Līmējams modelis Revell, zaļš

T-34 bija padomju laika vidējais tanks no Otrā pasaules kara un pēckara laika.

Pirmie prototipi tika ražoti 1937.-1940.gadā, bet sērijveida ražošana PSRS tika veikta 1940.-1957.gadā. Tā laikā tika saražoti ap 84 000 šāda veida transportlīdzekļu, padarot T-34 par vienu no visvairāk ražotajām tankiem vēsturē! Piedziņu nodrošināja viens V-2-34 dzinējs, kura jauda 500 ZS. Automašīnas garums - T34 / 76 versijā - bija 6,68 m, bet platums - 3 metri. Bruņojums sastāv no 76,2 mm F-34 lielgabala un diviem 7,62 mm DT ložmetējiem. T-34/85 versijas galvenais bruņojums bija 85 mm lielgabals ZIS-S-53.

T-34 neapšaubāmi ir viens no slavenākajiem tankiem gan Otrajā pasaules karā, gan militārajā vēsturē kopumā, pārstāvot īpašu simbolu padomju uzvarai karā pret Trešo reihu. Transportlīdzeklis tika izveidots Sarkanās armijas vajadzībām kā tā saukto BT sērijas vajāšanas tanku (BT-5 un BT-7), kā arī tanka T-26 pēctecis. Darbs ar automašīnu sākās 1937. g. īpašā projektēšanas birojā tvaika dzinēju rūpnīcā Harkovā. Sākumā darbus vadīja inž. Ādolfs Diks (viņš arī veidoja pirmās jaunās automašīnas skices), un pēc padomju drošības iestāžu aresta darbus vadīja Mihails Koškins. Transportlīdzeklis sākotnēji tika apzīmēts kā A-20. Tomēr ātri tika uzbūvēts otrs prototips (A-32), kura galvenais bruņojums bija 76,2 mm lielgabals un daudz biezākas frontālās bruņas. Tas bija pēdējais prototips, kas beidzot tika pieņemts ražošanai. Var pieņemt, ka TT-34 daudzējādā ziņā bija ļoti veiksmīgs tanks, kad tas nonāca dienestā. Viņš izcēlās – kā 1940. g. - ļoti spēcīgs bruņojums, bija labi profilētas bruņas, ko atbalstīja slīpas bruņu plāksnes, kā arī ļoti augstas mobilitātes un bezceļa īpašības. Trūkumi – ļoti slikta automašīnas ergonomika vai slikta optika, kas izmantota pirmajās ražošanas partijās. Neskatoties uz šiem trūkumiem, kad T-34 parādījās Austrumu frontē, vācu karavīri par to bija ļoti pārsteigti.