnīgi visas malas. Un neaizmirstiet, ka flīžu ieklāšana nav iespējama bez flīžu griezēja! Jums neizbēgami būs nepieciešams šis instruments. Tas ir nepieciešams, lai apgrieztu flīzes, lai tās atbilstu sienas malām. Keramikas flīzēm ir pietiekami ar vienkāršu rokas griezēju. Tikai pirms griešanas ir obligāi jāpārliecinās, vai tā asmeņi nav nolobīti, pretējā gadījumā daudzas flīzes var tikt sabojātas, vienkārši mēģinot tās sagriezt. Porcelāna vai akmens flīžu griešana ar rokas griezēju arī var tās sabojāt. Šādām flīzēm vēlams izmantot elektrisko griezēju, kas griež precīzāk un vienmērīgāk. Protams, ka Jums būs jāparūpējas ne tikai par flīzēm, līmi un flīžu griezēju. Vienmēr ir labi, ja pa rokai ir visi nepieciešamie instrumenti, piemēram, lāpstiņas, līmeņrādis, ķīļi utt. Vairāk par darbarīku izvēli Jūs varat izlasīt mūsu nākamajā rakstā: Darbarīku izvēle: kas ir jāņem vērā? Kā ieklāt flīzes uz sienas? Uzklājiet līmi uz sienas, bet ne vairāk par 1 kvadrātmetru (vai tādā platībā, kuru varēsiet noflīzēt dažu minūšu laikā), lai līme nesacietētu pirms flīžu ieklāšanas. Izmantojot robaino lāpstiņu, vienmērīgi uzklājiet līmi uz sienas. Velciet tikai horizontāli, tajā pašā virzienā, turot lāpstiņu aptuveni 45 grādu leņķī pret sienu. Jums ir jāiegūst gluda, rievota pamatne. Ja flīzes ir lielas, uz to aizmugurējās daļas ir vēlams uzklāt papildu līmi.  Sāciet ieklāšanu no jebkura stūra. Uzmanīgi novietojiet flīzi uz sienas un piespiediet to. Mēģiniet labi piespiest ne tikai vidu vai malas, bet visu flīzes laukumu. Nākamo flīzi ieklājiet virs pirmās, un trešo – blakus pirmajai. Nākamās flīzes ieklājiet virs un blakus iepriekšējām. Atkārtojiet procesu, līdz esat pārklājuši visu sienu. Izmantojiet īpašus kīļus (krustiņus), lai ieklāšanas laikā pielāgotu un uzturētu vienmērīgu atstarpi starp flīzēm. Vienmēr izmantojiet līmeņrādi, lai pārbaudītu, vai flīzes tiek ieklātas vienā līmenī un vienmērīgi. Tāpat noslaukiet no flīzēm lieko līmi – to būs grūtāk izdarīt, kad līme būs nožuvusi. Kad būsiet pabeiguši sienas ieklāšanu, ja uz flīzēm būs palikusi liekā līme, noslaukiet to. Uzgaidiet, līdz līme nožūst (ievērojiet līmes ražotāja noteikto laiku). Pēc tam noņemiet visus ķīļus (krustiņus). Pēdējais darbs ir – aizpildīt šuves starp flīzēm ar speciālu šuvotāju. To ir iespējams izdarīt dienu vai divas pēc flīžu ieklāšanas, pēc tam, kad līme ir pilnībā nožuvusi. Pirms šuvju aizpildīšanas, vispirms samitriniet tās ar mitru sūkli. Pēc tam iegādāto šuvotāju uz šuvēm uzklājiet dziļi un bagātīgi, lai šuve būtu pilnībā piepildīta. Kā ieklāt flīzes uz grīdas? Grīdas flīzes ir ieteicams ieklāt no centra (to var izmērīt, izmantojot to pašu metodi kā sienu ieklāšanai) un pakāpeniski virzīties uz sienām. Vispirms pārvietojieties uz vienu telpas pusi, pēc tam uz otru. Visas pārējās darbības grīdas flīžu ieklāšanas metodē būtībā ir tādas pašas kā flīžu ieklāšana uz sienām. Detalizētāku informāciju par grīdas flīžu ieklāšanu atradīsiet rakstā - Kā likt grīdas flīzes? Kā pareizi ieklāt klinkera flīzes? Klinkera flīzes ir īpašas ar to, ka tās parasti ir veidotas tādā veidā, lai atdarinātu tradicionālos ķieģeļus, un tās visbiežāk tiek izmantotas āra fasādes apdarei. Bet, protams, tās ir iespējams pielāgot arī interjerā. Klinkera flīžu ieklāšana prasa lielu piesardzību. Tās ir jāieklāj no augšas uz leju, neatstājot atstarpes starp flīzi un mājas fasādi. Īpaši svarīgi ir izmantot augstas kvalitātes līmes, kas ir īpaši paredzētas klinkera flīzēm un kurām ir nepieciešams elastīgums. Līme ir jāuzklāj gan uz fasādes, gan uz flīzes. Atkal, pēc flīžu uzklāšanas ir svarīgi pareizi aizpildīt šuves.

Sienu remontēšana, izmantojot tapetes, joprojām ir ārkārtīgi populārs līdzeklis, kas piešķir mājai papildu mājīgumu un atdzīvina interjeru. Tiesa, ja tapetes ir līmētas vecmāmiņas jaunībā, iespējams, ka tās būs nomelnējušas, izbalējušas, apbružājušās vai kā citādi zaudējušas vēlamo sākotnējo izskatu. Vai varbūt tapetes nav tik vecas, bet Jūs un Jūsu mājas sienas vienkārši vēlaties pārmaiņas. Lai kā arī būtu, kādreiz pienāks laiks līmēt jaunas tapetes. Šajā gadījumā vienmēr ir ieteicams noņemt vecās. Protams, pirmo reizi saskaroties ar šo uzdevumu, rodas jautājums - kā noņemt vecās tapetes? Labā ziņa ir tā, ka šo mājas remontdarbu varat paveikt pats, bez profesionālas palīdzības. Sagatavojieties tapešu noņemšanai Droši vien jebkura darba veiksme zināmā mērā ir atkarīga no tā, kā Jūs tam sagatavojaties. Tāpēc atbilde uz jautājumiem, kā ātri noņemt vecās tapetes vai kā viegli noņemt tapetes, ir pavisam vienkārša – sāciet ar sagatavošanos. Šeit ir daži padomi, kas jāapsver un jāņem vērā pirms darba uzsākšanas. Vispirms ir vēlams noskaidrot, kāda veida sienas Jums ir. Tas palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem, noņemot vecās tapetes. Pretējā gadījumā Jūs varat riskēt ar nelielu zaudējumu. Piemēram, tā ir diezgan izplatīta kļūda, ignorējot reģipša sienas. Augsts mitruma līmenis ir ārkārtīgi bīstams šim materiālam. Tāpēc, noņemot vecās tapetes, šādas sienas ir ļoti uzmanīgi jāsamitrina vai vispār jāizvairās no ūdens. Pretējā gadījumā pastāv risks radīt neatgriezeniskus bojājumus. Kā pārbaudīt, no kādaa materiāla ir Jūsu sienas? Šim nolūkam nav nepieciešami īpaši instrumenti. Vienkārši viegli piesitiet pie sienas. Ja dzirdat tukšumu, tad Jūsu siena ir veidota no reģipša. Ja klauvēšana ir apslāpēta, Jums ir vairāk paveicies: sienas ir no cieta mūra vai betona, visticamāk, paslēptas zem apmetuma slāņa. Otrais solis ir pārbaudīt veco tapešu veidu. Tādā veidā Jūs uzzināsiet, cik grūts būs Jūsu iecerētais uzdevums un kādi rīki un instrumenti Jums var būt nepieciešami, lai to veiksmīgi izpildītu. To var pārbaudīt ar vienkāršu nazi, nolokot jebkuru tapetes stūri un nedaudz nolobot tapetes. Ja tapetes nolobās pietiekami viegli un zem nolobītā slāņa redzat sienu, tad Jums ir paveicies. Jūsu tapetes ir vienkāršas, papīra un tik viegli nolobāmas, ka pēc visa darba jautājums "kā noņemt vecās tapetes?" Jums sāks šķist bērnišķīgs. Būs nedaudz vairāk jāpastrādā, lai nolobītu dubultslāņa tapetes. Ja Jūsu tapetēm ir divi slāņi, tas būs acīmredzams, pamanot vēl vienu slāni pēc pirmā nolobītā slāņa. Sliktākais scenārijs parasti īstenojas, kad tapetes parasti nepadodas noņemšanai. Mūsdienās tā gan ir diezgan reta parādība. Taču, ja tā notiek, visticamāk, Jūsu tapetes ir patiešām vecas, iespējams, ka to līmēšanai tika izmantota nekvalitatīva līme. Bet pat šādas tapetes Jūs varēsiet noņemt pats! Parūpējieties par instrumentiem Kad kļūst skaidrs, ar kādām tapetēm nāksies saskarties, vēlams jau laikus parūpēties par visiem būvniecības instrumentiem un tapešu noņemšanai nepieciešamajiem instrumentiem. Ja Jums jānoņem viegli noplēšamas, vienkāršas, papīra tapetes, pietiks ar spaini un siltu ūdeni, sūkli un skrāpi (vai vienkāršu, gludu lāpstiņu). Ja tapetes joprojām ir grūti noņemamas, vecās tapetes nevarēsiet noņemt bez īpaša ķīmiska šķidruma. Šajā gadījumā būs nepieciešami gumijas cimdi, lai aizsargātu ādu no iespējamās ķīmisko vielu negatīvās ietekmes. Var būt nepieciešama arī robaina lāpstiņa. Sagatavojiet telpu tapešu noņemšanai Kad visi nepieciešamie instrumenti ir nodrošināti, telpa ir jāsagatavo remontam. Vislabāk ir vienkārši aiznest visas istabā esošās mēbeles uz citu istabu. Ja tas nav iespējams, tad vēlams mēbeles vismaz pārklāt ar aizsargplēvi. Tādā veidā Jūs izvairīsieties no dārgu mēbeļu sabojāšanas vai netīrības un vēlāk nevajadzēs tērēt laiku putekļu tīrīšanai. Neaizmirstiet arī par elektroierīcēm. Kopumā telpā vēlams atslēgt elektrību un aizsegt visus elektrības slēdžus un rozetes. Tas palīdzēs izvairīties no negadījumiem. Noņemiet vecās tapetes Veids, kā ātri noņemt vecās tapetes, nedaudz atšķiras no tapešu veida. Lai noņemtu papīra, viegli noņemamas tapetes, var pietikt ar vienkāršu skrāpi un prasmīgām rokām. Ar skrāpi salokiet tapetes augšējo stūri, satveriet to ar pirkstiem un lēnām noņemiet. Vēlāk mēģiniet turēt rokas pēc iespējas tuvāk tapetes malai. Tas neļaus tapetēm gludi un viegli saplīst un nolobīties. Pēc vienas sloksnes nolobīšanas pārejiet uz nākamo. Atkārtojiet, līdz ir noņemtas visas tapešu sloksnes. Atliek tikai siltā ūdenī samērcēt sūkli, lai notīrītu līmi un, ja tādi ir palikuši, ar skrāpi no sienām noskrāpēt tapešu atlikumus. Kā noņemt vecās tapetes, ja tās grūti nāk nost? Tas nav viegls uzdevums, bet misija ir iespējama! Pirmkārt, Jums būs jāizmanto robaina lāpstiņa. To vajadzētu izmantot tapešu grebšanai, kas atvieglos to noņemšanu. Pēc tam iemērciet sūkli speciālā tapešu noņemšanas šķidrumā un uzklājiet to uz visām tapetēm, kuras vēlaties noņemt. Protams, noteikti izmantojiet ķīmisko vielu saskaņā ar ražotāja norādījumiem: tā, iespējams, būs jāatšķaida ar ūdeni. Un nekādā gadījumā neaizmirstiet uzvilkt gumijas cimdus, lai aizsargātu rokas! Šķidrumam vajadzētu iesūkties tapetēs, un tad atliek tikai tās noņemt ar roku vai ar lāpstiņu. Ar siltu ūdeni un sūkļiem vajadzētu pietikt, lai noslaucītu papīra un līmes atlikumus. Kā noņemt tapetes, ja tās ir dubultā kārtā? Divu kārtu tapetes - dubultdarbs. Ar pirmo slāni nevajadzētu būt lielām grūtībām. Parasti tās ir tikpat viegli noņemt kā vienkāršas, papīra tapetes, ar roku vai vienkāršu lāpstiņu. Otrais slānis, visticamāk, nolobīsies grūtāk, tāpēc, lai to noņemtu, var būt nepieciešams īpašs ķīmiskais šķidrums un robaina lāpstiņa. Izvēlieties jaunas, modernas tapetes Pēc veco tapešu noņemšanas neizbēgami ir jādomā, ko darīt tālāk ar mājas sienām. Viena no iespējām ir jaunas, modernas un mūsdienīgas tapetes. Lai nebūtu vēlreiz jāmeklē atbildes uz jautājumu “Kā ātri noņemt tapetes?” turpmāk būtu jāpievērš uzmanība ne tikai to krāsai, rakstam, bet arī kvalitātei, vai tapetes ir piemērotas vieglai noņemšanai. Svarīgi arī padomāt par kvalitatīvu līmi, vai tās veids turpmāk neapgrūtinās tapešu maiņas darbu. Vairāk par to, kā pareizi līmēt tapetes, varat lasīt mūsu ceļvedī “Tapešu līmēšana: kā pašam paveikt šo darbu?”. 

Mūsdienu un klasiskajos interjeros plaši izmanto griestu karnīzes un to vienkāršoto variantu - griestu līstes. Neatkarīgi no cenu amplitūdas, materiāla un profila veida mērķis ir viens - precīzi norobežot griestus un sienas, aizpildot aso šķautni ar telpisku profilu, kas nogludina, noapaļo līniju starp griestiem un sienu. Vizuāli griesti beidzas līdz ar karnīzes apakšējo malu. Atkarībā no interjera koncepta to krāso baltu vai sienas tonī. Runājot par interjeru, nav pareizi lietot terminu ''griestu grīdlīstes'', tādējādi norādot, ka grīdai un griestiem var lietot vienu un to pašu līsti. Karnīzes un grīdas līstes materiāli, profili un izmēri atšķiras, un tie ir atšķirīgi interjera elementi. Kā izmantot griestu līsti interjerā? Tā nebūs kļūda, ja izlemsiet veidot interjeru bez līstes pie sienas vai griestiem, taču līstes esamībai ir savas priekšrocības. Tām var būt gan dekoratīvs, gan funkcionāls pielietojums. Griestu līstes, it sevišķi, ja tās izvēlētas renovētām vecām telpām, piešķir tām vēsturisku akcentu. Griestu līstes var būt taisnas, platas, šauras, rakstainas, ar viļņa un auga formu reljefiem. Tās aizstāj pirms gadu desmitiem veidotos griestu ģipša elementus un piešķir telpai svaigu izskatu. Mūsdienu interjeros griestu līstēs iespējams uzstādīt LED apgaismojumu, kas apgaismo griestu vai sienas. Aiz tām var paslēpt aizkaru stiprinājumu tehniskos elementus. Griestu līste un cokola līste vizuāli viegli saskaņojamas. Grīdas cokols izmantojams vadu ieslēpšanai. Uzlīmējot griestu līsti uz tapetes augšējās malas, veidojas akurāts nobeigums. Kā aprēķināt, cik daudz griestu līstes būs nepieciešams? Standarta griestu līstes garums ir 2m. Lai uzzinātu, cik daudz standarta griestu līstes vajadzēs, telpas perimetru jādala ar griestu līstes garumu. Labas griestu līstes nav jāpērk ar lielu rezervi, jo atgriezumi ir minimāli un tie veidojas vienīgi stūros. Grūtāk ir izvēlēties veidu, jo izmēru un profilu dažādība ir patiesi liela. Ja cena nav galvenais ierobežojošais faktors, tad izvēle būs grūta. Kur iegādāties griestu līstes? Griestu līstes ir tradicionāls interjera materiāls, ko iespējams iegādāties celtniecības veikalos un tiešsaitē internetā. Vairumā gadījumu tās izgatavotas no putu polisterola (EPS) vai putuplasta un ir lētas. Griestu līstes sarežģītākiem interjeriem kā karnīzes jāmeklē specializētajos veikalos un salonos. Karnīzes izgatavotas no augsta blīvuma poliuretāna, kas ir plastmasas un metāla aizstājējs, ar plašu cenu amplitūda un stilu dažādība. Turpat nopērkama šim materiālam domāta līme, labs hermētiķis, kā arī instrumenti griešanai. Ir iespēja iepazīties ar pamācībām, kā pielīmēt griestu karnīzi profesionāli. Kā sagatavoties montāžas darbiem? Griestu līstes ir apdares materiāli, ar ko darbi jāveic iespējami siltās telpās (min 100 - max 350C), kur pieļaujamais mitrums no 40 - 70%. Līmēšanas darbi prasa precizitāti un akurātumu, tādēļ telpai jābūt labi apgaismotai un siltai. Svarīga līmēšanas darbu tehnoloģija un līmes izvēle atbilstošas griestu līstu materiālam, tāpat būs vajadzīgi daži instrumenti: līmes pistole, instrumenti griešanai - ass nazis un ass zāģis, zāģēšanas kaste (leņķa kaste), garāks lineāls, špakteļlāpstiņa, mazākas špakteles, tīra lupatiņa. Profesionāļi parasti griestu līstes piegriež ar elektrisku leņķzāģi un tādā leņķī , kādi ir paši stūri. Kā pielikt griestu līstes?   Jāsaprot, kā sagatavot un kā pielīmēt griestu līstes, kā pareizi rīkoties ar stūru salaiduma vietām. Stūra piegriešanai izmanto leņķa kasti, kurai ir iegriezumi paralēlajās sienās, kas atbilst noteiktam leņķim.  Pirms darba uzsākšanas, rūpīgi notīra vietu, kur plānots piestiprināt griestu līsti. Process ir lēns un nesteidzīgs. Griestu līstu likšanu sāk no viena stūra. Līsti pieliek pie sienas, ar zīmuli atzīmē līstes apakšējo malu, nomēra leņķi un to atzīmē uz līstes, veic griezumu nepieciešamajā leņķī. Kā līmēt? Līmes kārtu vienmērīgi uznes uz visām līstes malām, līsti piespiež pie sienas plaknes, precīzi uzliekot uz zīmuļa atzīmes. Nedaudz piespiež, līdz pielīmēts. Ja nepieciešams, ar asu nazi veic piegriešanu izveidotajā leņķī. Svarīgi, lai līste būtu pielīmēta stingri. Līme jāuzklāj bez pārpalikumiem. Gadījumā, ja zem līstes tomēr parādās pārpalikumi no līmes, tie rūpīgi jānotīra ar tīru, sausu lupatiņu. To, kā līmēt pareizi, var iemācīties. Un darba kvalitāte šajā gadījumā ir liela nozīme. Kad līme nožuvusi, savienojumi starp līstēm jāaizpilda ar speciālu silikona līmi. Stūra savienojumam var būt lielākas spraugas, kuras uzmanīgi aizdara ar špakteli un ļauj nožūt. Pirms griestu līstes krāsošanas špaktelētās vietas noslīpē, lai spraugas nav redzamas. Vannas istabā griestu līsti no augšas un apakšas papildus apstrādā ar hermētiķi. Griestu līstu krāsošana Griestu līstu uzstādīšana beidzas ar to krāsošanu. Grīdas noklāj ar plēvi vai celtniecības papīru, uz sienas virs un zem griestu līstes ieteicams līmēt krāsotāja līmlenti. Un noslēdzošais process var sākties!

Sienu pārklāšana ar tapetēm ir bieži izvēlēts risinājums, kas ļauj Jums izveidot praktiski jebkura stila interjeru. Kvalitatīvs darbs būs iepriecinošs daudzus gadus, taču bieži rodas jautājumi par to, kā līmēt tapetes. Šie daži pamata padomi Jums palīdzēs pareizi uzlīmēt tapetes. Noņemiet vecās tapetes Pirms sākt līmēt jaunas tapetes, vajag noņemt vecās. Šeit ir padomi, kā to darīt, un kam pievērst uzmanību: Vienkāršākām papīra tapetēm pietiks ar siltu ūdeni, sūkļiem un skrāpjiem. Pēc visu tapešu sagriešanas un sadalīšanas atsevišķās daļās, ar ūdenī izmērcētu sūkli vajadzētu "iziet" pāri visām sienām. Pēc brīža Jūs tās varēsiet pamazām noplēst: slapjās tapetes būs daudz vieglāk noņemt. Grūtāk noplēšamās vietas var papildus samitrināt, un atlikušās "paliekas" var viegli notīrīt ar sienas lāpstiņu. Stingri pielīmētas tapetes būs speciāli jānoņem. Tas ir īpašs šķidrums, kas parasti jāsamaisa ar ūdeni noteiktā proporcijā. Šis šķidrums jāuzklāj ar sūkli vai rullīti uz visām sienu virsmām. Tapetes nedrīkst atlipt no sienas. Pirms tapešu noņemšanas, sākat sagatavot istabu. Ja iespējams, noņemiet visas mēbeles vai vismaz pārklājiet tās ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi. Tas pats jādara ar grīdām, kas nav ūdensnecaurlaidīgas. Ja veicat istabas remontu, pirms tapešu līmēšanas jāsaved kārtībā griesti. Sagatavojiet sienas Svarīgi, lai sienas būtu gludas, sausas un tīras. Visas plaisas un izciļņi jāpārklāj, jānoslīpē un jāgruntē. Krāsotās sienas ieteicams nomazgāt, pēc tam noslīpēt ar smilšpapīru un gruntēt. Pirms darbu uzsākšanas izslēdziet strāvu šajā telpā, noņemiet visas kontaktligzdas un slēdžus. Protams, neaizmirstiet aizsargāt arī mēbeles, kas paliek telpā. Parūpējieties par tapetēm un līmi Kad esat izvēlējies pareizās tapetes, jāaprēķina arī nepieciešamais ruļļu daudzums. Aprēķini ir ļoti vienkārši - viss, kas jāzina, ir visu sienu laukums, kā arī jāņem vērā viena ruļļa lielums. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, ieteicams, lai krājumā būtu liekas tapetes, tādēļ der iegādāties kādu lieku rulli - to pārklātajai platībai jābūt vismaz par 10 procentiem lielākai par faktisko sienas laukumu. Arī līmēm jāpievērš uzmanība, jo tās noteiks daļu no Jūsu darba panākumiem. Tās var būt universālas vai pielāgotas noteikta veida tapetēm. Apskatiet to aprakstus un, ja izvēlaties sausu līmi, rūpīgi sajauciet to pēc instrukcijām. Šajā gadījumā ir svarīga ūdens un līmes attiecība. Sagrieziet tapetes un sagatavojiet tās līmēšanai Lai sasniegtu teicamu rezultātu, jāveic arī šādas darbības: Izmēriet sienu garumu un attiecīgi sagrieziet tapetes sloksnēs. Marķēšanai vislabāk ir izmantot zīmuli un griešanai papīra nazi vai šķēres. Griežot, ieteicams pievienot nelielu papildus tapetes garumu. Izlīdziniet rakstus un numurējiet sloksnes. Atzīmējiet šo izstrādājumu iekšpusi, kurā virzienā Jūs tās līmēsiet. Uzklājiet uz tapetēm līmi. Vislabāk tam izmantot suku vai krāsu rullīti. Sāciet līmes uzklāšanu no centra un pēc tam virzieties uz malām. Pārliecinieties, vai līme pārklāj visu tapešu sloksni. Salieciet malas un nedaudz pagaidiet. Lai novērstu grumbu un burbuļu veidošanos, šie produkti šajā stāvoklī jāpatur apmēram 7-15 minūtes. Uz sienas uzzīmējiet vertikālu līniju. Jūs līmēsiet pirmo, vissvarīgāko tapešu loksni atbilstoši tai. Lai iegūtu visprecīzāko rezultātu, papildus ieteicams izmantot līmeņrādi. Sāciet tapešu līmēšanu Pēc sagatavošanās darbiem jāveic šādi pasākumi: Ja tapetes ir raupjākas, biezākas un tām ir nepieciešams vairāk līmes, pirms sloksnes līmēšanas līme jāuzklāj arī uz sienas. Ražotāji bieži iekļauj šo informāciju tapešu instrukcijās. Atlociet tapetes sloksnes augšpusi un sāciet to piespiest pie sienas no augšas. Pieturieties pie noteiktās vertikālās svītras. No griestiem jāatstāj apmēram 1,5 cm atstarpe. Atlociet tapešu sloksnes apakšdaļu un nedaudz piespiediet to pie sienas. Tapeti pievelciet līdz grīdlīstei un ar nazi uzmanīgi nogrieziet atlikušo malu apakšā. Paņemiet tīru, sausu krāsu rullīti un piestipriniet lenti. Pārvelciet to no augšas uz leju un pēc tam no vidus uz malām. Tas labāk sadalīs līmi. Līmējiet otro sloksni. Šajā gadījumā ir svarīgi izlīdzināt rakstus un pareizi saspiest malas, lai savienojuma līnijas nebūtu redzamas. Atkal izlīdziniet loksni ar rullīti. Līmējiet arī visas pārējās sloksnes. Uzklājiet tām līmi, pārliecinieties, ka to mērcēšanas laiks būs līdzīgs. Galvenā uzmanība jāpievērš šādiem soļiem: Tapešu pielīmēšana stūros. Līmējiet stūra sloksni apmēram trīs centimetru attālumā no vietas, kur atrodas stūris un salīmējiet tās kopā. Sāciet no griestiem, un velciet īkšķi un rādītājpirkstu lejup pa stūri, lai iezīmētu tā līniju. Līmējiet otru sloksni tajā pašā stūrī līdz pašai malai, pārklājot izvirzīto malu. Līmēšana zonās, kur ir logi un durvis. Ja Jums ir nepieciešams uzlīmēt tapetes durvju vai loga nišā, izmēriet malas un pievienojiet dažus centimetrus. Nogrieziet nepieciešamo tapetes daļu un pielīmējiet to pie sienas. Pie palodzes tapetes vajadzētu salocīt un sagriezt ar papīra nazi tā, lai tās nonāk tieši zem palodzes. Radiatori. Izmērcēta lente ir rūpīgi jāievieto zem radiatora un pēc tam viegli jāpiespiež pie tā. Ja nepieciešams, izveidojiet nelielu izgriezumu pie cauruļu izvirzījumiem. Slēdži un rozetes. Pēc visu tapešu līmēšanas savienotāju un kontaktligzdu vietās ar papīra nazi vajadzētu sagriezt atbilstoša izmēra caurumus. Griesti. Mūsdienās šo apdares veidu var pielietot pat vannas istabā, tāpēc nav brīnums, ja nolemsiet pielīmēt tapetes pie griestiem. Ja Jūs nolemsiet pielīmēt tapetes arī pie griestiem, paturiet prātā, ka šo darbu vislabāk ir veikt pārī. Uzklājiet līmi uz loksnes, salieciet to un pielīmējiet. Vienam no Jums būs jācenšas stingri turēt tapešu malas (pietiekami stingri, lai tās noturētu), un otram – pēc iespējas izlīdzināt loksni uz griestiem. Vissvarīgākais ir rūpīgi veikt visu darbu un pastāvīgi uzraudzīt situāciju - šādā veidā Jūs varēsiet izvairīties no lielām kļūdām. Šķidrās tapetes: kā līmēt? Atkarībā no tapešu veida var atšķirties arī to līmēšanas metodes. Šajā gadījumā gandrīz visvairāk izceļas šķidrās tapetes - lai dekorētu telpas sienas ar šīm tapetēm, Jums ir jāievēro sekojošie norādījumi: Sienu virsmai ir jābūt sausai un tīrai. Visas nepilnības, kas ir lielākas par 1 mm, ir jānoņem. Pirms līmēšanas siena ir jāparklāj ar divām speciāla gruntējuma kārtām. Sagatavojiet materiālu. Sajauciet iepakojuma saturu ar norādīto ūdens daudzumu saskaņā ar pievienotajiem norādījumiem, iegūto masu ielejiet atpakaļ maisiņā un atstājiet uzbriest apmēram uz 12 stundām. Ķerieties pie darba. Pirms uzklāšanas masu vēlreiz labi samaisiet ar rokām, saspiežot to starp pirkstiem – tas neradīs līmes kunkuļus. Tad uzklājiet šo gatavu masu uz sienas mazos gabaliņos un izlīdziniet ar plastmasas špakteli. Lai iegūtu ideālus rezultātus, pēc stundas vai divām virsmu var izlīdzināt ar mitru ķelli. Atstājiet tās nožūt. Šķidrās tapetes var izžūt vienas līdz divu dienu laikā, atkarībā no istabas temperatūras un mitruma. Istabā ir jāatvēr logi un tai ir jābūt intensīvi ventilējamai. Kā pielīmēt krāsojamās tapetes? Izvēloties krāsojamās tapetes, kas ir slavenas ar savu izcilu izturību, kā tās līmēt arī var būt ļoti aktuāls jautājums. Vispirms Jums ir jāpievērš uzmanība to veidam: ja tās ir no vinila, Jūs varēsiet pielīmēt šādas tapetes kā parasti. Taču, ja tapetes ir izgatavotas no stikla šķiedras, ir lietderīgi atcerēties arī šo informāciju: Ja Jūs izmantosiet gaišākas krāsas tapetes, vislabāk ir izvēlēties neitrālas krāsas grunti. Tumšākām krāsām šī toņa krāsa nav aktuāla. Jums būs jāparūpējas par līmi tieši šāda veida tapetēm. Atšķirība ir tāda, ka tās ir jāpieliek pie sienas un tikai pēc tam japiespiež loksni un jāizlīdzina to ar lāpstiņu vai veltni. Šāda tipa tapetes ir ieteicams krāsot ar emulsijas krāsām uz ūdens bāzes. Ņemot vērā visu šo informāciju, Jūs varēsiet veiksmīgi pielīmēt tapetes pie sienas patstavīgi. Vissvarīgākais ir rūpīgi veikt visus darbus un pastāvīgi uzraudzīt situāciju – šādā veidā Jūs izvairīsieties no lielām kļūdām, bet līmēšanas darbu kvalitāte Jūs noteikti pārsteigs.

Flīzes ir viens no populārākajiem apdares materiāliem, ko izmanto dažādās dzīvojamās telpās. Ja vien ir vēlme un laiks apgūt ko jaunu, flīzēšanu var veikt pašu spēkiem. Šajā rakstā uzzināsiet svarīgāko, kas jāzina, lai flīžu ieklāšana bez kļūdām izdotos ar pirmo reizi. Kā pareizi sagatavoties flīzēšanai? Grīdu un sienu flīzēšana nedaudz atšķiras. Lai tiktu veikta šo virsmu flīzēšana bez kļūdām, tās vispirms rūpīgi jāsagatavo. Pirms visu citu uzdevumu veikšanas ir jāpārbauda, cik stabilas ir esošās sienas un grīdas, it īpaši, ja Jūsu mājoklis atrodas senākā ēkā. Novecojušām un bojātām sienām nepieciešams noņemt apdari, lai uzklātu jaunus slāņus un atjaunotu apmetumu, veicot gruntēšanu. Ja nepieciešams, jāaiztaisa sienās esošie caurumi, izmantojot šim mērķim piemērotu masu. Sienām, kuras regulāri tiek pakļautas mitrumam, piemēram, dušas vai izlietnes tuvumā, nepieciešams izvēlēties mitrumizturīgas ģipškartona plāksnes. Līdzīgi jāpārbauda arī grīdas stāvoklis – ja tā ir veca un bojāta, iespēju robežās jānoņem esošais pamata slānis un jāuzklāj jauns, lai grīdu izlīdzinātu. Virsmai ir jābūt nolīmeņotai, pretējā gadījumā sienu vai grīdu flīzēšana var beigties ar neglītu un kļūdainu rezultātu. Profesionāli flīzētāji dažkārt šādos gadījumos cenšas izlīdzināt sienu, pielāgojot līmes slāņa biezumu, bet tiem, kam flīžu ieklāšana ir sveša, virsmu līmenim jāpievērš īpaša uzmanība.  Pēc virsmu atjaunošanas un izlīdzināšanas vai arī nepieciešamā grīdas slīpuma izveidošanas (piemēram, dušas ierīkošanai, lai ūdens tiktu aizvadīts prom), ir jāieklāj hidroizolācija, par ko tuvāk parunāsim nākamajā sadaļā. Virsmai, kura tiek flīzēta, ir jābūt tīrai no gružiem un putekļiem, krāsas vai taukainām vielām. Arī tad, ja iepriekš sienas vai grīdas jau bijušas flīzētas, ir pilnībā jāatbrīvojas no veco materiālu paliekām, un šim mērķim var izmantot špakteļlāpstiņu. Hidroizolācijas ieklāšana – svarīgs solis, veicot flīzēšanu Vairākas vannas istabas zonas tiek pakļautas ūdens iedarbībai, tai skaitā siena un grīdas vannas, dušas un izlietnes tuvumā. Tādēļ laikā, kad tiek veikta dušas flīzēšana un vannas flīzēšana, nepieciešams ieklāt ūdensnecaurlaidīgu hidroizolācijas slāni. Hidroizolāciju veido gan izmantojot īpašu mastiku, gan arī pielietojot speciālas plēves. Pirms šis slānis tiek ieklāts, stūros jāieklāj hidroizolācijas lente. Hidroizolācijas slānis ir paredzēts, lai pasargātu ēkas sienas un grīdu no mitruma nonākšanas dziļākos konstrukcijas slāņos. Šo slāni klāj pēc tam, kad virsma ir nogruntēta, nolīdzināta un nožuvusi. Vispirms apstrādā salaidumu vietas, kā arī tās vietas, kur atrodas kanalizācijas un ūdens caurules. Salaidumu vietās noder hidroizolācijas lenta savukārt cauruļu vietās var izmantot īpašas manšetes. Arī vietās, kurās grīda ir deformēta, var ieklāt hidroizolācijas lenti. Pēc tam, kad veikta cauruļu un salaiduma vietu apstrāde ar hidroizolācijas materiāliem, turpina ar pārējām telpas zonām.  Efektīvākai aizsardzībai pret mitrumu, hidroizolācijas slāņus iesaka klāt krusteniski. Jāatceras, ka gruntēšanas līdzekļus hidroizolācijai izmantot nevarēs.  Kas būs nepieciešams flīzēšanas procesā? Sienas un grīdas flīzēšana prasīs ne tikai laiku, bet arī finansiālus ieguldījumus, jo būs jāiegādājas dažādi instrumenti, piederumi un materiāli, kas nepieciešami šī darba veikšanai. Vispirms, protams, jāsāk ar piemērotu flīžu izvēli. Pirms to iegādes varat izveidot uz papīra skici ar vēlamo flīžu dizainu un izvietojumu, kā arī varat iedvesmoties no Pinterest un dažādiem interneta avotiem. Lai saprastu, cik daudz flīžu būs nepieciešams, ir jāzina telpas platība. Lai aprēķinātu vajadzīgo flīžu daudzumu, var izmantot internetā atrodamos flīžu kalkulatorus, vai arī pirkt apjomu, kas ir par aptuveni 10% līdz 15% lielāks par telpas platību, jo jārēķinās ar atgriezumu rašanos. Svarīgs ir arī flīžu lielums. Jo flīzes apjomīgākas, jo ātrāk varēsiet paveikt darbus, taču mazā telpā ar lielām flīzēm strādāt būs grūti. Pirms iegādājaties flīzes, pārliecinieties, ka tās ir kvalitatīvas, tām ir viens partijas numurs un nav bojājumu. Ja nezināt, kuru veidu labāk izvēlēties, aprunājieties ar veikala konsultantu. Flīzes, protams, nav vienīgā lieta, kas būs nepieciešama. Lai iepirkšanās internetā vai citviet būtu vienkāršāka, izveidojiet pirkumu sarakstu, kurā vajadzētu iekļaut: Špakteļmasa – lai aizpildītu ģipškartona plākšņu savienojumus; Stiklašķiedras sieta lente – iestrādāšanai savienojumu vietās starp ģipškartona plāksnēm; Dziļumgrunts; Hidroizolācijas lente; Hindroizolācijas mastika vai plēve; Hidroizolācijas manšetes; Flīžu līme; Spraugu šuvotājs; Hermētiķis stūru aizpildīšanai savienojumu vietās; Flīžu montāžas krustiņi; Trauku špakteļmasas un flīžu līmes jaukšanai; Celtniecības mikseris; Špakteļlāpstiņas (metāla un gumijas); Lielā ota; Hermētiķa (silikona) pistole; Robota špakteļlāpstiņa – ķelle, ar ko uzklāt flīžu līmi; Koka līste Līmeņrādis; Krāsošanas rullītis; Flīžu griezējs (atbilstoši flīžu materiālam); Keramikas kroņurbji; Cimdi darbam; Aizsargbrilles; Sejas aizsargmaska. Flīzēšana – soli pa solim Ja salīdzinām, cik maksā flīzēšana, izmantojot augsti kvalificētu speciālistu, tad, veicot šo darbu paša spēkiem, Jums ir iespēja ietaupīt vairākus desmitus eiro, jo, aplūkojot piedāvājumu internetā, flīzēšanas pakalpojumu cenas variē vidēji no 15 līdz 20 eiro par kvadrātmetru. Ja esat nolēmuši visu darīt paši, piedāvājam ieskatu flīzēšanas procesā soli pa solim.  Flīzēt sāk no sienas, bet pēc tam pāriet pie grīdas, lai segumu nesabojātu. Vispirms jāsāk ar flīžu līmes sajaukšanu, vadoties pēc ražotāja instrukcijas. To vieglāk būs darīt, izmantojot celtniecības mikseri. Iesācējiem iesaka izmantot K1, K2 un K4 klases flīžu līmi. Flīzēšanu veic, kas sienas ir nolīdzinātas un ieklāts hidroizolācijas slānis. Sāciet ar pirmās sienas flīžu rindas noteikšanu – lai izvairītos no defektiem, kurus rada nelīdzena grīda, flīzes uz sienas jālīmē sākot no otrās rindas. Izmantojot zīmuli vai flomāsteru, uz sienas nomēriet un atzīmējiet viena flīzes augstuma līniju un izdariet to pašu otrā pusē. Velkot līniju, nomēriet ar līmeņrādi, vai tā ir taisa. Ir meistari, kas velk līniju, atrēķinot no flīzes platuma 2,5 cm. Tāpat sienas vidū vai vienas flīzes platuma atstatumā no sienas novelk vertikālu līniju, nomērot, lai tā būtu līmenī. Vertikālās un horizontālās līnijas krustpunktā jāsāk likt flīzes. No horizontālās līnijas uz augšu piestipriniet koka līsti, kas nodrošinās, ka flīzes pēc pielīmēšanas nenoslīdēs uz leju. Kad visas augšējās līnijas būs pabeigtas, līste jānoņem, lai pabeigtu apakšējās līnijas līmēšanu. Otrā flīžu rinda ir ļoti nozīmīga, jo tā noteiks, cik taisni izdosies veikt visu flīzēšanu. Uzklājiet uz tīras, sausas sienas flīžu līmi plānā kārtiņā, turot roboto špakteli 45 grādu leņķī. Tādā veidā līmē veidosies rievots raksts. Katrā reizē neuzklājiet vairāk par vienu kvadrātmetru līmes.  Uzlieciet flīzi, sākot ar otro rindu, virs koka līstes, un viegli piespiediet. Līme parasti nofiksē flīzes padsmit minūtēs. Lieko līmi var noņemt ar mitru sūkli. Lai flīzes izdotos pielīmēt precīzi, to augšējā un apakšējā stūrī pievieno īpašus krustiņus, kas nodrošinās, ka starp visām flīzēm ir vienāda atstarpe. Kā nākamo klāj trešo un ceturto rindu, atkarībā no nepieciešamības, atstājot vienas flīzes attālumu no stūra, jo tā noklāšanai, visticamāk, vajadzēs flīzi griezt, kas aizņems vairāk laika.  Tāpat ņemiet vērā, ka var nākties griezt arī citas nepieciešamās formas, piemēram, ap rozetēm, vietās, kur būs uzstādīta santehnika. Flīžu griešanai izmanto īpašus aparātus, vadoties pēc flīzes materiāla un Jūsu vajadzībām. Pēc tam, kad visas flīzes pielīmētas, ar mitru drānu noslaukiet no flīzēm lieko līmi un ļaujiet visam nožūt vismaz 24 stundas. Ja telpa ir mitra, izmantojiet žāvētāju vai sildītāju, lai atbrīvotos no liekā ūdens. Pēc līmes sacietēšanas plastmasas krustiņus var izņemt. Turpinājumā veic šuvju aizpildīšanu, izmantojot speciālu šuvotāju, kurš var būt gan tādā pašā tonī kā flīzes, gan pilnīgi pretējā, lai radītu akcentu. Šuves aizpilda, uzklājot šuvotāju ar īpašu gumijas sūkli. Pēc tam flīzes noslauka ar tīru sūkli, atbrīvojot no pārpalikumiem. Nobeigumā stūru savienojumus pilda ar silikonu, izmantojot īpašu hermētiķa pistoli. Pēc tam flīzes noslauka ar tīru sūkli, atbrīvojot no pārpalikumiem. Lai Jums veiksmīgi izdodas flīžu ieklāšana, un lai darba rezultāts priecē! Ja vēlaties arī citās mājas telpās veikt remontu patstāvīgi, tas ir vērts uzzināt vairāk informācijas par dzīvokļa remontu no A līdz Z.

Ierīkojot grīdas segumu, flīzes visbiežāk izvēlas likt telpās, kur ir augsts mitruma līmenis. Likt flīzes ir samērā vienkārši. Taupīgi saimnieki, ekonomējot naudu, šādu darbu var paveikt saviem spēkiem. Arī vizuāli tās izskatās skaisti. Ir iegādājamas dažādas formas un krāsu flīzes. Flīžu izvēle Lai saprastu, kuras flīzes Jums derēs, jāizpēta ražotāja norādītās piktogrammas uz tām. Piemēram, piktogramma ar zābaka attēlu ziņo, ka dotais materiāls piemērots grīdai. Flīzēm, kas paredzētas likšanai pie sienas, būs piktogramma ar plaukstas attēlu.  Marķējums ar stilizētu zābaka attēlu uz slīpas virsmas ieteicamas virtuves, vannasistabas apdarei, jo tās neslīdēs un derēs virsmai, kura bieži var būt mitra. Savukārt sniegpārslas piktogramma apzīmē, ka tās ir aukstumizturīgas. Jāņem vērā arī flīžu biezums. Piemēram, izvēloties flīzes, jāņem vērā, ka to biezumam jābūt 7-8 mm. Lai lieki nepārmaksātu pērkot flīzes, jāņem vērā arī to iedalījums pa klasēm. Piemēram, IV klases flīzes paredzētas sabiedriskām vietām, tām ir lielāka nodilumizturība un arī cena. Tāpēc likt šādas flīzes dzīvojamās telpās nav racionāli. Flīžu ieklāšana Flīžu klāšana jānodrošina uz līdzenas, tīras, sausas pamatnes. Virsmai ir jānodrošina saķere ar flīžu līmi. Sākumā jāpārbauda izlīdzinošā kārta. Ideāli būtu pilnībā nokalt veco slāni un ieklāt jaunu. Ja to nedara, jāveic gruntēšana, aizpildot ar jaunu betonu visas esošās plaisas un nelīdzenumus. Jāliek divas kārtas, ļaujot iepriekšējam slānim pilnībā izžūt, tikai tad uzklājot nākamo.  Pēc virsmas izlīdzināšanas var sākt pašu flīžu klāšanu. Katrs vēlas, lai viņa mājoklī horizontālo virsmu sedz līdzens flīžu segums. Lai to panāktu un atvieglotu darbu sev, caur telpas centru jānovelk pamata līnijas. Pirmo pamatlīniju novelk caur istabas centru garenvirzienā.  Sākumā flīzes izliek uz virsmas bez līmes. Tas ļaus meistaram precīzāk aprēķināt, cik flīžu būs nepieciešams, kādi radīsies atgriezumi. Flīžu klāšana pa diagonāli ļaus noslēpt to, ka sienas nav perpendikulāras viena pret otru. Nepieciešamie darbarīki un instrumenti Lai flīžu klāšana uz sienām vai grīdas izdotos, vajadzēs iegādāties vienu 100-250 mm platu špakteļlāpstiņu un otru ar robiņiem, kuru dziļums ir 8-10 mm. Neiztikt arī bez gumijas špakteļlāpstiņas.  Darba procesam būs nepieciešami tādi darba rīki, kā līmeņrādis, gumijas āmurs, celtniecības mikseris vai spēcīga urbjmašīna ar piemērota izmēra lāpstiņu. Flīžu griešanai būs nepieciešama leņķa slīpmašīna ar dimanta disku. Tāpat pirms flīžu klāšanas uz grīdas virsmas jāsarūpē arī krustiņus un flīžu līmi.   Darba process Līme jāsajauc ar ūdeni, sekojot ražotāja instrukcijai. Nedrīkst uzreiz gatavot lielu daudzumu flīžu līmes, jo tā ātri sacietē. Uzklājiet līmi divas reizes kārtīgi samaisier, ieturot 10 min. pauzi. Īpaši rūpīgi līme jāuzklāj šuvju vietās. Flīzes pirms klāšanas nedrīkst mērcēt ūdenī. Tā darīja agrāk, kad tās līmēja uz cementa javas. Rodas arī loģisks jautājums - līmi labāk klāt uz flīzes vai seguma virsmas? Šoreiz tam nav būtiskas nozīmes, dariet tā, kā Jums ir parocīgāk. Līmēt ir vienkārši, tomēr jāatceras, ka flīžu līme nedrīkst palikt uz šuves. Tās vēlāk aizpilda ar šuvju aizpildīšanai paredzēto masu. Pagaida līdz masa sacietē un flīzes nomazgā ar mitru sūkli, vēlāk to būs grūti izdarīt. Vēl daži padomi Jāpērk vienas partijas flīzes, pretējā gadījumā viena flīze var atšķirties no citām, piemēram, krāsas ziņā. Materiālu jāiegādājas ar 10% rezervi. Lai arī cik rūpīgi meistari censtos strādāt, darba procesā kaut kas var saplīst, rodas flīžu atgriezumi ap santehniku, durvju ailēm. Grīdas apdarei flīžu rezervei jābūt vismaz 15%. Vannasistabā un virtuvē materiāla spējai uzsūkt mitrumu jābūt mazākai par 3%. Interneta veikalos var izvēlēties flīzes, kas derēs jebkura pircēja prasībām un vajadzībām. Tās var klāt ne tikai iekštelpās uz grīdas un sienām, bet arī ārā. Šādam nolūkam derēs speciālās apdares, dārza, plastmasas, koka vai mākslīgā zālāja flīzes. Kā jau minējām, veicot flīžu ieklāšanas darbus, nepieciešami arī daudzi instrumenti un materiāli, piemēram, krustiņi, kā arī starp flīzēm pildāmā masa. To visu var atrast interneta veikalā 220.lv. Flīzes no 220.lv interneta veikala ir augstas kvalitātes, jo sadarbojamies tikai ar uzticamiem un drošiem piegādātājiem.

Ne jau katrā mājā ir domofons, tāpēc var rasties loģisks jautājums – kas tā ir par ierīci. Domofons – ierīce, kas ļauj mājas iemītniekiem sazināties ar to cilvēku, kas pie viņiem ir atnācis vai pat redzēt viņu un distancēti atvērt durvis. Var teikt, ka tā ir individuāla elektroniskā atslēga. Domofons – tas ir Jūsu drošības garants. Ja uzstādīts videodomofons, Jūs redzēsiet cilvēku, kas zvanīs pie ārdurvīm un neatvērsiet durvis svešiniekam, kā arī neielaidīsiet mājās garnadzi. Daudzi domofoni ir aprīkoti ar ierakstīšanas sistēmu. Ja notikusi aplaupīšana, policija var apskatīt ierakstu un identificēt ļaundari. Domofoni ir vairāku veidu: Audio; Video; Viedajai/gudrajai mājai; Ar apsardzes funkciju. Pārdošanā pieejami tādu firmu, kā Smart Home, Wekta, Digital, Slim, ACME domofoni. Kāpēc vajadzīgs domofons daudzdzīvokļu mājā? Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas uzstādīt domofonus, jo tie ir drošāki par kodu atslēgām durvīs. Kodu atslēga ir ļoti vienkārša, un ciparu kombinācija drīz vien kļūst zināma plašam cilvēku lokam. Domofons vajadzīgs, lai: Kāpņu telpas durvis vienmēr ir ciet (neiekļūst nevēlamie reklāmu izplatītāji, bezpajumtnieki, garnadži); Ziemā ārdurvis vienmēr būs ciet, tātad būs siltāk gan kāpņu telpā, gan dzīvokļos; Ja vēlaties atpūsties, un negaidiet viesus, zvanu var atslēgt; Ja aizmirsāt savu atslēgu, piezvaniet kaimiņam un iekļūsiet kāpņu telpā. Daudzdzīvokļu mājās domofonu parasti uztic uzstādīt firmai, kas pārdod pašu ierīci. Arī turpmāk viņi veic apkopi. Mūsdienās arī privātmāju īpašnieki arvien biežāk izvēlas uzstādīt domofonu. Tā kā privātmājā par visu jāmaksā pašam, to īpašnieki rūpīgāk skaita naudu un daudzus darbus cenšas veikt pašu spēkiem. Kas nepieciešams patstāvīgai domofona uzstādīšanai? Lai uzstādītu domofonu paša rokām, vīrietim jābūt kaut minimālai izpratnei elektrotehnikas jomā. Pūloties vienkārši kopēt shēmas, ierīci var sabojāt. Protams, neiztikt bez elektromontāžas darbiem nepieciešamo instrumentu komplekta: Skrūvgriežiem; Plakanknaiblēm; Perforatora; Urbja; Lodāmura; Termofēna, lai varētu vieglāk noņemt no vadiem izolāciju Pārbaudiet vai domofona komplektā ir: Sakaru caurule, ko uzstāda telpas iekšpusē; Zvanu panelis koda nolasīšanai, numuru ievadīšanai, skaņas pārraidīšanai un video informācijas parādīšanai; Slēdzis moduļu veidā skaņas pārraidīšanai; Barošanas avots un komutācijas daļas; Bloķēšanas ierīce ar elektromagnētisko mehānismu Kā uzstādīt domofonu?  Vispirms jāsastāda domofona sistēmas elementu izvietojuma plāns. Īpaši jāpiedomā, kur novietot sakaru cauruli vai videoterminālu. Tie jāuzstāda vietā, kur dienas laikā visbiežāk apgrozās mājinieki, iespējams, virtuvē. Tālāk jāaprēķina nepieciešamais strāvas kabeļa un signāla kabeļa garums. Kabeļus un vadus ievieto gofras, plastmasas vai metāla caurulēs. Gofras caurules biežāk izmanto, kad vadi tiek likti sienās aiz ģipškartona. Zema spiediena polietilēna caurulēs labāk ievietot tos vadus, kas atrodas zemē. Kabelis jāierok zemē ne mazāk kā 40-60cm dziļumā. Vājstrāvas un strāvas kabeļus nedrīkst ievietot vienā caurulē. Tas var radīt attēla traucējumus vai dot fona skaņas. Kabeļiem vienmēr atstājiet nelielu garuma rezervi, lai vieglāk varētu strādāt. Ja kabelis jāsavieno no vairākiem gabaliem, labāk salodējiet. Vadam līdz elektromehāniskajai atslēgai uzlieciet lokanu aizsardzību. Zvanu paneli novietojiet tā, lai tas būtu pēc iespējas vairāk vērsts uz vārtiņu pusi. Tā veidosies maksimāli plašāka pārredzamā teritorija ap vārtiņiem. Visi sarunu nodrošināšanai nepieciešamie aksesuāri parasti ir iekļauti komplektā, tāpēc nevajadzētu būt problēmu ar to uzstādīšanu. Blakus sarunu caurulei uzstādiet rozeti un pielieciet terminālu tādā augstumā, lai tas būtu ērti visiem ģimenes locekļiem. Kontrolieri novietojiet blakus elektronisko atslēgu nolasītājam. To var ielikt hermētiskā blokā un paslēpt nišā aiz ierīces. Kontrolierim jābūt pasargātam no tiešu saules staru un mitruma iedarbības.  Domofonu sistēmas blokus savieno atbilstoši montāžas shēmai. Pareizi savienota sistēma sāk darboties uzreiz un nekādas papildus korekcijas nav nepieciešamas. Izmantojot kontrolieri atslēgu nolasīšanai, ir iespēja “programmēt” čipus. Galveno atslēgu pieliek pie nolasītāja, pēc tam pie nolasītāja pieliek “ programmēšanas” atslēgu. Kontrolieris atceras atslēgas numuru un tai tiek dota atļauja atvērt durvis. Domofoni plašā izvēlē pieejami pie mums - 220.lv. Parūpējieties par savu un sava mājokļa drošību - izvēlies kvalitatīvu ierīci no labākajiem ražotājiem! 

Kad Jūs pēdējo reizi tīrījāt savu siltā ūdens boileru? Šis ne pārāk interesantais, taču svarīgais uzdevums ir jāveic vismaz reizi gadā, lai atbrīvotos no nogulsnēm, kas uzkrājas boilerī. Īpaši nozīmīga apkope ir tad, ja ūdens mājoklī ir ciets un kaļķains.  Lai arī ir cilvēki, kas lieto boileru gadiem un to netīra, bet vienkārši nopērk jaunu ierīci, lētāk un dabai draudzīgāk ir atcerēties par to, ka ik pa laikam ūdens boilers jātīra, kā arī jānomaina tā sildelements un anoda stienītis. Par to, kā šo uzdevumu veikt, lasiet raksta turpinājumā! Kādēļ jātīra boilers? Ciets ūdens ir problēma daudzos mājokļos. Lai arī ūdenī esošie minerāli visbiežāk cilvēkiem ir nekaitīgi, tie var negatīvi ietekmēt boileru, tā sildelementa un anoda stienīša darbību, un attiecīgi arī daudzas citas ierīces mājoklī, tai skaitā tējkannu, trauku mazgājamo mašīnu, veļas mašīnu un pat virsmas, piemēram, izlietnē vai dušā. Laika gaitā dzelzs nogulsnes kopā ar citām daļiņām uzkrājas boilera apakšdaļā. Iedomājieties, ka Jūs piepildāt spaini ar ūdeni un nelielu daudzumu smilšu, bet pēc tam ūdeni izlejat. Ja spaini neizskalosiet, tā apakšā esošās smiltis ar laiku uzkrāsies arvien lielākā apjomā. Līdzīgi notiek arī ar karstā ūdens boileri.  Ir svarīgi zināt, ka pareizi un regulāri veikta ūdens boilera apkope ne tikai nodrošinās lielisku un efektīvu tā darbību, bet arī paildzinās ierīces mūžu, samazinās patērētās elektroenerģijas apjomu (pat divas līdz trīs reizes) un uzlabos izmantojamā ūdens kvalitāti. Kā noteikt, kad jāveic boilera tīrīšana? Ir vairākas viegli novērojamas pazīmes, kas var liecināt par to, ka jāveic ūdens boilera apkope un sildelementa maiņa: Ūdenim parādās nepatīkams / citāds aromāts – to parasti rada baktēriju uzkrāšanās ūdenī; Ūdens sildīšana prasa ilgāku laiku un patērē vairāk elektroenerģijas – palielinoties nosēdumu apjomam, katlakmenim un kaļķa slānim uz sildelementa, anoda un boilera apakšdaļā nepieciešamās ūdens temperatūras sasniegšanai jāpatērē vairāk elektrības. Tāpat pastāv arī sildelementa pārdegšanas risks; Duļķains, kaļķains ūdens – ja boileris kādu laiku nav tīrīts, ūdenim var parādīties iedzeltena nokrāsa vai duļķainums; Izmainās ūdens garša – ja caur boileru plūst ūdens, ko lietojat uzturā, var parādīties nepatīkama, kaļķaina vai cita veida piegarša; Regulāri nepieciešams apskatīt magnija stieni jeb anodu, kas atrodas boilera iekšpusē un rūpējas par iekšējā korpusa aizsardzību no rūsēšanas. Magnija anods parasti jāmaina, ja tas ir kļuvis tievāks par 10 līdz 15 mm. Cik bieži jātīra ūdens sildītājs? Pirmkārt, jāņem vērā, cik bieži boileris tiek izmantots. Jo intensīvāk tas tiek darbināts, lai iegūtu karsto ūdeni, jo ātrāk tas kļūst netīrs un “aizaug” ar kaļķakmeni, dzelzs un citu daļiņu nogulsnēm, kā arī paātrinās magnija anoda nodilšanas process. Ir cilvēki, kas, ņemot vērā biežāku lietošanu, regulāri veic arī boilera apkopi, taču ir arī tādi lietotāji, kas diemžēl par to neliekas ne zinis. Protams, prātīgāk būtu pielāgot tīrīšanas biežumu lietošanas intensitātei. Otrkārt, ne mazāk svarīga ir arī ūdens kvalitāte. Jo ūdens cietāks un netīrāks, jo ātrāk sildītājs piesārņojas un biežāk jāveic tā tīrīšana. Treškārt, ūdens boilera apkopes biežumu var noteikt arī pārbaudot, cik biezs ir magnija anods. Tas dilst, jo reaģē ar dažādiem ūdens piemaisījumiem, “novadot” rūsēšanas procesu no boilera korpusa uz anodu. Ražotājs katram anoda modelim nosaka minimālo biezumu, kuru sasniedzot, tas jāmaina pret jaunu. Ceturtkārt, katra elektriskā boilera ražotājs instrukcijā ir pievienojis informāciju par to, kā veikt iekārtas tehnisko apskati, tai skaitā tīrīšanu. Visbeidzot, eksperti norāda, ka ieteicamais apkopes veikšanas biežums ir vismaz reizi gadā, taču to var pielāgot, vadoties pēc iepriekš minētajiem faktoriem. Tajā pašā laikā der atcerēties, ka ar apkopēm nevajadzētu arī pārspīlēt, veicot tās pārāk bieži. Kā tīrīt boileru? Boilera tīrīšana un sildelementa maiņa ir uzdevums, kuru Jūs varat veikt pašu spēkiem vai arī izsaukt speciālistu. Turpinājumā ielūkosimies, kā apkope tiek veikta soli pa solim. Pirms sākat tīrīšanu un nomaiņu – lai parūpētos par drošību, noteikti pārliecinieties, ka esat atslēguši sildītāju no ūdens un elektrības padeves. Spiediena samazināšanai sistēmā palīdzēs ūdens krānu atvēršana, bet pēc tam varat atvienot aukstā ūdens krānu, kas pievienots boilerim. Tas parasti apzīmēts zilā krāsā; Noņemiet dekoratīvo vāciņu un termoregulatoru – vienkāršākai pretvārsta atskrūvēšanai un sildelementa nomaiņai Jums vispirms vajadzēs noņemt aizsargu un termoregulatoru. Aizsarga vāciņu noņem atvienojot skrūvi, kas to piestiprina, bet termoregulatora noņemšanu veic atvienojot zemējuma pievadu un pavelkot regulatoru uz leju; Izlaidiet ūdeni – lai paveiktu šo uzdevumu, ir jāaizgriež karstā ūdens krāns un uzmanīgi jāatskrūvē pretvārsts. Paņemiet parasto laistīšanas vai cita veida cauruli, noņemiet pretvārstu, atgrieziet siltā ūdens krānu un pielieciet cauruli pie atveres, lai boilera saturs tiktu novadīts podā, vannā vai izlietnē; Izņemiet sildelementu – kad esat iztukšojuši boileru, atvienojiet sildelementu. Šim darbam palīdzēs roratslēga, jo kaļķis var padarīt skrūvēšanu grūtāku; Izskalojiet boileru – mēdz gadīties, ka laika gaitā boilerī sakrājas tik daudz nogulšņu un kaļķa, ka tas aizņem pat trešo daļu vai pusi ūdens tvertnes. Boilera tīrīšana jāveic, to noņemot no sienas un izskalojot; Nomainiet sildelementu – ideālā gadījumā ieteicams turēt mājās rezerves sildelementu un magnija anodu, lai to nepieciešamības gadījumā nomainītu. Vēl Jums vajadzēs arī sildelementa gumijas blīvi; Pieslēdziet ūdens pievadus boilerim – vispirms jāpievieno pretvārsts, noizolējot aukstā ūdens krāna pievadu ar pakulām vai īpašu savienojumu. Pārējos kustīgos savienojumus pieskrūvē, nepieciešamības gadījumā nomainot to blīves; Piepildiet boilera tvertni ar ūdeni – lai to izdarītu, vispirms pieslēdz ūdens padevi un atver karstā ūdens krānu. Piepildiet boileru pilnu, līdz pa karstā ūdens krānu sāk tecēt ūdens; Ievietojiet atpakaļ termostatu un noregulējiet to – kad boileris piepildīts un savienojumi pilda savu funkciju, neradot noplūdes, pieslēdziet atpakaļ termostatu, pieskrūvējot tā zemējumu. Pirms dekoratīvā vāciņa uzlikšanas, noregulējiet ūdens temperatūru, griežot skrūvi vienā vai otrā virzienā. Eksperti iesaka uzturēt temperatūru boilerī no 55 līdz 60 grādiem, lai nodrošinātu baktēriju iznīcināšanu. Ja karstums būs augstāks par 60 grādiem, paātrināsies kaļķošanās process un tiks tērēts lielāks elektrības daudzums. Visbeidzot, pieskrūvējiet vāciņu, atjaunojiet elektrības padevi un - gatavs! Vai var nemainīt sildelementu? Veicot tīrīšanas darbus, aplūkojiet un novērtējiet sildelementa stāvokli - ja tam nav pārāk biezs kaļķakmens slānis, un tā vispārējais vizuālais izskats ir labs, to var nemainīt.  Lai vēlāk būtu vienkāršāk izņemt un nomainīt magnija anodu, kaļķa slāni no sildelementa var noņemt, to izskrūvējot un ieliekot uz kādu laiku karsta etiķa peldē, kas noņems šo kārtu. Tāpat ir pieejami arī kombinētie boileri, kuros sildelementi ir pārklāti ar emalju, turklāt tie, mainoties temperatūrai, maina arī savu lielumu, nodrošinot kaļķa slāņa saplaisāšanu un tā gabalu uzkrāšanos boilera apakšējā daļā. Kas ir magnija anods un kādēļ tas jāpārbauda? Šī ir svarīga boilera sastāvdaļa, kas reaģē ar ūdeni un neļauj sildelementam un tvertnes iekšienei apkaļķoties. Reaģējot ar ūdenī esošajām vielām, anoda stienītis pakāpeniski dilst, tādēļ tā biezumu vajadzētu pārbaudīt vismaz reizi gadā.  Katrs ražotājs norādījis minimālo stienīša biezumu, kādu tas drīkst sasniegt, un tad ir jānomaina, pretējā gadījumā var tikt sabojāti ūdens sildītāji boileri un var nākties maksāt krietni vairāk par elektrību. Kā uzturēt boileru labā tehniskā kārtībā? Regulāri veiciet boilera apkopi, atkarībā no ūdens kvalitātes un iekārtas izmantošanas biežuma; Noregulējiet pareizu boilera temperatūru. Optimālā ūdens temperatūra boilerī ir no 55 līdz 60 grādiem; Izvēlieties ekonomisku ūdens sildītāju - kombinētie siltā ūdens boileri ir laba izvēle, jo tos pieslēdz pie apkures sistēmas. Šādi elektriskie boileri nodrošina ātru ūdens uzsildīšanu un patērē mazāk enerģijas; Arī labākie ūdens boileri jāizmanto uzmanīgi, ņemot vērā elektrodrošību, piemēram, jāierīko noplūdes strāvas aizsargierīces un zemējuma vads; Ja ūdens ir īpaši ciets vai netīrs, uzstādiet nepieciešamos filtrus! Atbilstoši rūpējoties par ūdens boileru, Jūs tā mūžu varat paildzināt pat par vairākiem gadiem, turklāt regulāras apkopes, anoda un sildelementa laicīga maiņa var samazināt elektroenerģijas rēķinu pat divas līdz trīs reizes.

Radiatori ir viens no senākajiem, taču efektīvākajiem mājas apsildīšanas veidiem. Mūsdienās vēl joprojām radiatorus izmanto visā pasaulē, jo tiem ir vienkāršs uzbūves un darbības mehānisms, turklāt tas ir viens no nedaudzajiem apkures veidiem, kas ir spējīgs vienmērīgi sasildīt telpu.  Lai Jūs spētu izmantot radiatoru apkures sistēmu pēc iespējas efektīvāk, Jums ir jāsaprot un jāzina, kā noteikt Jūsu telpām piemērotāko radiatoru lielumu un jaudu. Radiatori un gaisa temperatūra dažādās telpās Pašsaprotami, ka agrāk mājokļi netika veidoti atbilstoši pašreizējiem standartiem, un apkures radiatori bija pavisam citādi. Mūsdienās radiatoru veidi ir daudz un dažādi, turklāt arī pieslēguma veidi ir kļuvuši modernāki.  Pašreiz par vienu no lielākajām prioritātēm kļuvusi pareizas temperatūras uzturēšana. Jo efektīvāk tiek izmantota siltuma jauda, jo lielāka iespēja, ka krasi samazināsies elektrības rēķins. Ja istabas temperatūra ir pārāk zema, uzkrājas ūdens, siena kļūst mitra (īpaši loga apvidū), un rodas pelējums. Tas, protams, bojā īpašumu un arī veselību. Termiskajam komfortam ir liela nozīme, un pastāv vairāki faktori, kas ietekmē to, kādai konkrētajā mirklī vajadzētu būt temperatūrai Jūsu mājokļa telpās: Vides faktori, kā gaisa mitrums un sildošie elementi, kas ietekmē telpas temperatūru; Personiskie faktori, piemēram, apģērbs; Situācijas faktori, tādi kā fiziskas aktivitātes vai atpūta. Pēdējo 20 gadu laikā ļoti aktīvi tiek pētīts tas, ko mēs uztveram kā ideālo apkārtējās vides temperatūru. Liela loma ideālās temperatūras iestatīšanā ir mitrumam, jo temperatūra mainās līdz ar mitruma līmeni gaisā - atrodoties telpā ar augstāku mitrumu, mēs jūtamies ērtāk pie zemākas temperatūras. Tātad, jo mazāks mitrums, jo augstākai vajadzētu būt telpas temperatūrai. Tiek uzskatīts, ka ideālā temperatūra dažādās telpās ir šāda: Dzīvojamā istaba jeb viesistaba - 20 līdz 22 grādi; Virtuve - 18 līdz 20 grādi; Vannas istaba - 22 līdz 24 grādi; Guļamistaba - 16 līdz 19 grādi; Gaitenis - 15 līdz 18 grādi; Noliktavas telpas - 15 līdz 18 grādi. Lai panāktu pēc iespējas piemērotāko temperatūru, arvien biežāk cilvēki mēdz izvietot mājoklī radiatorus, kas ir par lielu, un pēc tam uzstādīt pie katra radiatora termostatu, lai samazinātu radiatora veiktspēju. Tomēr sasniegt ideālo apkures temperatūru nav tik viegli, kā varētu likties, jo jārēķinās ar siltuma zudumiem. Jaunākiem mājokļiem ir labāka izolācija, savukārt vecākiem mājokļiem izolācijas slānis, visticamāk, pildīts ar ķieģeļiem, kas līdz ar to rada lielākus siltuma zudumus.  Telpas izolācija ietekmē to, cik daudz enerģijas nepieciešams, lai temperatūra sasniegtu vēlamo temperatūru. Ja sienu izolācija ir slikta, no telpas izplūdīs aptuveni 15%, savukārt, ja telpa atrodas mājokļa stūrī vai ziemeļu virzienā, no telpas izplūdīs aptuveni 10% kopējā siltuma.  Radiatoru lieluma aprēķināšana Lai noteiktu piemērotāko radiatoru izmērus, jāapdomā vairākas svarīgas lietas: Cik liela ir telpa? Jums jāzina ikvienas telpas izmēri - augstums, garums, platums. Izmērus jāizsaka kvadrātmetros vai kubikmetros. Cik logu ir telpai?  Jāapzinās, ka, lai arī nedaudz, taču visi logi rada caurvēju, ūdens uzkrāšanos un siltā gaisa zudumus, tādēļ aprēķinos tie noteikti jāņem vērā. Cik radiatorus vajag konkrētajai telpai?  Iespējams, ka lielai telpai nepietiks ar vienu lielu radiatoru. Tādā gadījumā labāk dot priekšroku 2 vai 3 mazākiem, kas nodrošinās vienmērīgāku siltā gaisa plūsmu.  Kur radiators tiks novietots? Radiatorus mūsdienās var novietot teju jebkur. Dažāda dizaina radiatoriem ir atšķirīgi pieslēgumu veidi. Atkarībā no tā, kur atradīsies radiators (zem loga, pie sienas, griestu rajonā), mainīsies radiatora pieslēguma veids (sānu vai apakšējais). Sānu savienojuma centrālapkures radiatori: Apakšējā savienojuma centrālapkures radiatori: Kādus radiatorus izvietosies konkrētajā telpā? Eļļas radiatori, čuguna radiatori, elektriskie radiatori, alumīnija radiatori - izvēle ir ļoti plaša un dažāda. Pieejami arī sienas, griestu un grīdas radiatori. Agrāk populāri bija čuguna, taču mūsdienās biežākā izvēle ir tērauda paneļu apkures sistēmas. Vienkāršākais veids, kā noteikt, kāda izmēra radiatorus vajadzētu ierīkot telpā - izmērīt konkrēto telpu, izteikt to kubikmetros un, atbilstoši tiem, definēt izmērus (Britu termālās vienības). Termālās vienības nosaka to, cik daudz enerģijas nepieciešams, lai paaugstinātu ūdens pintes (aptuveni) temperatūru par vienu grādu. Jo lielāks vienību skaitlis, jo ātrāk radiators spēs apsildīt telpu.  Viesistaba - 5x kubikmetru skaits; Guļamistaba - 4x kubikmetru skaits; Virtuve un citas koplietošanas telpas - 3x kubikmetru skaits. Radiatora jaudas aprēķināšana Radiatora jauda visbiežāk tiek izteikta vatos (W). Jauda tiek aprēķināta, ņemot vērā, ka 1 m2 telpai nepieciešams aptuveni 100 w liels radiators. Nepieciešamā radiatoru jauda pamatā ir atkarīga no 3 faktoriem: izmēra (m3), nepieciešamās temperatūras, un tā, cik lielā mērā mājoklis ir izolēts.  Siltuma jaudas aprēķins notiek trīs vienkāršos soļos: Telpas garumu reizina ar telpas platumu un augstumu (izsaka to m3); Nosaka telpai nepieciešamo vatu skaitu uz vienu m3 (vannas istaba - 93 vati, viesistaba - 85 vati, virtuve - 77 vati, guļamistaba - 70 vati); Iegūto m3 reizina ar nepieciešamo vatu skaitu. Vati ir ļoti svarīgs rādītājs, jo, ja radiatoram nepietiks jaudas, tas nespēs sasildīt telpu, panākot vēlamo temperatūru. Ja radiatoram ir vairāk jaudas, nekā nepieciešams, tad tā ir gan naudas, gan vietas izšķiešana.  Ieteikumi, kas palīdzēs, izvēloties radiatorus Vairāk ne vienmēr ir labāk Lai arī cik ļoti daudzi cenšas pierādīt pretējo, lieliem radiatoriem nevajadzētu atrasties mazās telpās! 1 m2 telpai nepieciešams aptuveni 100 w liels radiators, un to noteikti vajadzētu atcerēties un ņemt vērā. Izolācija  Mājoklis nevar ļoti efektīvi saglabāt radiatoru radīto siltumu, ja tam nav laba izolācija. Tādēļ, ja iespējams, pirms apkures sistēmas ierīkošanas vispirms vajadzētu uzlabot mājokļa izolāciju, piemēram, nosiltinot sienas.  Logu daudzums un stāvoklis Logu daudzumam un stāvoklim ir liela ietekme uz to, cik ātri (vai lēni) mājoklis sasilst. Piemēram, mājoklim, kas aprīkots ar dubultstikliem, pavisam noteikti var izvēlēties mazākus radiatorus. Ja mājoklī ir daudz vecu logu, būs lieli siltuma zudumi, tādēļ noteikti nepieciešama jaudīgāka apkure. Griestu augstums Dažiem mājokļiem vēl joprojām saglabājušies augstie griesti - tas nozīmē, ka ir vairāk vietas radiatoriem. Šādā gadījumā vajadzētu izvēlēties tādus radiatorus, kas efektīvi spēs apsildīt augsto telpu, piemēram, sienas radiatorus. Augstums ir defekts, ko ar piemērotiem radiatoriem iespējams pārvērst efektā! Atrašanās vieta Atkarībā no tā, kur atrodas Jūsu mājoklis, iespējams noteikt vatu skaitu, kas nepieciešams, lai sasildītu mājokli. Piemēram, ja Jūsu mājoklis atrodas ziemeļos, Jums būs nepieciešams vairāk radiatoru jaudas nekā cilvēkam, kas dzīvo dienvidos. Radiatoru maiņa Ja Jūsu mājokļa apkure ir novecojusi, un Jūs vēlaties mainīt pieslēguma veidu, noteikti sekojiet līdzi tam, lai netiktu pārsniegti jaudas rādītāji. Precīza pieslēguma ierīkošana ir ļoti svarīgs drošības aspekts. Ja, piemēram, izvēlētie radiatori dzīvoklim ir pārāk jaudīgi, var tikt bojātas visa mājokļa strāvas ķēdes. Ja rodas kaut mazākās šaubas par centrālās apkures radiatoru izvēli un vai tie ir piemēroti Jūsu mājai, noteikti vērsieties pie speciālista!

Savulaik tik ierasto kvēlspuldžu vietā veikalos šobrīd nopērkamas LED spuldzes. Aplūkojot piedāvājumu un dažādos apzīmējumus uz spuldžu iepakojuma, var rasties daudz jautājumu - kā zināt, ko nozīmē visi tie simboli, kam pievērst uzmanību, kā atrast savām vajadzībām piemērotāko risinājumu? Par to visu vairāk - turpinājumā! Vai vatiem ir nozīme?  Ar kvēlspuldzēm viss bija samērā vienkārši - bija pieejamas 40, 60, 75, 100 vatu spuldzītes. Un, jo lielāks šis skaitlis, jo spožāka bija spuldzes izstarotā gaisma. Kas attiecas uz LED spuldzēm, norādītie vati izsaka tikai elektroenerģijas patēriņu.  Ja vēlaties noskaidrot, cik spožu gaismu konkrētā LED spuldze izstaros, jāpievērš uzmanība gaismas plūsmai. Tā tiek mērīta lūmenos (lm). Tas arī ir viens no svarīgākajiem parametriem, kam pievērst uzmanību, izvēloties gaismas diožu spuldzi. Princips ir vienkāršs - jo lielāks lūmenu skaits norādīts, jo spožāka būs spuldzes izstarotā gaisma.  Lai saprast būtu vienkāršāk, jāpatur prātā, ka 450 lūmenu LED spuldze atbilst 40 W parastajai spuldzei, savukārt 800 lm atbilst 60W spuldzītei. Izdarīt labāko izvēli var palīdzēt arī šādas vadlīnijas:  Virtuves apgaismošanai ieteicami 250-300 lm/m2; Dzīvojamai istabai - 200 - 300 lm/m2; Vannas istabai - 200 - 300 lm/m2; Darba istabai - 300 - 400 lm/m2; Guļamistabai- 200 - 300 lm/m2 Protams, šīs ir tikai aptuvenās norādes - viss atkarīgs no telpas specifikas un katra individuālajām vajadzībām.  Gaismas temperatūra Nākamais svarīgais aspekts ir gaismas temperatūra. Tā tiek mērīta Kelvina grādos, un nosaka, telpā tiks izstarota zilgana, dzeltenīga vai balta gaisma. Priekšstatam - kvēlspuldzes gaismas temperatūra ir 2700 - 3500 K, savukārt dienasgaismai raksturīga aptuveni 4200 K temperatūra.  Piemeklējot piemērotāko gaismas krāsu, jāpatur prātā, ka mūsu redzei pierastāka dzeltenīga gaisma. Tāpat arī vērts atzīmēt, ka nav tādu gaismas diožu, kas dotu balto krāsu - lai panāktu šo efektu, zilā kristāla diode tiek noklāta ar dzeltenu vielu - luminoforu, kas liek zilajai krāsai kļūt baltai.  Vērts atcerēties trīs krāsu intervālus: 2700 - 3000 K izstaro dzeltenu gaismu. Spuldzes gaismas plūsma ir silta, tādēļ tā piemērota lielai daļai dzīvojamo telpu; 3000 - 4100 K izstaro baltu gaismu. Vairāk piemērota darba telpām; 5000 - 6500 K ir zilgana gaisma. Tiek saukta arī par ''dienas gaismu'', piemērota birojiem, darba istabām.  Vēl viens parametrs, kam noteikti jāpievērš uzmanība, ir krāsas atdeves indekss - tas tiek apzīmēts ar burtiem AR vai CRI. Tam nevajadzētu būt zemākam par 65 (ideālā variantā - vairāk kā 80). Pretējā gadījumā apgaismojums būs nekvalitatīvs, tiks kropļotas krāsas - piemēram, oranžā krāsa izskatīsies vairāk dzeltenīga.  Par piemērotāko risinājumu mājoklim tiek uzskatīta dzeltenīgas krāsas LED spuldze ar 2700 - 3200 K temperatūru. Zilganu toņu gaismas labāk izvēlēties, iekārtojot biroja telpas, jo zilā apgaismojuma krāsa veicina darba spējas, mazina miega hormona izdalīšanos.  Spuldzes cokols  Izvēloties LED spuldzi, pievērsiet uzmanību arī tam, vai tā atbilst konkrētajam apgaismes ķermenim un tā tehniskajām prasībām. Nopērkamas dažāda veida LED spuldzes. Populārākās ir spuldzes ar E14 un E27 cokolu, taču pieejami arī dažādi citi varianti.  E14 ir spuldzīte ar tievo galu, savukārt E27 - spuldzīte ar resno galu. Abas šīs spuldzītes ir ieskrūvējamas. Piedāvājumā arī iemontējamās spuldzītes - piemēram, G4, G5, G9, G13.  E14 LED spuldzes: E27 LED spuldzes:   Ko nozīmē šie skaitļi un burti? E burts norāda, ka spuldze ir skrūvējama (burts E ir no Edisona, kas ir izgudrojis skrūvējamās spuldzītes), savukārt burts G norāda, ka spuldzes cokols ir izgatavots no stikla, nevis metāla, kā tas ir E tipa spuldžu gadījumā. Cipari apzīmē cokola izmēru.  Pirms pirkuma veikšanas svarīgi izvērtēt gan savas vajadzības, gan spuldzīšu parametrus un specifikāciju, lai piemeklētu labāko risinājumu.  Energoefektivitāte  Būtiski ir arī energoefektivitātes rādītāji. Vislabākās ir A un A+ klases spuldzes, savukārt par sliktāko variantu tiek uzskatīta G klase. Uz kastītes spuldzes klase tiek norādīta ar melnu bultu.  Nākamais aspekts, kam jāpievērš uzmanība, ir norādītais elektrības patēriņš gadā. Tas tiek aprēķināts, pieņemot, ka spuldze dienas laikā degs 3, 7 stundas. Par labu rādītāju tiek uzskatīts 12 kWh elektroenerģijas patēriņš, tomēr nopērkami arī ekonomiskāki risinājumi. Protams, ja spuldze degs mazāk par 3, 7 stundām, arī patērētās enerģijas rādītājs būs zemāks.  Svarīgi atzīmēt - nomainot kvēlspuldzes vai halogēnspuldzes pret LED spuldzēm, enerģijas ietaupījums ir no 50 līdz pat 90 procentiem.  Plānojot mājoklī ieviest LED apgaismojumu, jāsāk būtu ar tām telpām, kur apgaismojums tiek ieslēgts visbiežāk un ilgāk - tādā veidā ieguldījums atmaksāsies ātrāk.  Spuldzes darbības laiks  Svarīgi ir ne vien spuldžu energoefektivitātes rādītāji, bet arī kalpošanas laiks. Saskaņā ar ražotāju norādēm, LED spuldze darbojas aptuveni 30 000 stundas. Ja šo laiku pārvēršam gados, rezultāts ir iespaidīgs - ja pieņemam, ka apgaismojums ir ieslēgts trešo daļu no diennakts, tad sanāk, ka spuldze kalpos aptuveni 10 gadus. Te gan jāpiebilst, ka pašas LED spuldžu garantijas laiks ir vien 2 gadi.  Jāņem arī vērā, ka spuldzes kalpošanas laiks lielā mērā atkarīgs no elektrosistēmas kvalitātes. Ja elektroenerģijas padeve nebūs stabila, spuldzes darbosies īsāku laiku.  Domājot par darbības laiku, daudz ko izsaka arī apgaismojuma ieslēgšanas reižu skaits. Piemēram, ja norādītais skaits ir 20 000, tad, ieslēdzot lampu 5 reizes dienā, spuldzei patiešām ir potenciāls nokalpot 10 gadus.  Spuldzes kalpošanas laiku ietekmē arī tās uzbūve. Jo kvalitatīvāku komponenti, jo ilgāk un labāk spuldze pildīs savas funkcijas. Protams, kvalitāte maksā vairāk, tomēr ilgtermiņā ieguldījums labā apgaismojumā noteikti atmaksājas. Jebkurā gadījumā LED spuldzes ir dārgākas nekā kvēlspuldzes. Tomēr normālos apstākļos tās arī kalpo ilgāk, līdz ar to izmaksas ilgākā laika posmā ir pat zemākas.    Ražotājs  Izvēloties spuldzi, jāizpēta ne tikai marķējums - nozīme ir arī spuldzes ražotājam. Pasaulē labi zināmu un atzītu ražotāju spuldzes, protams, ir dārgākas, taču tām arī attiecīgi ir labāka kvalitāte. Daži no populārākajiem ražotājiem ir Osram, Bioledex, Selecta, Volta.  Lai atrastu savām vajadzībām piemērotākās spuldzītes, jāizvērtē gan savas prasības, gan piedāvājums. Pievērsiet uzmanību marķējumam un kvalitātei, lai būtu apmierināts ar rezultātu. 

Ja Jūs satrauc fakts, ka Jūsu veļas žāvētājs vairs pilnvērtīgi nepilda savas funkcijas, nesteidziet uzreiz iegādāties jaunu. Ir vairāki iemesli, kādēļ ierīce vairs kārtīgi nežāvē drēbes, turklāt dažus no tiem Jūs varat mainīt. Turpinājumā 7 padomi, kas var palīdzēt novērst problēmu un atjaunot veļas žāvētāja efektivitāti.  Pārbaudiet veļas žāvētāja filtru  Veļas žāvētāja filtrs ir pirmā aizsargbarjera pret putekļiem, auduma savēlumiem un matiem. Protams, ikvienam ir zināms, ka žāvētāja filtru vajadzētu iztukšot pēc katra darbības cikla beigām. Tomēr, ja veļas žāvētājs nestrādā kā nākas, pārbaudiet tā filtru - iespējams, tajā palicis kas tāds, kas traucē ierīces darbam.  Pārliecinieties, ka veļas žāvētājs nav pārslogots  Pārliecinieties, ka žāvētājā neliekat pārāk daudz apģērba. Pretējā gadījumā ierīces motoram un citiem komponentiem ir pastiprināta slodze, kā rezultātā mazinās darbības kvalitāte.  Ir divi galvenie elementi, kas ļauj drēbēm ātri izžūt: siltums un gaisa plūsma. Karstums sasilda drēbēs esošo ūdeni un tas pārvēršas tvaikā. Savukārt gaisa plūsma izspiež tvaiku no drēbēm un žāvētāja.  Ievietojot ierīcē pārāk daudz drēbju, Jūs varat kavēt pilnvērtīgu gaisa plūsmu, kas var aizkavēt drēbju pilnvērtīgu izžūšanu. Informāciju par žāvētāja ietilpību meklējiet ierīces lietošanas instrukcijā.  Pārbaudiet ierīces ventilācijas sistēmas darbību  Ja Jums ir veļas žāvētājs ar ventilatoru, pārbaudiet, vai tas ir darba kārtībā. Laikā, kad žāvētājs darbojas, caur ventilācijas atveri jāiziet vienmērīgai gaisa plūsmai.  Iztīriet ierīces ventilatoru  Ja žāvētāja filtrs ir tīrs un ventilatora darbība nav traucēta, iespējams, Jums jāiztīra pati ierīces ventilācijas sistēma. Šis darbs neprasa lielu piepūli - īpaši, ja izmantojat speciālo birstīšu komplektu.  Pārbaudiet žāvētāja durvju slēdzi  Veļas žāvētājam ir slēdzis, kas nodrošina, ka žāvētājs nedarbojas, kamēr tā durvis nav kārtīgi aizvērtas. Ja Jūsu žāvētājs nedarbojas vispār, pārliecinieties, ka tā durvis ir kārtīgi aizvērtas.  Pārbaudiet ierīces siksnu stāvokli  Veļas žāvētājs ar siksnas palīdzību, kas savienota ar motoru, griež cilindru. Ja šī darbība ir traucēta, iespējams, pie vainas siksnas - nepieciešama to maiņa.  Pārbaudiet sildelementu  Elektrisko veļas žāvētāju blokos gaisu silda ar elektrisko sildelementu. Pārbaudiet to, lai pārliecinātos, ka tas pareizi pilda savas funkcijas. Pārliecinieties, ka tas ir tīrs un nepieskaras citām veļas žāvētāja daļām.  Lai gan augstākminētās problēmas nav vienīgās, kas varētu traucēt žāvētāja darbu, tomēr tās ir visizplatītākās. Tādēļ pārbaudiet tās pirms zvaniet meistaram vai domājiet par jauna veļas žāvētāja iegādi.  Ja tomēr nepieciešams jauns veļas žāvētājs Ja tomēr ir skaidrs, ka veļas žāvētāja problēmas nav iespējams novērst un tas savu laiku ir nokalpojis, ir laiks domāt par jaunas ierīces iegādi.  Svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā, izvēloties veļas žāvētāju, ir:  Veļas žāvētāja tips - pieejami kondensācijas un ventilācijas tipa veļas žāvētāji. Kondensācijas tipa ierīcē ir speciāls trauks, kur tiek savākts ūdens. Savukārt ventilācijas tipa veļas žāvētājā ūdens tiek izvadīts caur ventilācijas sistēmu; Tvertnes ietilpība - lai saprastu, cik ietilpīgam jābūt veļas žāvētājam, varat ņemt vērā savas veļas mašīnas ietilpību; Energoefektivitātes klase - labākais risinājums būs veļas žāvētājs ar A+++ klasi, jo tas palīdzēs ietaupīt resursus ilgtermiņā Plašāk par to, kāds žāvētājs labāks, lasiet šeit. Lai izvēlēties būtu vieglāk, varat arī aplūkot, kuri ir TOP veļas žāvētāji.  Veļas žāvētājs ir lielisks palīgs ikvienā mājsaimniecībā. Izvēlieties kvalitatīvu ierīci un gādājiet par pareizu tās apkopi! 

Roku un sejas mazgāšana, zobu tīrīšana, trauku mazgāšana un piepildīšana ar ūdeni, produktu skalošana - izlietne paredzēta dažādiem mērķiem. Aizdambēšanās, sabojāts jaucējkrāns vai kanalizācijas bojājumi, kā arī citas problēmas ikdienā var radīt lielas neērtības.  Ir daudz variantu, kā var rasties bojājumi. Un tikpat daudz veidu, kā tos labot. Dažos gadījumos būs nepieciešami santehniķa pakalpojumi, tomēr daļu no problēmām iespējams atrisināt paša spēkiem. Aizdambēšanās novēršana Pirmais solis ir iztīrīt izlietni no matiem un ēdienu pārpalikumiem, kas sakrājušies izlietnē, jo tas var būt galvenais iemesls, kādēļ problēma vispār radusies. Viens no vienkāršākajiem un labāk zināmajiem risinājumiem ir izmantot vakuuma pumpi. Ja tomēr tas nenes vēlamo rezultātu, jāizmanto speciāli līdzekļi. Viens no variantiem ir iegādāties speciāli šim nolūkam paredzētas granulas vai šķidrumus un izmantot saskaņā ar lietošanas instrukciju.  Tomēr efektīvu līdzekli problēmas novēršanai iespējams pagatavot arī mājas apstākļos. Tam nepieciešamas tikai divas sastāvdaļas - soda un etiķis. Ja izlietne ir pilna ar ūdeni, tajā vispirms jāieber soda, bet pēc tam jāpievieno tase ar balto etiķi. Pēc šīs darbības gan svarīgi to rūpīgi izmazgāt ar trauku mazgājamo vai kādu citu piemērotu līdzekli.  Ja vēlaties ikdienā kopt izlietni ar dabīgiem līdzekļiem, tad der atcerēties, ka soda ir piemērota arī šim nolūkam. Ja tomēr šo problēmu neizdodas novērst paša spēkiem, palīgā jāsauc zinošs santehniķis. Noplūdes likvidēšana Ja radies bojājums kanalizācijas caurulēs un ūdens tek uz grīdas, vispirms skaidri jāzina, kurā posmā problēma radusies. Pārbaudiet kanalizācijas cauruļu savienojuma vietas. Ja nevarat redzēt, kur radies bojājums, atgrieziet ūdens jaucējkrānu un ar tīru, sausu salveti piespiediet pie katras cauruļu savienojuma vietas.  Kad atrasta vieta, kur vērojama noplūde, mēģiniet pievilkt ciešāk šo savienojuma vietu. Atkarībā no situācijas, to var izdarīt tāpat ar rokām vai instrumentu palīdzību. Ja tas nepalīdz, mēģiniet atvienot caurules un saskrūvēt tās vēlreiz. Tāpat, iespējams, problēma ir nopietnāka un nepieciešama kanalizācijas cauruļu maiņa. Plaisu novēršana izlietnē Lai arī keramikas izstrādājumi ir diezgan izturīgi, šāda tipa izlietnēs tik un tā var veidoties plaisas. Ja izlietnē pamanāt plaisas vai citus sīkus bojājumus, ieteicams tos novērst uzreiz, pretējā gadījumā problēma var kļūt tikai lielāka. Ir vairāki varianti, kā labot plaisas, tomēr jebkurā gadījumā tam būs nepieciešams speciāls aprīkojums. Šim mērķim paredzēto līdzekļu un instrumentu komplektus iespējams iegādāties specializētajos veikalos. Pirms tam gan pārliecinieties, ka izvēlētais risinājums atbilst Jūsu izlietnes specifikācijai. Jaucējkrāna labošana Kas attiecas uz jaucējkrānu, izplatītākās problēmas ir pilēšana un tecēšana, pārāk mazs ūdens spiediens un jaucējkrāna sūbēšana. Ūdens pilēšana vai ticēšana no jaucējkrāna ir vienkārši pamanāma problēma, bieži vien arī tās novēršana neprasa lielas pūles. Vairumā gadījumu problēmu var atrisināt paša spēkiem - jaucējkrānu piegriežot stingrāk. Protams, ir arī gadījumi, kad nepieciešams jaucējkrāna remonts vai maiņa. Ja vērojams nepietiekams ūdens padeves spiediens, viens no iemesliem varētu būt aizkaļķojies vai aizsērējis aerators (sietiņš, kas atrodas jaucējkrāna iztekas galā). Problēmu var novērst, šo detaļu iztīrot. Ja nepieciešama jauna izlietne Ja augstākminētās darbības nepalīdz novērst problēmu, nepieciešams izlietni nomainīt. Pirms iegādāties jaunu izlietni, jāizvērtē vairāki būtiski faktori. Nepieciešamie parametri Vispirms jānovērtē, kāda izmēra izlietne nepieciešama. Ja iepriekšējā izlietne parametru ziņā Jūs pilnībā apmierināja, izvēli izdarīt nebūs tik grūti. Materiāls Nākamais faktors ir materiāls. Populāri ir gan keramikas izstrādājumi, gan arī cita veida materiāli, piemēram, nerūsējošs tērauds un akmens masa. Kvalitāte Neatkarīgi no tā, vajadzīga izlietne vannas istabai vai virtuvei, svarīgs aspekts ir tās kvalitāte. Domājiet par to, kā par ilgtermiņa ieguldījumu - jo izturīgāks materiāls, jo mazāk plaisu un citu bojājumu laika gaitā radīsies. Svarīgs aspekts ir arī kopšanas prasības - pārliecinieties, ka materiāls ir viegli tīrāms. Dizains Virtuvju un vannas istabu dizains mēdz būt dažāds, tādēļ arī vannas istabas un virtuves izlietnes pieejamas daudzveidīgā izvēlē, lai ikviens varētu atrast savām prasībām vajadzīgo risinājumu. Izlietne ir svarīgs elements ikvienā mājoklī! Rūpējieties, lai tā būtu teicamā kārtībā un labi pildītu savas funkcijas.

Mājokļa durvis nereti tiek uzskatītas par visa īpašuma vizītkarti. Durvīm ir jābūt kvalitatīvām un drošām, taču nedrīkst aizmirst arī par to estētiskumu. Taču kā neapmaldīties plašajā koka un metāla durvju piedāvājumā un pieņemt pareizo izvēli?  Iepazīsimies ar vairākām priekšrocībām, trūkumiem un īpašībām, kuras noteikti jāņem vērā, pirms īpašumam atbilstošāko durvju izvēles.  Ja ārdurvis, tad metāls Lai izdarītu veiksmīgu izvēli starp koka un metāla durvīm, jāsāk ar to priekšrocību un trūkumu apskati. Ja esiet jaunu un izturīgu ārdurvju meklējumos, izvēle noteikti kritīs par labu metāla durvīm. Metāla durvis pavisam noteikti būs daudz drošākas par koka durvīm. Augstais drošības līmenis spēs vislabāk pasargāt Jūsu īpašumu no krampjlaužu apciemojumiem. Ārdurvīm jābūt izturīgām pret ārējās vides ietekmi. Metāla durvis grūti pakļaujas deformējumiem un ir noturīgas pret praktiski jebkādām laika apstākļu izmaiņām. Metāls ir lieliska izvēle tieši dzīvokļa vajadzībām, jo tas spēs lieliski izolēt skaņu, kā arī neitralizēt nepatīkamas smaržas, kas nāk no kāpņutelpas. Jāatzīmē, ka dzīvokļa ārdurvīm īpaša siltumizolācija nav nepieciešama, jo ārdurvis nebūs pakļautas zemām temperatūrām. Turpretim, privātmājas durvīm siltumizolējošās īpašības ir visai būtiskas, lai neielaistu telpās vēju, mitrumu un salu. Ja iekšdurvis, tad koks  Ja esiet ideālo iekšdurvju meklējumos, koka durvis būs izcila izvēle. Koks kā durvju darināmais materiāls tiek izmantots jau gadsimtiem ilgi un izceļas ar dabīgumu, kā arī estētisko izskatu. Koku iespējams pieskaņot praktiski jebkuram interjeram.  Koka durvis ir visai dažādas - pieejami vairāki toņi, atšķirīgi apstrādes varianti, kā arī tām iespējams iestrādāt visdažādākos akcentus, piemēram, kokgriezumus, frēzējumus un vitrāžas. Ņemiet vērā, ka lapu koki būs izturīgāki par skujkokiem. Vispopulārākais materiāls patērētāju vidū ir osis. Tas ir blīvs un strauji nereaģē uz laikapstākļu pārmaiņām. Ļoti laba izvēle būs arī ozols, taču tas būs krietni dārgāks izmaksās. Priede ir ļoti jūtīgs materiāls, ar to jābūt īpaši uzmanīgam. Atcerieties, ka koka durvīm jābūt arī ugunsdrošām! Būtiskākie trūkumi Kad esiet iepazinies ar koka un metāla durvju raksturīgākajām īpašībām, laiks pievērsties to trūkumiem. Metāla durvju trūkumi ir visai minimāli. Tām praktiski nav nepieciešama nekāda kopšana, taču jāuzmanās no mehāniskiem bojājumiem.  Ja estētiskais koks ir īstā izvēle Jūsu mājas fasādei un sliktais mitrumizturības līmenis nespēj Jūs atturēt, atcerieties, ka no koka darinātas ārdurvis būs pastāvīgi pakļautas nelabvēlīgajai laika apstākļu ietekmei. Lai no šīs ietekmes izvairītos pēc iespējas veiksmīgāk, durvīm jābūt apstrādātām ar koksnes aizsarglīdzekli.  Noteikti pievērsiet uzmanību koksnes apstrādes materiālam.Visizturīgākais pret laika apstākļu ietekmi būs lakas pārklājums, savukārt eļļas pārklājums būs jūtīgs pret mitrumu. Pie trūkumiem jāmin arī tas, ka koka durvis ik pa laikam būs nepieciešams pārkrāsot, kas savukārt sastādīs papildu izdevumus.  Nozīmīgs faktors – cena Pareizo iekšdurvju vai ārdurvju izvēlē nozīmīgs faktors ir durvju cena. Iegaumējiet, ka augsta cena ne vienmēr nozīmē labāko kvalitāti. Koka durvis pavisam noteikti būs cenā pieejamākas nekā metāla durvis. Jāatzīmē, ka labas un izturīgas durvis iespējams atrast jebkurā cenu amplitūdā.  Mūsdienu tirgū pieejamas arī ložu necaurlaidīgas metāla durvis, kuru cena var sasniegt pat četrus tūkstošus eiro. Būtiski neuzķerties uz aplamiem apgalvojumiem, ka durvis ir neuzlaužamas. Lai arī cik augsta būtu durvju cena – pilnīgi drošas durvis neeksistē. Ieskatieties interneta veikala 220.lv daudzveidīgajā durvju piedāvājumā un atcerieties, ka durvīm jābūt ne tikai estētiski baudāmām, bet arī kvalitatīvām un drošām!

Daudzi no mums jau ir pieraduši pie tradicionālajām koka grīdām, kā nomaiņa uz jaunu grīdas segumu ir nopietns solis. Nevis finansiālu apsvērumu dēļ, bet gan gluži vienkārša ieraduma dēļ, ka daudzu gadu garumā izmantotais grīdas segums ir vislabākais risinājums. Grīdas segumi var būt visdažādākie. Ienākot modernākām tehnoloģijām, mūsdienās ir iespējams piedāvāt īpaši plašu segumu sortimentu, kas iespēj apmierināt absolūti visus klientu pieprasījumus, kuriem ir vēlēšanās dzīvot īpašā mājoklī. Paklāja segumi. Latvijā arvien mazāk un mazāk kļūs tādu mājokļu, kā grīdas ir pilnībā izrotātas ar paklājiem, zem kā visbiežāk slēpjas betons. Parasti paklāji ļoti noslogo telpu, tā kļūst daudz smagnējāka un tostarp arī ne pārāk tīra, jo paša paklāja tīrīšana – salīdzinoši sarežģīts process. TOP piedāvājumi   Koka segumi. Kā jau tikām pieminējuši, Latvijā šis grīdas segumu veids ir viena no populārākajām izvēlēm, jo koka izstrādājumi ir plaši pieejami un pa zemām cenām, kā arī šāda veida grīdas seguma kopšana neprasa pārmērīgas pūles. Visbeidzot, pats grīdas segums izskatās ļoti skaisti, tādēļ, meklēšanas laikā izvērtējiet pēc iespējas vairāk, no koka izgatavotā, iespējamā grīdas seguma variantus. Akrila grīdas segumi. Šādi grīdas segumi lieliski būs piemēroti gadījumā, ja mājoklis ir liels, un ir vēlēšanās tajā ieklāt ideāli līdzenu grīdu. Visbiezāk, akrila segums tiek ieklāts komerciāla rakstura vai ražošanas telpās, taču, pateicoties šī seguma samērīgajām izmaksām, daži šādu variantu izmēģina savos mājokļos. Apsildāmie grīdas segumi. Tas ir jaunums, kas tiek piedāvāts nelielas kvadratūras dzīvokļiem. Ja Jūs vēlaties, lai Jūsu mājoklī vienmērīgi izplatītos siltums, tad tādā gadījumā, šī veida grīda būs ideāls variants. Īpašais aprīkojums var tikt pārklāts ar jebkādu pārklājumu, sākot ar koku un beidzot ar laminātu, kas tostarp atšķiras ar īpaši zemām cenām. Laminēts grīdas segums. Lamināts nav visestētiskākā izvēle, taču mūsdienās grīdas segumu sortiments ir patiešām plašs, tādēļ ikviens cilvēks piemeklēs to, kas patiesībā ir visvairāk viņam piemērots, un būs saskaņots ar mājoklī veidojamo interjeru kopumā. Kvalitatīvs lamināts atgādina koka grīdu. Patiesībā, tas nav tik izturīgs, un, visticamāk, ka tā kalpošanas laiks arī būs īsāks. Grīdas segumi var būt gan kvalitatīvi, gan arī mazākā mērā funkcionāli. Tie mēdz būt gan skaisti, gan arī nepievilcīgi. Preču sortiments ir plašs, tādēļ Jūs bez pūlēm piemeklēsiet tieši Jums vispiemērotāko variantu.